Seminārs
34. nodarbība: 1. Mozus gr. 28.–30. nodaļa


„34. nodarbība: Mozus gr. 28.–30. nodaļa”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2018. g.)

„34. nodarbība”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata

34. nodarbība

1. Mozus gr. 28.–30. nodaļa

Ievads

Jēkabs devās no Kanaānas zemes uz Mezopotāmiju, lai uzmeklētu piemērotu sievu, ko apprecēt derībā. Pa ceļam Jēkabs vīzijā redzēja To Kungu, kurš viņam apsolīja tās pašas mūžīgās svētības, kas tika apsolītas viņa vectēvam Ābrahāmam (Ābrahāma derību). Mezopotāmijā Jēkabs strādāja Lābana labā un apprecēja Lea, Rahēli, Bilhu un Zilfu, kuras galu galā piedzemdēja viņam divpadsmit dēlus un vienu meitu.

Ieteikumi stundas mācīšanai

1. Mozus 28:1–22

Jēkabam tiek apsolītas Ābrahāma svētības

Attēls
Panamasitijas Panamas templis

Parādiet studentiem tempļa attēlu un pajautājiet, kāpēc ir svarīgi salaulāties templī.

  • Kādas svētības saņem tie, kuri izvēlas salaulāties templī uz mūžību?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 28:1–2. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību norādījumiem, kurus Īzāks deva savam dēlam Jēkabam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

Paskaidrojiet, ka kanaānieši pielūdza elkus un iesaistījās Dievu zaimojošās aktivitātēs. Kanaāna meita nebūtu cienīga stāties ar Jēkabu Tā Kunga derības laulībā. Ja Jēkabs apprecētu Kanaāna meitu, viņš neprecētos derībā.

Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Mozus 28:3–4, pievēršot uzmanību tam, kas tika apsolīts Jēkabam, ja viņš precētos derībā.

  • Saskaņā ar 1. Mozus 28:4, kas tika apsolīts Jēkabam, ja viņš precētos derībā? („Ābrahāma derība.” Norādiet: lai saņemtu Ābrahama svētības, Jēkabam būtu ne tikai jāapprecas derībā, bet arī jāpaliek šai derībai uzticīgam.)

  • Ko mēs varam mācīties no 1. Mozus 28:1–4 par to, kas mums ir jādara, lai saņemtu Ābrahāma svētības? (Kaut arī studenti var izteikties citiem vārdiem, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs apprecēsimies derībā un paliksim uzticīgi, tad saņemsim Ābrahāma svētības. (Skat. M&D 132:30–33.))

  • Ko nozīmē — saņemt Ābrahāma svētības? (Tas nozīmē — saņemt Ābrahāma derības svētības, kas ir: daudzi pēcnācēji (skat. 1. Mozus 17:5–6; Ābrahāma 2:9; 3:14); evaņģēlija, priesterības svētību, mūžīgās dzīves un paaugstināšanas saņemšana (skat. Ābrahāma 2:11); svētības, kas ietver dzīvi izraudzītajā zemē.)

Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 28:5–9, paskaidrojot, ka Jēkabs paklausīja savam tēvam, atstājot Kanaānas zemi, lai atrastu sev piemērotu sievu, ar kuru varētu laulāties derībā. Kad Jēkabs atstāja Kanaānas zemi, viņš arī paklausīja savai mātei, kura brīdināja viņu par Ēsava ieceri viņu nogalināt. Pēc tam, kad Ēsavs ievēroja svētības, kas tika apsolītas Jēkabam par to, ka viņš laulāsies derībā, viņš saprata, ka viņa laulības ar hetietes tautības sievietēm nebija tēvam tīkamas, tad Ēsavs apprecēja vienu no Ismaēla meitām.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 28:10–13. Aiciniet pārējos sekot līdzi un noskaidrot, kas notika, kad Jēkabs ceļoja no Kanaānas uz Hāranu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

  • Ko Jēkabs redzēja savā sapnī?

