Ābrahāms un viņa ģimene piedzīvoja badu Ūrā. Tas Kungs vadīja viņu, viņa sievu Sāraju un pārējos uz Kanaānas zemi. Viņi kādu laiku padzīvoja Hāranā, kur Tas Kungs parādījās Ābrahāmam un paskaidroja derību, kuru Viņš noslēgs ar Ābrahāmu (vēlāk šī derība kļūs zināma kā Ābrahāma derība). Pēc tam Ābrahāms ceļoja caur Kanaānu uz Ēģipti.
Tas Kungs sāk skaidrot derību, kuru Viņš noslēgs ar Ābrahāmu
Uz tāfeles uzrakstiet šādu jautājumu: Kas jūs esat?
Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi atbildētu uz šo jautājumu. Ja iespējams, izdaliet katram studentam eksemplāru ar tālāk sniegto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Palūdziet kādam studentam nolasīt šo izteikumu, bet pārējiem klasē sekot līdzi un padomāt, kā viņi to papildinātu.
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Iespējams, ka jums patīk mūzika, sports vai esat tehniski ievirzīts cilvēks, un kādu dienu jūs, iespējams, būsiet kāda aroda, profesijas vai mākslas pārstāvis. Lai arī cik svarīgas šīs nodarbošanās un profesijas būtu, tās nenosaka to, kas mēs esam. Pirmkārt un galvenokārt, mēs esam garīgas būtnes. Mēs esam bērni un pēcteči” (Deivids A. Bednārs, „Kļūt par misionāru” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 47. lpp.).
Kad studenti būs paskaidrojuši, kā viņi papildinātu šo izteikumu, aiciniet viņus uzrakstīt Dieva pirmajā tukšajā vietā un Ābrahāma — otrajā. Paskaidrojiet, ka ar jēdzienu Ābrahāma „pēcteči” ir domāti viņa pēcnācēji.
No visiem veidiem, kā elders Bednārs varētu jūs raksturot, kāpēc, jūsuprāt, viņš attiecībā uz jums izvēlas apzīmējumu „Ābrahāma pēcteči”?
Studējot Ābrahāma 2. nodaļu, aiciniet studentus padomāt, kāpēc ir svarīgi zināt, ka viņi ir Ābrahāma pēcteči.
Sniedziet kopsavilkumu Ābrahāma 2:1–5, paskaidrojot, ka Ābrahāms apprecēja Sāraju, un tad Tas Kungs veda viņus un Ābrahāma tuvākos radiniekus, ieskaitot brāļadēlu Latu, prom no Ūras — uz Kanaānas zemi. Ceļotāji piestāja zemē, ko nosauca par Hāranu, un tur kādu laiku dzīvoja. (Jūs varētu aicināt studentus atrast Kanaānas kartē Ūru un Hāranu — 9. kartē, Bībeles kartēs („Vecās Derības pasaule”).)
Aiciniet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 2:6. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi savos Svētajos Rakstos un sameklēt, kas notika ar Ābrahāmu Hāranā. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Par ko Tas Kungs vēlējās, lai Ābrahāms kļūtu?
Ko Tas Kungs apsolīja dot Ābrahāmam un viņa pēctečiem? (Noteiktu zemi „par mūžīgu īpašumu”. Jūs varētu paskaidrot, ka tā ir Kanaānas zeme.)
Kas Ābrahāma pēcnācējiem bija jādara, lai šo zemi saņemtu?
Paskaidrojiet, ka Tā Kunga solījums, kas pierakstīts 6. pantā, ir daļa no Ābrahāma derības. Ābrahāma derība ietver visas derības un solījumus, ko Dievs deva Ābrahamam un viņa pēctečiem.
Aiciniet, lai studenti iezīmē šo tabulu savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Paskaidrojiet, ka šajā un turpmākajās nodarbībās viņi papildinās šo tabulu ar informāciju, kas palīdzēs viņiem saprast Ābrahāma derību.
