Caur pravieti Mozu Tas Kungs pavēlēja Israēla bērniem uzcelt saiešanas telti, kas būtu svētnīca, kur Tas Kungs varētu mājot Savas tautas vidū. Viņš deva detalizētus norādījumus katra priekšmeta izgatavošanai, kas atradās saiešanas teltī (skat. Bible Dictionary, „Tabernacle”). Tas Kungs atklāja, kā Ārons un priesteri bija jāiesvētī, jāapģērbj un jāiesvaida, lai kalpotu saiešanas teltī. Viņš arī vēlreiz atkārtoja sabata dienas svētīšanas nozīmību un iedeva Mozum divas akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīts derības likums.
Kā mēs tiekam svētīti, pateicoties tam, ka būvējam tempļus?
Aiciniet studentus meklēt atbildes uz šo jautājumu, studējot 2. Mozus 25.–31. nodaļu. Jūs varat atsaukties uz izdales materiālu „Mozus un Israēla pieredzes ar Jehovu Sinaja kalnā” (skat. 52. stundu) un paskaidrot, ka pēc tam, kad Mozus un 73 citi uzkāpa kalnā, Mozus lūdza viņus pagaidīt, kamēr viņš kāpa augstāk kalnā, lai runātu ar To Kungu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 25:1–8. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs pavēlēja Israēla bērniem darīt. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka svētnīca ir svēta vieta vai vieta, kur rast drošību. Tas Kungs vēlējās, lai Israēla bērni uzceltu saiešanas telti (jeb svētnīcu). Mūsdienās templis tiek uzskatīts par svētnīcu.
Saskaņā ar 8. pantu, kāpēc Tas Kungs pavēlēja israēliešiem uzbūvēt saiešanas telti? Ko no šī panta mēs varam mācīties par mūsdienu tempļiem? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patieso principu: Tas Kungs mums pavēl celt tempļus, lai Viņš varētu mājot mūsu vidū.)
Paskaidrojiet, ka saiešanas telts darbojās atbilstoši Mozus likumam un tādēļ būtiski atšķīrās no mūsdienu tempļiem. Tomēr senā saiešanas telts, līdzīgi mūsdienu tempļiem, darbojās kā Tā Kunga nams, kur Viņa ļaudis varēja sajusties tuvu Viņam.
Kad jūs esat sajutušies tuvāki Dievam tāpēc, ka apmeklējāt tempļa apkārtni vai piedalījāties tempļa priekšrakstos?
Tas Kungs atklāj paraugu saiešanas telts celšanai un iekārtošanai
Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 25:9, meklējot to, kā Mozus zināja, kā celt saiešanas telti. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Uz tāfeles uzzīmējiet tikai saiešanas telts kontūras, kā parādīts pievienotajā diagrammā (zilā krāsā). Aiciniet, lai studenti uzzīmē tādu pašu kontūru savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā.
Paskaidrojiet, ka saskaņā ar 2. Mozus 26. nodaļu, Tas Kungs norādīja Israēlam uzcelt saiešanas telti no dēļiem, pārklājiem un priekškara, kas sadalīja saiešanas telti divās istabās. Uz tāfeles uzzīmējiet un apzīmējiet Priekškaru, kā parādīts diagrammā. Tad aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 26:33–34. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā tika sauktas divas saiešanas telts istabas.
Kā tika sauktas divas saiešanas telts istabas? (Uzrakstiet: Svētā vieta un Vissvētākā vieta, kā parādīts diagrammā. Paskaidrojiet, ka vissvētākā vieta arī tiek saukta „svētumu svētums”.)
Ko Dievs pavēlēja Mozum novietot vissvētākajā vietā? („Liecības šķirstu” jeb derības šķirstu. Uz tāfeles uzzīmējiet un apzīmējiet Liecības šķirstu vissvētākajā vietā.)
Attēls
derības šķirsts
Parādiet attēlu Derības šķirsts (atrodams lds.org/media-library). Paskaidrojiet, ka tā, kā pierakstīts 2. Mozus 25:10–22, Dievs norādīja Mozum izgatavot derības šķirstu. Tā bija liela kaste no augstas kvalitātes koka, pārvilkta „ar tīru zeltu” (11. pants). Tā vāks, ko bieži sauca par „salīdzināšanas vāku”, bija „no tīra zelta” (17. pants), un tā virspusē bija „[divi ķerubi]” jeb eņģeļi (18. pants).
Aiciniet studentus izlasīt 2. Mozus 25:21–22, meklējot, kam vajadzēja notikt pie salīdzināšanas vāka.