Attēls
kāpnes

Parādiet attēlu, kur redzamas kāpnes (vai uzzīmējiet kāpnes uz tāfeles), un pajautājiet studentiem, cik augstu kāpnes stiepjas. Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet zem kāpnēm: Zeme, bet virs kāpnēm — debesis jeb Tā Kunga klātbūtne.

  • Ko, jūsuprāt, Jēkabs mācījās no savas vīzijas par uzslietajām kāpnēm, kas sniedzas līdz Tā Kunga klātbūtnei?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis prezidents Marions G. Romnijs (1897–1988) no Augstākā prezidija. Lūdziet klases audzēkņus ieklausīties prezidenta Romnija mācībā par to, ko simbolizē kāpņu pakāpieni.

Attēls
Marions G. Romnijs

„Jēkabs saprata, ka derības, ko viņš bija noslēdzis ar To Kungu bija kāpņu pakāpieni, pa kuriem viņam pašam ir jākāpj, lai saņemtu apsolītās svētības — svētības, kas ļaus viņam ieiet Debesīs un sarunāties ar To Kungu” (Marion G. Romney, “Temples—The Gates to Heaven,” Ensign, Mar. 1971, 16).

  • Balstoties uz Jēkaba vīziju, kādēļ ir svarīgi saņemt evaņģēlija glābšanas priekšrakstus un ievērot ar tiem saistītās derības? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu noteikt šādu principu: Lai atgrieztos Tā Kunga klātbūtnē, mums ir jāsaņem evaņģēlija glābšanas priekšraksti un jāievēro ar tiem saistītās derības.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 28:13–15. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs apsolīja Jēkabam iedot. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.

  • Ņemot vērā, ka Jēkabs ceļoja vienatnē, cenšoties izbēgt no Ēsava vardarbības draudiem, kā Tā Kunga solījums „Es esmu ar tevi” 15. pantā viņam palīdzēja?

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 28:16–19, 22. Aiciniet pārējos klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, kā Jēkabs raksturoja vietu, kur viņš redzēja savu sapni. (Jūs varētu paskaidrot, ka frāzes — „viņam kļuva bail” un „cik bijājama ir šī vieta” 17. pantā ir attiecināmas uz godbijību un apbrīnu, ko viņš izjuta. Šīs frāzes norāda uz to, ka Jēkabs saprata, cik nozīmīgs solis ir ienākt Tā Kunga klātbūtnē.)

  • Saskaņā ar 17. pantu, kā Jēkabs sauca vietu, kur viņš redzēja savu sapni? („Dieva nams” un „debesu vārti”. Paskaidrojiet, ka frāze „debesu vārti” ir attiecināma uz vārtiem, kas ieved Dieva klātbūtnē, caur kuriem mēs varam saņemt mūžīgās dzīves solījumu.)

  • Kuras vietas mūsdienās kalpo par „debesu vārtiem”?

  • (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu patiesu principu: Templis ir Dieva nams un vārti uz mūžīgo dzīvi.)

Vērsiet studentu uzmanību uz tempļa attēlu, ko parādījāt nodarbības sākumā. Aiciniet studentus iztēloties, ka kāds viņiem ir pajautājis, kāpēc tempļi ir tik svarīgi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Aiciniet dažus studentus pastāstīt, kā viņi atbildētu.

Jūs varētu dalīties savā liecībā par tempļiem, kā arī priekšrakstiem un derībām, kurus mēs tur saņemam. Aiciniet studentus uzrakstīt pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās mērķi, kā viņi labāk turēs jau noslēgtās derības, lai varētu būt gatavi ienākt templī un saņemt papildus priekšrakstus un derības.

Sniedziet kopsavilkumu par 1. Mozus 28:20–22, paskaidrojot, ka Jēkabs sniedza solījumu: „Ja Dievs būs ar [viņu]” (20. pants), viņš kalpos Viņam kā Dievam. Sniedzot šo solījumu, Jēkabs arī apņēmās maksāt Tam Kungam „desmito tiesu” (22. pants). (Jūs varētu atgādināt studentiem, ka Tas Kungs nosaka nosacījumus derībām, kuras mēs ar Viņu noslēdzam.)