Palūdziet studentiem ierakstīt savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās pienākumus un svētības, kurus viņi būs atraduši 6. pantā. (Pienākumi, kurus viņi, iespējams, būs atraduši, ir šādi: būt par Jēzus Kristus kalpotāju; uzklausīt Tā Kunga balsi. Svētība, kuru viņi, iespējams, būs atraduši, ir šāda: saņemt zemi par mūžīgu īpašumu. Papildiniet ar šīm atbildēm uz tāfeles izveidoto tabulu.) Paskaidrojiet, ka frāze „par mūžīgo īpašumu” norāda uz to, ka šis zemes solījums attiecas uz visu mūžību. Pasaules valstis galu galā kļūs par daļu no celestiālās valstības, kuru iemantos paklausīgie (skat. M&D 88:17–20). Aiciniet studentus savās tabulās uzrakstīt iekavās celestiālā valstība — blakus frāzei „par mūžīgo īpašumu”.
Palūdziet studentus kopā ar blakussēdētāju izlasīt Ābrahāma 2:7–8 un sameklēt norādes uz to, ka Tas Kungs var turēt un turēs Ābrahāmam un Ābrahāma pēcnācējiem sniegtos solījumus. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko ir atraduši.
Uzaiciniet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 2:9. Palūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, par ko Tas Kungs padarīs Ābrahāmu.
Kas, saskaņā ar Tā Kunga solījumu, radīsies no Ābrahāma? (No Ābrahāma izveidosies „liela tauta”. Ierakstiet šo svētību tabulā uz tāfeles un aiciniet studentus izdarīt to pašu viņu pierakstos.)
Paskaidrojiet, ka Ābrahāms un Sāraja ļoti vēlējās bērnus. Drīz pēc tam, kad Tas Kungs bija devis šo solījumu, Viņš raksturoja, cik liels būs Ābrahāma pēcnācēju skaits. Jūs varat ierosināt, lai studenti pieraksta Ābrahāma 3:14 savos Svētajos Rakstos, līdzās Ābrahāma 2:9. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa Ābrahāma 3:14, un lūdziet, lai pārējie ieklausās, cik liels būs Ābrahāma pēcnācēju skaits. Aiciniet studentus dalīties savās atbildēs. Ierakstiet neskaitāmi pēcnācēji tabulā uz tāfeles, sadaļā pie svētībām, un aiciniet studentus izdarīt to pašu viņu pierakstos. Paskaidrojiet, ka neskaitāmu pēcnācēju solījums ir arī dievišķības solījums, kas ietver mūžīgo pēcnācēju saņemšanu (skat. M&D 132:19).
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ābrahāma 2:10. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi un uzmeklēt, kuri tiks „uzskatīti” par Ābrahāma pēcnācējiem.
Saskaņā ar 10. pantu, kuri tiks saukti Ābrahāma vārdā? (Tie, kuri saņems Jēzus Kristus evaņģēliju.)
Lūdziet kādu studentu nolasīt Ābrahāma 2:9, 11. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādi pienākumi un svētības tika apsolīti Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem.
Kā jūs apkopotu to, kas mums, Ābrahāma pēctečiem, būtu jādara citu labā? (Mūsu pienākums ir svētīt visas Zemes ģimenes ar evaņģēlija svētībām. Pavaicājiet studentiem, vai, viņuprāt, šī ir svētība vai pienākums. Aiciniet viņus paskaidrot savas atbildes.)
Kad studenti būs atbildējuši, uz tāfeles, zem abiem tabulas virsrakstiem, uzrakstiet šādu principu: Mums, Ābrahāma pēctečiem, ir pienākums kalpot visām zemes ģimenēm un svētīt tās ar evaņģēlija svētībām.
Lai palīdzētu studentiem izprast viņu kā Ābrahāma pēcteču pienākumus, aiciniet viņus iztēloties, ka viņu valstī ir izplatījusies nāvējoša slimība, un cilvēki drīz vien nomirs, ja nesaņems konkrētas zāles. Viņu ģimenei ir pietiekami daudz zāles ne tikai pašu vajadzībām, bet arī visiem pārējiem, lai tos izārstētu.
Ko jūs gribētu, lai jūsu ģimene ar šīm zālēm darītu?
Ko jūs teiktu ģimenes loceklim, kurš ir bijis pārāk aizņemts vai juties satraucies, lai palīdzētu izplatīt šīs zāles?
Kā mūsu nepieciešamība palīdzēt citiem šajā situācijā varētu tikt pielīdzināta mūsu, Ābrahāma pēcteču, pienākumam?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis elders Bednārs.