Kam vajadzēja notikt pie salīdzināšanas vāka? (Tas Kungs satiktu Mozu un sarunātos ar viņu par to, kā vadīt Israēla bērnus. Tādējādi, kad Mozus iegāja vissvētākajā vietā un pietuvojās salīdzināšanas vākam, viņš iegāja Dieva klātbūtnē.)
Paskaidrojiet, ka 2. Mozus 27:9–18 ir doti Tā Kunga norādījumi par to, ka aizkars no smalku dziju auduma ir jāpiestiprina starp stabiem, tādējādi izveidojot pagalmu ar vārtiem — apkārt saiešanas teltij. Uz tāfeles uzzīmējiet pagalma ārējo robežu.
Sadaliet studentus pa pāriem un katram pārim uzdodiet izstudēt par vienu no tālāk dotajiem priekšmetiem, kas atrodami saiešanas teltī. (Jūs varat uzrakstīt sarakstu ar šiem priekšmetiem uz tāfeles.) Lūdziet studentus ņemt vērā, kur katram priekšmetam bija jāatrodas, pievienojot to savai diagrammai.
Pēc pietiekama laika aiciniet studentus pastāstīt par studēto priekšmetu visu, ko viņi varēja uzzināt par tā nolūku un atrašanās vietu saiešanas teltī. Uz tāfeles uzzīmējiet un apzīmējiet katru priekšmetu.
Paskaidrojiet, ka šie priekšmeti un ar tiem izpildītie priekšraksti bija simboliski un to nolūks bija mācīt Israēlam, kā vadīt savu dzīvi, lai atgrieztos pie Dieva. Lai studentiem palīdzētu labāk saprast saiešanas teltī esošo priekšmetu simbolismu un to, ko tie mums māca par mūsu ceļojumu atpakaļ pie Dieva, uz tāfeles uzrakstiet tālāk minētos paskaidrojumus un ļaujiet studentiem saskaņot saiešanas telts priekšmetus ar to nozīmi. (Nerakstiet atbildes, kas dotas iekavās.)
Kristus gaisma un Svētais Gars [Lukturis]
Glābēja ķermenis (līdzīgi Svētā Vakarēdiena simboliskajai nozīmei) [Aplūkojamais maizes galds]
Sevis pilnīga atdošana Dievam, atsacīšanās no grēka un paļaušanās uz dižo un pēdējo Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri [Upurēšanas altāris]
Šķīstīšana, piemēram, caur grēku nožēlošanu un kristībām [Mazgājamais trauks]
Paskaidrojiet, ka, lai arī mūsdienās tempļi izskatās un darbojas citādāk nekā saiešanas telts, tajos joprojām ir atrodami priekšraksti un simboli, kas mums palīdz sagatavoties, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē.
Kā jūs rezumētu to, ko mums māca tempļa priekšraksti un simboli? (Kad studenti ir atbildējuši, uz tāfeles uzrakstiet šādu patiesu principu: tempļa priekšraksti un simboli māca mums, kā uzticīgi dzīvot šajā dzīvē un galu galā ieiet Dieva klātbūtnē.)
Kā izpratne par šo patieso principu ietekmē jūsu pielūgsmi templī?
Kā Dieva pielūgsme templī ir jums palīdzējusi uzticīgi dzīvot šajā dzīvē un sagatavoties ieiet Dieva klātbūtnē?
Mudiniet studentus padomāt par senās saiešanas telts simbolismu, kad viņi nākamreiz apmeklēs templi. Jūs varat dalīties savā liecībā par Dieva pielūgsmi templī.
Attēls
Mozus piešķir Āronam priesterību
Parādiet attēlu Mozus piešķir Āronam priesterību (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2008. g.], nr. 15; skat. arī lds.org/media-library) un paskaidrojiet, ka tajā attēlots, kā Mozus piešķir Āronam priesterību. Kad Mozus 40 dienas bija Sinaja kalnā, Tas Kungs atklāja viņam detalizētu informāciju par saiešanas telti, kā arī svēto apģērbu, kas bija jāvalkā priesteriem, kas kalpoja saiešanas teltī. Lūdziet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 28:4. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību apģērba gabaliem, ko Āronam vajadzēja valkāt. (Jūs varat paskaidrot, ka efods ir priekšauts vai apakškrekls, kas attēlā ir redzams zilā krāsā un ir daļa no Ārona apģērba, un turbāns ir galvassega, ko Ārons tur rokās.)