1. Mozus 29:1–29

Jēkabs strādā četrpadsmit gadus Lābana labā, lai varētu apprecēt Rahēli

Palūdziet studentiem minēt piemērus tam, kas prasa smagu darbu un pacietību. Kad studenti būs atbildējuši, paskaidrojiet, ka Jēkabam bija smagi jāstrādā un jābūt pacietīgam, lai saņemtu svētības, kuras Tas Kungs viņam bija apsolījis.

Sniedziet 1. Mozus 29:1–14 kopsavilkumu, paskaidrojot, kad Jēkabs ieradās Hāranā, viņš pie akas satika Rahēli, vienu no Lābana meitām. Lābans uzņēma Jēkabu savās mājās. Paskaidrojiet: kad Jēkabs teica, ka viņš bija Lābana brālis (skat.12. pantā angļu valodas Bībeles izdevumā), ar to viņš domāja, ka viņi visi nāca no vienas ģimenes. Precīzāk izsakoties, Lābans bija Jēkaba tēvocis.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 29:15–20. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs bija gatavs darīt, lai apprecētu Rahēli.

  • Ko Jēkabs bija gatavs darīt, lai apprecētu Rahēli?

Norādiet: Jēkaba darba gadi parādīja ne tikai viņa mīlestību pret Rahēli, bet arī apņemšanos laulāties derībā, gluži kā to viņam bija norādījis viņa tēvs Īzāks (skat. 1. Mozus 28:1–4).

Sniedziet 1. Mozus 29:21–29 kopsavilkumu, paskaidrojot, kad Jēkabs bija nostrādājis septiņus gadus, lai apprecētu Rahēli, Lābans viņu piemānīja, tā vietā likdams apprecēt savu vecāko meitu Lea. Lābans centās attaisnot savu rīcību, sacīdams, ka vecākajai meitai ir jāprecas pirmajai. Lābans teica Jēkabam, ka viņš joprojām varēs precēt Rahēli pēc nedēļas ilgajām kāzu dzīrēm ar Lea, taču Jēkabam būs jāpiekrīt strādāt pie viņa vēl septiņus gadus. Jēkabs piekrita šiem nosacījumiem. Atgādiniet studentiem, ka Tas Kungs sniedza savu apstiprinājumu Jēkaba daudzsievību laulībām (skat. M&D 132:37).

  • Ko mums māca Jēkaba piemērs attiecībā uz svētību saņemšanu, kuras mums ir apsolījis Tas Kungs? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Tiecoties pēc Tā Kunga apsolītajām svētībām, mums ir čakli jāstrādā un jābūt pacietīgiem.)

1. Mozus 29:30 – 30:43

Jēkabam piedzimst bērni, un Tas Kungs ir labvēlīgs pret viņu

Palūdziet studentiem padomāt par kādu izaicinājumu, ar kuru saskārās viņu ģimene, un to, kas to padarīja grūtu. Paskaidrojiet, ka arī Jēkaba ģimene piedzīvoja grūtības.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 29:30–35 un kādu citu studentu nolasīt 1. Mozus 30:1–2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ar kādām grūtībām saskārās Lea un Rahēle.

  • Ar kādām grūtībām savā dzīvē saskārās Lea? (Paskaidrojiet, ka vārds nicināta, kurš izmantots 31. pantā, tika tulkots no ebreju vārda sahnay, kas nozīmē „mazāk mīlēta”.)

  • Kā Tas Kungs palīdzēja Lea tikt galā ar viņas grūtībām?

  • Ar kādām grūtībām savā dzīvē saskārās Rahēle?

  • Kādas sajūtas Rahēlei bija grūti savaldīt šajā sarežģītajā laikā?