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Patiesi, uz Ābrahāma pēcnācējiem gulstas liela atbildība šajās pēdējās dienās. …
… Mēs esam šeit šajā laikā uz Zemes, lai turētu godā priesterību un sludinātu evaņģēliju. Tādi mēs esam, un tādēļ mēs esam šeit šodien” (Deivids A. Bednārs, „Kļūt par misionāru” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 47. lpp.).
Bez kalpošanas pilna laika misijā, kā vēl mēs varam svētīt Zemes ģimenes? Ko mēs varam darīt, lai svētītu savu ģimeni un mūsu draugu un apkārtējo ģimenes?
Norādiet, ka augstākās svētības — glābšanas un mūžīgās dzīves svētības, kas minētas Ābrahāma 2:11, var gūt tikai tad, ja saņem un tur godā tempļa priekšrakstus un derības.
Aiciniet studentus apdomāt un tad ierakstīt viņu pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās atbildi uz tālāk uzdoto jautājumu. Jūs varētu uzrakstīt šo jautājumu uz tāfeles.
Kādas ir jūsu sajūtas par to, ka jūs esat ieskaitīti starp Ābrahāma pēctečiem?
Uzrakstiet uz tāfeles frāzi ar patiesu sirdi. Pajautājiet studentiem, ko, viņuprāt, nozīmē — darīt kaut ko ar patiesu sirdi. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka izteiciens ar patiesu sirdi šajā kontekstā nozīmē atklāti, nopietni, dedzīgi. Lai parādītu, kā atšķiras rīcība ar patiesu sirdi no tās, ko veicam pavirši, jūs varētu palūgt diviem studentiem veikt kādu uzdevumu klases priekšā. Vienam studentam sniedziet norādījumus paveikt šo uzdevumu ar patiesu sirdi, bet otram — pavirši jeb negribīgi. Aiciniet pārējos audzēkņus paskaidrot, kas studentu rīcībā norādīja uz to, ka viņi uzdevumu veica ar patiesu sirdi vai negribīgi.
Palūdziet kādam studentam nolasīt Ābrahāma 2:12–13. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un uzmeklēt, pie kādiem secinājumiem nonāca Ābrahāms, balstoties uz viņa pieredzi ar To Kungu.
Pie kādiem secinājumiem nonāca Ābrahāms, balstoties uz savu pieredzi ar To Kungu? (Tā kā Ābrahāms bija meklējis To Kungu ar patiesu sirdi, viņš Viņu bija atradis. Ābrahāms arī nolēma, ka viņš darīs labi, uzklausot Tā Kunga balsi.)
Ko mēs varam mācīties no Ābrahāma piemēra Ābrahāma 2:12, kad viņš meklēja To Kungu ar patiesu sirdi? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs meklēsim To Kungu ar patiesu sirdi, mēs Viņu atradīsim. Apsveriet iespēju uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Miniet piemērus, kā mēs varam meklēt To Kungu ar patiesu sirdi!
Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka mēs Viņu atradīsim?
Aiciniet tos studentus, kuri vēlas, dalīties pieredzē, kad viņi ir meklējuši To Kungu ar patiesu sirdi un Viņu atraduši.
Aiciniet studentus izvirzīt mērķi — meklēt To Kungu ar patiesāku sirdi savā ikdienas dzīvē. Jūs varētu liecināt: ja viņi tā darīs, tad atradīs To Kungu.
Sniedziet kopsavilkumu Ābrahāma 2:14–21, paskaidrojot, ka Ābrahāms ceļoja kopā ar savu ģimeni dienvidu virzienā — no Hāranas uz Kanaānas zemi. Tur Ābrahāms nesa ziedojumus, un Tas Kungs paziņoja, ka šī Kanaānas zeme ir tā zeme, kas ir apsolīta Ābrahāma derībā. Tā kā Kanaānā valdīja bads, Ābrahāms nolēma ceļot uz Ēģipti.
