Kad israēlieši bija uzcēluši Saiešanas telti, Tas Kungs atklāja Mozum, kā viņiem vajadzētu pienest Viņam dažādus upurus. Šie upuri norādīja israēliešiem uz Jēzu Kristu un uzsvēra nepieciešamību paļauties uz Viņa Izpirkšanas upuri.
Ieteikumi nodarbības pasniegšanai
Prasmīgi pārzināmo mācību atkārtošana: Ecēhiēla 37:15–17 (5 minūtes)
Attēls
divas vēzdas
Uzzīmējiet uz tāfeles vai parādiet attēlu ar divām vēzdām un pajautājiet:
Kāda prasmīgi pārzināmo mācību rakstvieta jums nāk prātā, kad jūs redzat šīs divas vēzdas? (Ecēhiēla 37:15–17)
Par kādām vēzdām tiek runāts Ecēhiēla 37:15–17? (Atgādiniet studentiem, ka vārds vēzdas šajos pantos attiecas gan uz koka plāksnēm, gan arī uz papirusa vīstokļiem, kas bieži tika lietoti Ecēhiēla dienās.)
Kurā prasmīgi pārzināmajā tēmā tiek izmantota šī rakstvieta, lai palīdzētu apgūt mācību par Bībeli un Mormona Grāmatu? (Tēmā par Atjaunošanu.)
Aiciniet studentus atvērt Ecēhiēla 37:15–17 un palūdziet kādu studentu izlasīt šos pantus. Uzaiciniet kādu citu studentu uzrakstīt doktrīnas galveno izteikumu uz tāfeles (kas ietverta Doktrīnas prasmīgas pārzināšanas pamatdokumentā, 4.3 rindkopā): Bībele un Mormona Grāmata liecina par Jēzu Kristu un ietver evaņģēlija pilnību. Kopā ar visiem studentiem vairākas reizes atkārtojiet Svēto Rakstu atsauces un doktrīnas galvenos izteikumus.
Tas Kungs norādīja Israēlam, kā pienest dažādos upurus
Sāciet nodarbību, lasot tālāk uzskaitītos upurus, kas no mums kā Baznīcas locekļiem tiek prasīti, un aiciniet studentus apdomāt, vai viņi savas dzīves laikā šādā veidā ir uzupurējušies: desmitās tiesas maksāšana, gavēņa ziedojumu veikšana, kalpošana Baznīcas aicinājumā, kāda uzdevuma pildīšana.
Uzrakstiet uz tāfeles šādu jautājumu: Kāpēc no mums kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem tiek prasīts tik daudz uzupurēties?
Paskaidrojiet, ka 3. Mozus 1.–7. nodaļa ietver Tā Kunga norādījumu attiecībā uz upurēšanu, ko Viņš pieprasīja no Saviem ļaudīm jau senatnē, ieskaitot dzīvnieku upurus. 3. Mozus grāmata bija kā priesterības rokasgrāmata Israēla bērniem. Tā ietvēra norādījumus, kā veikt priekšrakstus, rituālus un citus svētus pienākumus.
Kad Debesu Tēvs pirmo reizi pavēlēja Saviem bērniem upurēt dzīvniekus? (Pēc tam, kad Ādams un Ieva tika izraidīti no Ēdenes dārza [skat. Mozus 5:5].)
Ko šie upuri galvenokārt simbolizēja? (Jēzus Kristus nākotnē īstenoto upuri [skat. Mozus 5:7].)
Attēls
Jēzus lūdz Ģetzemanē
Attēls
Krustā sišana
Parādiet šādus attēlus: Jēzus lūdz Ģetzemanē (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 56) un Krustā sišana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 57).
Paskaidrojiet, ka upuri, kas aprakstīti 3. Mozus grāmatā, arī māca par Jēzus Kristus upuri. 3. Mozus 1. nodaļā ir norādījumi, kā veikt dzīvnieku upurēšanu, kas tiek saukta par dedzināmo upuri. Šī upurēšana tika veikta katru dienu Saiešanas teltī (bet vēlāk Jeruzālemes templī) no rīta un vakarā, kā arī īpašos notikumos.
Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa 3. Mozus 1:2–9. Palūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, meklējot visas iespējamās iezīmes par dedzināmo upuri, kas var mums mācīt par Jēzus Kristus upuri. Aiciniet studentus atzīmēt to, ko viņi ir atraduši. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši. (Studentu atbildēm vajadzētu ietvert: „vērsis, kas ir bez vainas” [3. pants], [pēc savas brīvas gribas] (šī frāze Bībelē nav iekļauta), „asinis jāslaka no visām pusēm pār altāri” [5. pants], „jāsadala gabalos” [6. pants], „viss ir jāaizdedzina uz altāra” [9. pants]. Jūs varat norādīt uz visām tām iezīmēm, kuras studenti nepiemin.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā dedzināmā upura aspekti var mums mācīt par Jēzus Kristus upuri, uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu atsauces: Mateja 27:26–31, 35; Lūkas 22:41–44; Jāņa 6:38; Jāņa 19:34; Pētera 1. vēstule 1:18–19; Mācības un Derību 19:18–19. Uzaiciniet studentus izvēlēties kādu no šīm atsaucēm un to klusībā pie sevis izlasīt. Aiciniet studentus meklēt sakarības starp šīm atsaucēm un upura aspektiem, kas pierakstīti uz tāfeles. Uzaiciniet studentus pastāstīt klasei, ko viņi ir iemācījušies.
Paskaidrojiet, ka tad, kad uz altāra tika sadedzināti dzīvnieku upuri, dūmi, kas pacēlās debesīs, simbolizēja sirsnīgas un pateicīgas lūgšanas, kā arī to, ka dedzināmais upuris devās augšup pie Tā Kunga. Norādiet uz frāzi „visu jāaizdedzina uz altāra” 9. pantā.
Kādēļ, jūsuprāt, vārds visu var būt svarīgs šajā pantā? (Palīdziet studentiem saprast, ka visa dzīvnieka sadedzināšana uz altāra simbolizēja pilnīgu paklausību Tam Kungam.)
Ko vārds visu māca mums par Jēzus Kristus upuri?
Aiciniet studentus apdomāt, kā Jēzus Kristus mums parādīja piemēru, kad Viņš izvēlējās upurēt visu, kas Viņam bija, ieskaitot Savu gribu, Debesu Tēvam. Norādiet uz jautājumu, kuru uzrakstījāt uz tāfeles nodarbības sākumā.
Pamatojoties uz to, ko jūs esat mācījušies no 3. Mozus 1. nodaļas, kā jūs atbildētu uz šo jautājumu? (Studenti varētu atpazīt vairākus principus, taču pārliecinieties, ka viņi saprot, ka mēs varam kļūt līdzīgāki mūsu Glābējam, kad mēs izvēlamies upurēt visu Debesu Tēvam. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles, izmantojot studentu atbildes.)
Norādiet uz frāzi „Tam Kungam par patīkamu smaržu” 3. Mozus 1:9.
Ko šie vārdi mums māca par Debesu Tēva sajūtām pret tiem, kas uzupurē Viņam visu, tāpat kā Viņa Vienpiedzimušais Dēls? (Viņu centieni ir patīkami un pieņemami Debesu Tēvam.)
Uzaiciniet studentus pierakstīt savā studiju dienasgrāmatā dažus teikumus, kuros viņi paskaidro, kāpēc viņi izvēlas nest upurus, lai sekotu Jēzus Kristus un Viņa praviešu mācībām. Jūs varat aicināt, lai daži studenti dalās ar pārējiem tajā, ko viņi ir pierakstījuši. Jūs arī varētu dalīties savās domās un liecībā par upuru nozīmīgumu.
Apkopojiet iegūto informāciju no 3. Mozus 1:10–17, paskaidrojot, ka Tas Kungs atļāva izmantot cita veida dzīvniekus kā dedzināmos upurus, ļaujot israēliešiem pienest pieņemamus upurus, kad viņiem bija trūcīgi apstākļi.
Paskaidrojiet, ka 3. Mozus 2. nodaļā ir norādījumi attiecībā uz ēdamajiem upuriem (ko var saukt arī par maltītes [vai graudu] upuriem). Šie upuri sastāvēja no miltiem un eļļas vai neraudzētas maizes un eļļas, un tos pienesa kopā ar dedzināmajiem upuriem un ar cita veida upuriem, ko sauca par pateicības upuriem.3. Mozus 3. nodaļā ir Tā Kunga norādījumi par pateicības upuriem. Tie tika pasniegti kā dāvanas Tam Kungam, un tas bija veids, kā pateikties un lūgt Tā Kunga pastāvīgas svētības. Atšķirībā no dedzināmajiem upuriem, pateicības upurus apēda tie, kas pienesa šos upurus (un viņu ģimenes), kā arī priesteri un viņu ģimenes, kā arī citi levīti. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Upuris”.)