Paskaidrojiet, ka atbilstoši tam laikam un kultūrai, par lielu godu tika uzskatīts sievai dzemdēt dēlu. Šī iemesla dēļ Lea un Rahēles starpā radās sacensības gars, kā arī vilšanās un neapmierinātība. Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 30:3-21, paskaidrojot: tā kā Rahēlei nevarēja būt bērnu, viņa deva savu kalponi Bilhu Jēkabam par sievu. Lea, baidoties, ka viņai vairs nevar būt bērnu, līdzīgā veidā deva savu kalponi Zilfu Jēkabam par sievu.

Galu galā Jēkabam un viņa sievām kopā bija divpadsmit dēli un viena meita. Šie divpadsmit dēli jeb Jēkaba pēcnācēji kļuva zināmi kā Israēla divpadsmit ciltis. (Jūs varētu paskaidrot, ka Tas Kungs vēlāk izmainīja Jēkaba vārdu uz Israēls. Par to tiks runāts nākamajā stundā.)

  • Mēs zinām, ka Dievs mūs neaizmirst, ko, jūsuprāt, nozīmē — „Dievs pieminēja Rahēli”?

  • Ko frāze „[Dievs] paklausīja viņu” norāda mums uz to, ko Rahēle darīja savu grūtību laikā?

  • Ko mēs varam mācīties no 22. panta, kas var mums palīdzēt, piedzīvojot grūtības? (Studenti varētu atklāt dažādus principus, ieskaitot šādu: Kad mēs piedzīvojam grūtības, mums ir jāapzinās, ka Dievs par mums nav aizmirsis.)

Sniedziet 1. Mozus 30:25–43 kopsavilkumu, paskaidrojot, tā kā Jēkabs bija uzticīgs savām derībām, Tas Kungs viņu svētīja, vairojot viņa bagātības, lai viņš varētu sagatavoties atgriezties savā dzimtajā zemē.

Komentāri un skaidrojumi

1. Mozus 29:21–29. Jēkaba laulības ar Lea un Rahēli

Tālāk sniegtā informācija var būt noderīga studentiem, kuriem rodas jautājumi par Jēkaba laulībām ar Lea un Rahēli (šī informācija nav obligāti jāiekļauj nodarbībā):

„Pēc tam, kad Lābans bija apsolījis Jēkabam dot par sievu Rahēli par septiņiem kalpošanas gadiem, Lābans sūtīja uz Jēkaba telti Leu tur pavadīt kāzu nakti. Mūsdienu lasītājām varētu būt grūti noticēt, ka Jēkabs nepamanīja šo sievu samainīšanu līdz pat pašam rītam, taču tālāk sniegtie pieņēmumi varētu izskaidrot, kāpēc Lābana plāns guva panākumus. Iespējams, ka Rahēle un Lea, būdamas māsas, bija līdzīgas augumā, svarā un izskatā. Otrkārt, sievietes Hāranā dažreiz nēsāja plīvurus (skat. 1. Mozus 24:65). Treškārt, Lābans bija gans. Ja viņš bija tipisks seno laiku gans, viņš dzīvoja teltīs, nevis pastāvīgā mājoklī. Telts iekšpusē pa nakti ir ļoti tumšs. Un beidzot, zinot, kāda būtu Jēkaba reakcija, ja viņš atklātu maiņu ātrāk, Lābans, iespējams, pateica Leai, lai viņa runātu pēc iespējas mazāk, lai neatklātu krāpšanos pirms laika.

Lai gan Lābans pieprasīja Jēkabam strādāt vēl septiņus gadus par iespēju precēt Rahēli, viņš atļāva Jēkabam apprecēt Rahēli pēc septiņām dienām, kad būs pagājušas Lea kāzu svinības, un atmaksāt savu parādu pēc kāzām. Kalpones, kas tika dāvātas katrai meitai, kļuva par sievu, nevis Jēkaba, īpašumu. Tamdēļ vēlāk, kad kalponēm bija bērni, tie tika likumīgi uzskatīti par Rahēles un Lea bērniem.” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 87. lpp.)