Tas Kungs brīdina Ābrahāmu attiecībā uz ēģiptiešiem
Sniedziet kopsavilkumu Ābrahāma 2:22–25 un 1. Mozus 12:14–20, paskaidrojot, ka, pirms Ābrahāms ieradās Ēģiptē, Tas Kungs viņu brīdināja par to, ka ēģiptieši ievēros Sārajas skaistumu un nogalinās Ābrahāmu, lai varētu sagūstīt Sāraju. Šī iemesla dēļ Tas Kungs lika Sārajai teikt, ka viņa ir Ābrahāma māsa, lai izglābtu Ābrahāma dzīvību un pasargātu Sāraju. Gan Sāraja, gan Ābrahāms rīkojās ticībā un ar pārliecību, ka Tas Kungs viņus izglābs. Sāraja tika aizvesta uz faraona mājām, bet Ābrahāmam tika pasniegtas bagātības. Tas Kungs sūtīja uz faraona mājām mēri, un tad faraons saprata, ka Dievs sargāja Sāraju un to, ka viņa bija precējusies ar Ābrahāmu. Tad faraons sūtīja Ābrahāmu un Sāraju prom.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par šodien pārrunātajām doktrīnām un principiem.
Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja, ko nozīmē — būt par Ābrahāma pēctečiem:
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Daži no mums ir tiešie Ābrahāma pēcnācēji; citi ir adoptēti viņa ģimenē. Tas Kungs nešķiro [skat. Ap. d. 10:34–35]. Mēs visi saņemam šīs apsolītās [Ābrahāma derības] svētības — ja mēs tiecamies pēc Tā Kunga un paklausām Viņa baušļiem [skat. 2. Mozus 19:5]. Bet ja mēs tā nedarām, tad mēs zaudējam derības svētības. …
Mums ir pienākums palīdzēt piepildīt Ābrahāma derību. Mūsu pēcteči ir iepriekš izredzēti un sagatavoti svētīt visus pasaules cilvēkus [skat. Almas 13:1–9]. Tādēļ priesterības pienākums ietver misionāru darbu. Pēc aptuveni 4000 gaidu un sagatavošanās gadu, šis ir noteiktais laiks, kad evaņģēlijam ir jātiek nogādātam zemes ciltīm. Šis ir apsolītais Israēla sapulcināšanas laiks! Un mēs tajā piedalāmies! Vai tas nav aizraujoši? Tas Kungs paļaujas uz mums un mūsu dēliem — un Viņš ir ārkārtīgi pateicīgs par mūsu meitām —, kuras cienīgi kalpo kā misionāres šajā dižajā Israēla sapulcināšanas laikā” (Rasels M. Nelsons,„Derības” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 88. lpp.).
Ābrahāma 2:11. „Šīs tiesības turpināsies tevī un tavos pēcnācējos pēc tevis”
Prezidents Džeimss E. Fausts (1920–2007), no Augstākā prezidija, izskaidroja tiesības un pienākumus, kas ir saistīti ar Ābrahāma pēcnācējiem:
Attēls
Džeimss E. Fausts
„Ko nozīmē — būt par Ābrahāma pēctečiem? Balstoties uz Svētajiem Rakstiem, tam ir daudz dziļāka nozīme par to, kā būt tikai par burtiskiem viņa pēcnācējiem. Tas Kungs noslēdza ar Ābrahāmu, diženo patriarhu, derību, ka visas tautas caur viņu tiks svētītas [skat. Mozus 18:18]. Ikviens vīrietis un ikviena sieviete var iegūt Ābrahāma svētības. Viņi kļūst par Ābrahāmam apsolīto svētību pēcnācējiem un mantiniekiem, kad pieņem evaņģēliju, kristās, stājas tempļa laulībā, ir uzticīgi, turot savas derības un palīdzot nest evaņģēliju visām Zemes tautām. …
Kā Ābrahāma pēctečiem, mums ir daži pienākumi. Mums ir pavēlēts nākt pie Kristus, darot „Ābrahāma darbus” [Jāņa 8:39]. Šie darbi ir: paklausīšana Dievam, priesterības un tempļa priekšrakstu un derību saņemšana, un to ievērošana, evaņģēlija sludināšana, ģimenes nodibināšana un bērnu izglītošana, uzticīga pastāvēšana līdz galam.
Ir interesanti, ka, sniedzot Ābrahāmam Savu solījumu, Tas Kungs ir izmantojis vārdu sēkla (angļu valodas tulkojumā). Tam ir dziļāka nozīme, kā tikai būt par pēcnācējiem, jo tas nozīmē — pavairot Ābrahāma derības svētības „starp visām tautām” [Ābrahāma 2:9]. Tas Kungs apsolīja Ābrahāmam pēcnācējus „tik [neskaitāmus], kā zvaigznes” vai „smilšu graudiņus jūras krastā” [M&D 132:30].