Tas Kungs norādīja Israēlam, kā pienest grēka upuri un vainas izpirkšanas upuri.
Aiciniet studentus iedomāties, ka viņi ir israēlieši, kas dzīvo senajā Israēlā un nejauši izdarījuši grēku. Paskaidrojiet, ka tad, kad israēlieši saprata, ka viņi ir izdarījuši grēku, viņiem vajadzēja upurēt dzīvnieku kā grēka upuri.3. Mozus 4. nodaļa ietver Tā Kunga norādījumus par to, kā pienest grēka upuri.
Palūdziet studentiem iedomāties, ka viņi atnes dzīvnieku uz Saiešanas telti, lai to upurētu. Aiciniet kādu studentu izlasīt 3. Mozus 4:4, 27–29. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko viņiem vajadzētu darīt, lai pienestu grēka upuri. (Jūs varētu paskaidrot, ka vērsis ir jauns vīriešu kārtas ragulops.)
Kāda, jūsuprāt, ir nozīme tam, ka jūsu rokas tiek uzliktas uz dzīvnieka galvas? (Dzīvnieks simboliski kļūst par jūsu aizstājēju vai pārstāvi, gluži tāpat kā Jēzus Kristus bija mūsu aizstājējs vai pārstāvis, izpērkot mūsu grēkus.)
Kā jūs justos, ja jums būtu jānogalina dzīvnieks? Kāpēc?
Aiciniet studentus pie sevis izlasīt 3. Mozus 4:5–7, 30, pievēršot uzmanību tam, ko priesteri darīja ar grēka upura asinīm.
Uzzīmējiet uz tāfeles ragus. Paskaidrojiet, ka „altāra ragi” (3. Mozus 4:7, 30) simbolizē spēku. Svētie Raksti atsaucas uz Glābēju ar vārdiem „pestīšanas rags” (Lūkas 1:69), kas attiecas uz Viņa spēku izglābt (skat. Psalmi 18:2). Dzīvnieka asinis simbolizē dvēseli (skat. 3. Mozus 17:11). Tās, protams, simbolizē Glābēju, kurš izlej savas dvēseles asinis mūsu dēļ.
Ko, jūsuprāt, simbolizē asiņu uzziešana uz altāra ragiem? (Pēc tam, kad studenti ir dalījušies ar savām atziņām, jūs varat paskaidrot, ka uz altāra atradās četri ragi. Svētajos Rakstos skaitlis četri var simboliski nozīmēt visu zemi [Jāņa atkl. 7:1]. Asiņu uzlikšana uz ragiem var simbolizēt to, ka Pestītāja Izpirkšanai piemīt spēks izglābt visus Dieva bērnus, kuri jebkad ir dzīvojuši vai dzīvos uz Zemes.)
Aiciniet kādu studentu izlasīt 3. Mozus 4:20, 31. Lūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību, ko grēka upuris palīdzēja atgriezt grēciniekam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Ko senlaiku grēka upura pienešanas paraža mums māca par Glābēja īstenoto Izpirkšanu? (Pēc tam, kad studenti ir snieguši savas atbildes, pārliecinieties, ka viņi saprot, ka caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam saņemt savu grēku piedošanu.)
Paskaidrojiet, ka dzīvnieku upurēšanas aktam nepiemita spēks attīrīt cilvēkus no viņu grēkiem, bet tas vērsa cilvēku prātu un sirdi uz Jēzu Kristu, kurš spēj piedot un attīrīt mūs.
Kāds mūsdienu priekšraksts vērš mūsu prātu un sirdi uz Glābēju un palīdz mums saņemt Viņa piedošanu?
Kā Svētā Vakarēdiena priekšraksts palīdz mums koncentrēties uz Glābēju un saņemt Viņa piedošanu?
Palūdziet kādam studentam balsī izlasīt šo eldera M. Rasela Balarda, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, izteikumu:
Attēls
M. Rasels Balards
„Pēc Glābēja galīgā upura … Svētā Vakarēdiena priekšraksts aizstāja upurēšanas priekšrakstu. … Šīs pārmaiņas novirzīja uzmanību no dzīvnieka upurēšanas, ko cilvēks pienesa, uz pašu cilvēku. Zināmā mērā upurēšanas būtība izmainījās no ziedošanas uz ziedotāju. …
… Tā vietā, lai pieprasītu no cilvēka dzīvnieku vai labību, tagad Tas Kungs pieprasa atdot visu, kas ir bezdievīgs. …” Elders Nīls A. Maksvels [1926–2004] no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica: „Dzīvnieka novietošana uz altāra nekad nav bijis patiess, personisks upuris. Tā vietā šāds upuris ir gatavība nolikt uz altāra mūsos esošās dzīvnieciskās tieksmes un ļaut tās paņemt!” („Deny Yourselves of All Ungodliness”, Ensign, 1995. g. maijs, 68. lpp.).