Paskaidrojiet, ka 2. Mozus 28. nodaļas atlikušajā daļā ir aprakstītas šī apģērba detaļas un ar to saistītais simbolisms. Mūsdienās arī mēs valkājam īpašu, simbolisku apģērbu, pildot tempļa priekšrakstus. Šāds apģērbs, tajā skaitā gārmenti, ko saņemam templī, ir svēts, un pret to būtu jāizturas un par to jārunā ar godbijību.
Rezumējiet 2. Mozus 29. nodaļu, paskaidrojot, ka šajos pantos ir aprakstīti daži upuri un darbības, kas iesvētīja saiešanas telti, priesterus un Israēla bērnus.
Tas Kungs māca par sabatu un dod Mozum akmens plāksnes
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs bieži izmanto zīmes vai simbolus, lai atgādinātu Saviem bērniem, ko viņi ir apsolījuši Viņam un ko Viņš ir apsolījis viņiem. Aiciniet dažus studentus, nomainot citam citu, nolasīt 2. Mozus 31:13–17. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot zīmi, ko Dievs izmanto, lai atgādinātu mums par mūsu saikni ar Viņu un Viņa apsolījumu — iesvētīt mūs.
Saskaņā ar 13. un 17. pantu, kādu zīmi Tas Kungs deva, lai mums atgādinātu, ka Viņš ir Tas Kungs, „kas [mūs] svētī”? (Palīdziet studentiem atpazīt šādu patiesu principu: sabata diena un tās svētīšana ir zīme starp mums un To Kungu.)
Kā sabata diena un tās svētīšana ir zīme un atgādinājums, ka Dievs ir mūsu Kungs un ka Viņš var iesvētīt mūs?
Kāda saistība sabatam ir ar to, ka Tas Kungs mūs iesvētī?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis prezidents Rasels M. Nelsons. Lūdziet klases audzēkņus ieklausīties, kā vēl sabata diena var tikt pielīdzināta zīmei starp mums un To Kungu.
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Kā mēs varam svētīt sabata dienu? Būdams jaunāks, es studēju citu cilvēku darbus, kas bija apkopojuši, ko darīt un ko nedarīt sabata dienā. Tikai vēlāk, lasot Svētos Rakstus, es uzzināju, ka mana rīcība un attieksme pret sabata dienu ir kā zīme starp mani un manu Debesu Tēvu. Pateicoties šai izpratnei, man vairs nebija nepieciešami norādījumu un aizliegumu saraksti. Kad man vajadzēja izlemt, vai kāda no aktivitātēm atbilst vai neatbilst sabata dienai, es vienkārši pavaicāju: „Kādu zīmi es vēlos parādīt Dievam?” [Skat. 2. Mozus 31:13; Ecēhiēla 20:12, 20.] Šis jautājums ļāva man pavisam skaidri izdarīt izvēles attiecībā uz sabata dienu” (Rasels M. Nelsons, „Sabats — svēta prieka diena” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 130. lpp.).
Lieciniet par sabata dienas svarīgumu. Aiciniet studentus padomāt, kā viņi varētu izmantot prezidenta Nelsona mācīto par sabata dienu, nolemjot, kā to svētīt.
Aiciniet studentus ieskatīties savā izdales materiāla „Mozus un Israēla pieredzes ar Jehovu pie Sinaja kalna” eksemplārā (skat. 52. stundu). (Pilna izdales materiāla versija ir atrodama šīs rokasgrāmatas pielikumā.) Lūdziet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 31:18. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs iedeva Mozum.
Ko Dievs iedeva Mozum? (Divas akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīts Viņa likums.)
Aiciniet studentus izdales materiāla 8. rindiņā uzrakstīt: Dievs raksta Savu likumu uz akmens plāksnēm.
Noslēgumā jūs varat dalīties savā liecībā par šajā stundā mācītajiem, patiesajiem principiem.
„Derības šķirsts bija lāde jeb kaste no akāciju koka, kas pārvilkta ar zeltu. Tas bija aptuveni 1,14 m garš, 0,7 m plats un 0,7 m augsts. Kārtis abās pusēs ļāva priesteriem to nest, nepieskaroties pašam šķirstam. Tā iekšpusē tika ieliktas plāksnes ar likumu, kas Mozum tika iedots Sinaja kalnā (skat. 16. pantu). Tāpēc tas tika saukts par liecības šķirstu jeb derības šķirstu. Vēlāk trauks ar mannu un Ārona zizlis, kas brīnumainā kārtā uzzaļoja, arī tika ielikti šķirstā (skat. Ebrejiem 9:4). Šķirsts tika novietots saiešanas telts iekšistabā, kas pazīstama kā vissvētākā vieta jeb svētumu svētums. Israēlieši uzlūkoja šķirstu ar vislielāko godbijību, un lūgšanas tika deklamētas, pirms tas tika kaut kur nests vai novietots (skat. 4. Mozus 10:35–36).