Ābrahāma taisnīgajiem pēcnācējiem ir arī priekšrocība tikt adoptētiem mūžīgajā Jēzus Kristus ģimenē. Tas ietver tiesības saņemt mūžīgās derības templī, uz kurām pamatojoties, viņi, ja vien paliks cienīgi, tiks organizēti un paaugstināti mūžīgajā Kristus ģimenē [skat. Galatiešiem 3:29]. Tas arī ietver „glābšanas, patiesi mūžīgās dzīves, svētības” [Ābrahāma 2:11]” (James E. Faust, “The Key of the Knowledge of God,” Ensign or Liahona, Nov. 2004, 54, 55).
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kad mēs uzņēmāmies pienākumu — būt par daļu no Ābrahāma pēctečiem:
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Mēs tikām iepriekš ordinēti pirmslaicīgajā dzīvē svētībām, kas ir saistītas ar mūsu piedzimšanu konkrētajā dzimtā, būdami izredzēti pēc Ābrahāma izcelsmes — ne tāpēc, ka mēs būtu labāki, ne tāpēc, ka mēs esam ar kaut ko vairāk īpaši, bet tāpēc, ka mums ir konkrēti pienākumi, kurus mēs pieņēmām ar derību piepildīt. Tādējādi mēs ienācām šajā pasaulē pēc izcelsmes — ar pirmdzimtības priesterības svētību. Ikviens priesterības nesējs tika iepriekš ordinēts šim pienākumam pirmslaicīgajā dzīvē” (David A. Bednar, “Teach Them to Understand” [Brigham Young University–Idaho Education Week devotional, June 4, 1998], byui.edu).
„Sārajai tika norādīts teikt ēģiptiešiem, ka viņa bija Ābrahāma māsa. Tas bija viņu ticības pārbaudījums, kā arī nešaubīgi — grūta pieredze Ābrahāmam. Ābrahāms un Sāraja saprata paklausības principu un izturēja dievišķo pārbaudījumu, ko Tas Kungs bija nostādījis viņu priekšā. Elders Marks E. Pītersons (1900–1984) no Divpadsmit apustuļu kvoruma rakstīja: „Lai sevi pasargātu, Ābrahāms pateica faraonam, ka Sāraja bija viņa māsa, kas viņa, protams, arī bija. Ja viņš būtu izpaudis, ka viņa bija viņa sieva, viņu visdrīzāk nogalinātu. Taču kā viņa māsu — faraons bija gatavs nopirkt viņu par labu cenu” (Abraham, Friend of God [1979], 69; skat. arī 1. Mozus 20:12; turpmākām pārrunām skat. S. Kent Brown, ‘Biblical Egypt: Land of Refuge, Land of Bondage,’ Ensign, Sept. 1980, 45, 47)” (The Pearl of Great Price Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2017], 70. lpp.).
1. Mozus 12. nodaļā Ābrahāms un Sāra tiek joprojām saukti par Ābrāmu un Sāraju. Taču vēlāk, kad Tas Kungs apstiprināja Savu derību ar Ābrāmu un Sāraju, viņi saņēma jaunus vārdus.
1. Mozus 17:5 ir pierakstīts, ka Ābrāma vārds tika izmainīts uz Ābrahāms. Ab nozīmē „tēvs”. Rah nozīmē „paaugstināts”. Am nozīmē „tautas”. Tādējādi Ābrahāms simbolizē derību, ar kuru Ābrahāms kļūs par paaugstināto tēvu tautām jeb dievu (skat. M&D 132:37).
Vārds Sāraja, kas visdrīzāk nozīmē „strīdi”, tika nomainīts uz Sāra, kas nozīmē „princese” (skat. 1. Mozus 17:15). Tas arī norāda uz Sāras nākotnes lomu un paaugstināšanu (skat. Bible Dictionary, “Sarah or Sarai”). Sāras jaunais vārds kļuva arī par svētību, ka viņas pēcnācēji būs diženi un no viņas celsies ķēniņi (skat. 1. Mozus 17:16).