„… Kad mēs pārvaram savas savtīgās vēlmes un noliekam Dievu pirmajā vietā savā dzīvē, un noslēdzam derību kalpot Viņam neatkarīgi no cenas, tad mēs dzīvojam pēc upurēšanās likuma” (M. Russel Ballard, „The Law of Sacrifice”, Ensign, 1998. g. okt., 10. lpp.).
Saskaņā ar šo izteikumu, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs viņam dāvātu?
Kādos veidos mēs varam atteikties no „visa, kas ir bezdievīgs”, vai piedāvāt Tam Kungam „mūsos esošās dzīvnieciskās tieksmes”?
Apkopojiet 3. Mozus 5.–7. nodaļu, paskaidrojot, ka Tas Kungs sniedza papildu norādījumus par upuriem, ko israēliešiem vajadzēja pienest.
Stundas noslēgumā jūs varētu liecināt par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. Uzaiciniet studentus pienest upuri Tam Kungam, vēršoties pie Glābēja, nožēlojot grēkus un sagatavojoties šonedēļ pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) izskaidroja dzīvnieku upurēšanas nolūku, sakot:
Attēls
Džozefs Smits
„Protams, ka dzīvnieka asiņu izliešana nespētu nākt par labu nevienam cilvēkam, ja vien tas netiktu darīts, imitējot, simbolizējot jeb izskaidrojot to, kam bija jātiek pienestam caur paša Dieva dāvanu, un ja vien tas netiktu darīts, ar ticības aci pievēršoties šī diženā Upura grēku atlaišanas spēkam.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010].)
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kā Mozus laika upuri kalpoja par paraugu un atveidu mūsu Glābējam Jēzum Kristum.
Attēls
M. Rasels Balards
„Visi Mozus laika upuri vērsa uzmanību uz Kristu. Tāpat kā Kristus, priesteris ieņēma starpnieka lomu starp cilvēkiem un viņu Dievu. Tāpat kā Kristum, priesterim vajadzēja būt atbilstošas izcelsmes, lai pildītu viņa amatu. Tāpat kā Kristus, ziedotājs caur paklausību labprātīgi upurēja to, ko likums pieprasīja.
Upurēšanas daļa, kas visvairāk līdzinājās Glābējam, bija sevis upurēšana. Kopā ar mani pamaniet dažas no šīm līdzībām.
Pirmkārt, tāpat kā Kristus, tika izvēlēts dzīvnieks un tas tika iesvaidīts ar roku uzlikšanu. (Ebreju valodā Mesija un grieķu valodā Kristus — abi nozīmē „Iesvaidītais”.) Otrkārt, dzīvniekam vajadzēja izliet tā asinis. Treškārt, tam vajadzēja būt bez vainas — bez fiziskām vainām, pilnīgam, veselam un nevainojamam. Ceturtkārt, upurim vajadzēja būt tīram un cienīgam. Piektkārt, upurim vajadzēja būt pieradinātam; tas nedrīkstēja būt savvaļas, tam vajadzēja būt rāmam un cilvēkam izpalīdzīgam (skat. 3. Mozus 1:2–3, 10; 22:21). Sestkārt un septiņkārt, sākotnējie upuri, kurus ziedoja Ādams un kurus visbiežāk ziedoja Mozus likumā, bija pirmdzimtie vīriešu kārtas dzīvnieki (skat. 2. Mozus 12:5; 2. Mozus 1:3; 22:18–25). Astoņkārt, graudu ziedojums, kas bija jāsamaļ miltos un jāpagatavo no tā maize, mums atgādina par Tā Kunga vārdu „Dzīvības maize” (skat. Jāņa 6:48). Deviņkārt, pirmie augļi, kas tika pienesti, atgādina mums, ka Jēzus pienesa pirmos Augšāmcelšanās augļus (skat. 1. korintiešiem 15:20).” (Skat. arī Svēto Rakstu ceļvedī „Upuris”; Daniel H. Ludlow, ed., Encyclopedia of Mormonism, 5 vols. [1992], 3:1248–49.)” (M. Russell Ballard, “The Law of Sacrifice,” Ensign, Oct. 1998, 9–10).