Šķirsta vāks ir aprakstīts 2. Mozus 25:17–22. Bībelē latviešu valodā ebreju valodas vārds kapporeth, kas nozīmē „izpirkšanas vieta”, ir tulkots kā „salīdzināšanas vāks”. Vāks bija no tīra zelta, un uz tā bija izveidoti divi ķerubi ar izplestiem spārniem, kas apklāja salīdzināšanas vāku.
Vārds ķerubs parasti tiek attiecināts uz svētu lietu sargātājiem. Lai arī precīza šī vārda nozīme nav zināma, vairums pētnieku ir vienisprātis, ka šie ķerubi simbolizēja „cilvēku pestītā un slavas pilnā stāvoklī” vai „slavas pilnus svētos un eņģeļus” (Wilson, Old Testament Word Studies, s.v. ‘cherubim,’ p. 75). Tā kā pēdējo dienu svētie netic, ka eņģeļiem ir spārni, kā tie bieži tiek attēloti reliģiskos mākslas darbos, pavēle — izveidot ķerubam spārnus — var izraisīt dažus jautājumus. Citā atklāsmē tomēr ir norādīts, ka spārni simboliski attēlo spēju kustēties un rīkoties (skat. MD 77:4). Dievs pateica Mozum, ka starp šiem ķerubiem uz salīdzināšanas vāka Viņš satiks viņu un sarunāsies ar viņu. Pēdējo dienu atklāsmēs ir teikts, ka eņģeļi stāv sardzē, sargājot Dieva klātbūtni (skat. MD 132:19).
„Jehovas jēra asinis tika slacinātas uz salīdzināšanas vāka svētās Izpirkšanas dienas laikā. … Gan Pāvils, gan Jānis runāja par Jēzu kā par mūsu grēku izpircēju (skat. 1. Jāņa 2:2; 4:10; Romiešiem 3:25). …
Tādējādi derības šķirsts nepārprotami bija viena no visnozīmīgākajām saiešanas telts iezīmēm — tas bija svarīgs senajam Israēlam un tam ir svarīga simboliska nozīme” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 148. lpp.).
Māsa Silvija H. Olreda, kura kalpoja Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, liecināja, ka mēs mācāmies templī caur simboliem un Gara spēku:
Attēls
Silvija H. Olreda
„Templis ir mācīšanās nams. Daudzas no mācībām, kas tiek dotas templī, ir simboliskas un tiek apgūtas ar Garu. Tas nozīmē, ka mēs tiekam mācīti no augšienes. Tempļa derības un priekšraksti ir spēcīgi Kristus un Viņa veiktās Izpirkšanas simboli. Mēs visi tiekam apmācīti vienādi, taču mūsu izpratne par priekšrakstiem un derībām pieaugs, ja mēs templī atgriezīsimies bieži, esot ar vēlēšanos mācīties un apdomāt mūžīgās patiesības, kas tiek mācītas” (Silvija H. Olreda, „Holy Temples, Sacred Covenants”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 113. lpp.).
Prezidents Rasels M. Nelsons paskaidroja vārdu „svēts Tam Kungam” nozīmi:
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Uz katra tempļa ir iekalti vārdi „svēts Tam Kungam” [skat. 2. Mozus 28:36; 39:30; Psalmi 93:5]. Šis paziņojums norāda, ka gan templis, gan tā nolūki ir svēti. Tiem, kas ieiet templī, arī ir jābūt svētiem [skat. 2. Mozus 19:5–6]. Tā kā tempļi ir sagatavoti cilvēkiem, cilvēkiem ir nepieciešams sagatavoties templim” (Rasels M. Nelsons, „Prepare for the Blessings of the Temple”, Ensign, 2010. g. okt., 41. lpp.).
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) paskaidroja, ko nozīmē — tikt iesvētītam:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Iesvētīšanu var uztvert pavisam burtiski — tā ir iesvētīšana, kas nošķir no grēka, no miesīgā, no visa, kas ir nežēlīgs, zemisks, ļauns, lēts un vulgārs. Tā ir nošķiršana no pasaulīgā, paceļot augstākā domāšanas un rīcības līmenī” (Spensers V. Kimbals, The Teachings of Spencer W. Kimball, red. Edvards L. Kimbals [1982], 478. lpp.).