1. Mozus 30:14–22. Kas ir mīlestības āboli un kādēļ Rahēle tos vēlējās?

„Lai gan Bībeles pētniekiem precīzi nav skaidrs, kurš augs tika dēvēts par mīlestības ābolu, ir skaidrs, ka Rahēlei un Leai tas bija svarīgs. „Ebreju valodā ar šo vārdu apzīmē mīlestības augli. Šis auglis bija patīkamas garšas un smaržas, un tam bija jānodrošina bērna ieņemšana.” (Bībeles vārdnīca, PDS angļu valodas izdevumā, skat. vārdu „mandrakes”.) Citiem vārdiem sakot, tika uzskatīts, ka mīlestības āboli vairo sievietes auglību un spēju dzemdēt bērnus. Zinot to, ka pastāvēja šāda pārliecība, mēs varam labāk izprast Rahēles un Leas sarunu. Rahēle vēlējās iegūt mīlestības ābolus, lai viņa beidzot varētu pati dzemdēt bērnus. Kā jau ievērojām, starp māsām šajā ziņā pastāvēja sīva sāncensība. Līdz ar to Lea atbilde bija tikai dabiska. Viņa norādīja, ka Rahēle jau tā bija atņēmusi viņai vīru, kas, visdrīzāk, nozīmēja tikai to, ka Jēkabs Rahēli mīlēja vairāk. (Tomēr daži pētnieki uzskata, ka šis pants nozīmē to, ka Jēkabs dzīvoja Rahēles teltī, nevis Leas teltī.) Leai bija viena priekšrocība — spēja laist pasaulē bērnus, kas nepiemita Rahēlei. Būtībā viņa Rahēlei pateica, ka būtu muļķīgi viņai atdot savus mīlestības ābolus un palīdzēt Rahēlei dzemdēt bērnus, jo tas atņemtu Leas vienīgo priekšrocību (15. p.). Tad Rahēle sniedza pretpiedāvājumu. Viņa apsolīja, ka pamudinās Jēkabu tonakt doties pie Leas, ja viņa varētu dabūt mīlestība ābolus (15. p.). Lea piekrita un pateica to Jēkabam. Šīs vienošanās rezultātā Lea tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu (17.–18. p.). Vēlāk viņai no Jēkaba piedzima vēl viens dēls un meita Dīna (19.–21. p.).

Lai gan tas nav konkrēti pateikts, taču pieraksts liek domāt, ka mīlestības āboli Rahēlei nepalīdzēja. Rahēle beigās tomēr palika grūta, taču tas nebija mīlestības ābolu dēļ, bet gan tāpēc, ka „Dievs … paklausīja viņu, atverot tās klēpi (22. p.).” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 88. lpp.)

1. Mozus 30:37–43. Vai nomizotās rīkstes ietekmēja Jēkaba ganāmpulka vairošanās spēju?

„Tas, ka Jēkabs nomizoja zarus un nolika tos dzīvnieku priekšā, lai vairojoties viņi dzemdētu daudzkrāsainus mazuļus, visdrīzāk atspoguļo izplatītu, māņticīgu pieņēmumu, proti, kādi mazuļi tiks ieņemti, būs atkarīgs no tā, ko māte tajā brīdī pieredz vai redz. Mūsdienu zinātne nevar izskaidrot, kā Jēkaba rīcība būtu saistīta ar viņa ganāmpulka dzīvnieku iedzimtajām īpašībām. Iespējams, kaut kā šajā pierakstā trūkst. Iespējams, Tas Kungs guva labumu no jauktu šķirņu dzīvnieku vīrišķības. Šajā gadījumā nepārprotami notika dievišķā iejaukšanās. Jebkurā gadījumā Jēkaba ganāmpulki auga, un Tas Kungs viņu svētīja. Arī tas, ka Jēkabs atdalīja ganāmpulkus (40. p.), norāda uz veiksmīgu lopkopības piekopšanu, kas visdrīzāk palielināja daudzkrāsainu mazuļu piedzimšanu.” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 88. lpp.)