Kamēr Israēla bērni bija apmetušies pie Sinaja kalna, Dievs deva viņiem Desmit baušļus. Šajā stundā tiek apskatīti Desmit baušļi, un pirmie pieci baušļi tiek iztirzāti detalizēti.
Piezīme! Šajā stundā ir dota iespēja trīs studentiem mācīt pārējos audzēkņus. Lai būtu droši, ka šiem studentiem ir laiks, lai sagatavotos, dienu vai divas iepriekš katram no viņiem iedodiet mācāmās sadaļas kopiju. Jūs arī varat izvēlēties mācīt šīs sadaļas pats.
Paskaidrojiet, ka tad, kad israēlieši bija sapulcējušies Sinaja kalna pakājē, viņi dzirdēja Dieva balsi dodam viņiem Desmit baušļus no mākoņa kalna galotnē (skat. 2. Mozus 19:9, 16–17; 20:18–19; 5. Mozus 4:10–13). Aiciniet studentus ieskatīties izdales materiālā ar nosaukumu „Mozus un Israēla pieredzes ar Jehovu pie Sinaja kalna” (skat. 52. stundu). (Pilna izdales materiāla versija ir atrodama šīs rokasgrāmatas pielikumā.) Aiciniet studentus izdales materiāla 5. rindiņā uzrakstīt: Dievs paziņo israēliešiem Desmit baušļus.
Lai studentiem palīdzētu iepazīt Desmit baušļus, sadaliet studentus vairākās komandās. Uz tāfeles uzrakstiet skaitļus no 1 līdz 10 vienā ailē katrai komandai. Katrai komandai iedodiet marķieri vai krīta gabaliņu. Aiciniet vienu studentu no katras komandas nākt pie tāfeles un uzrakstīt vienu no Desmit baušļiem savas komandas ailē, un tad padot marķieri vai krītu citam studentam savā komandā. Turpiniet šo aktivitāti divas minūtes, katram komandas biedram uzrakstot papildus bausli vai izlabojot jau uzrakstītu bausli. Jūs varat ieteikt studentiem mēģināt uzrakstīt baušļus pareizā secībā. Veicot šo aktivitāti, studenti nedrīkst izmantot savus Svētos Rakstus.
Pēc šīs aktivitātes uzdodiet audzēkņiem šādu jautājumu:
Lūdziet vairākus studentus pēc kārtas pa dažiem pantiem nolasīt 2. Mozus 20:1–17. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot katru no Desmit baušļiem. Aiciniet studentus atzīmēt katru bausli savos Svētajos Rakstos. Kad panti ir nolasīti, aiciniet studentus novērtēt savu uz tāfeles izveidoto sarakstu. Aiciniet viņus atzīmēt, cik baušļus viņi uzrakstīja pareizi un pareizā secībā.
Paskaidrojiet, ka Desmit baušļu ievērošana sagatavotu israēliešus lielāku svētību saņemšanai.
Kā jūs atbildētu kādam, kas saka, ka Desmit baušļi bija domāti vienīgi cilvēkiem Bībeles laikos un mūsdienās uz mums neattiecas?
Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018):
Attēls
Tomass S. Monsons
„Kaut arī pasaule ir mainījusies, Dieva likumi paliek nemainīgi. Tie nav mainījušies, tie nemainīsies. Desmit baušļi ir tieši tas, kas tie ir — baušļi. Tie nav ieteikumi. Tie ir tikpat nepieciešami mūsdienās, kā tad, kad Dievs tos deva Israēla bērniem” (Tomass S. Monsons, „Stand in Holy Places”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 83. lpp.).
Kas tev šķiet ievērības cienīgs prezidenta Monsona izteikumā?
Pārējā šīs stundas daļa ir paredzēta, lai to mācītu trīs studenti. Studenti var pēc kārtas mācīt visus audzēkņus, vai arī audzēkņus var sadalīt trīs grupās un mācīt rotācijas kārtībā. Katram studentam atvēliet aptuveni astoņas minūtes mācīšanai.
Lūdziet savus klasesbiedrus padomāt, kā viņi atbildētu, ja kāds viņiem pajautātu, kāda ir viņu augstākā dzīves prioritāte. (Nelūdziet viņus atklāt savu atbildi.)
Lūdziet kādam klasesbiedram pateikt pirmo bausli. Pēc tam uzdodiet šos jautājumus:
Ko, jūsuprāt, nozīmē Tā Kunga teiktais: „Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” (2. Mozus 20:3)? (Kamēr jūsu klasesbiedri atbild, jums, iespējams, vajadzēs paskaidrot, ka mūsu Dieva pielūgsmei vajadzētu būt mūsu visaugstākajai prioritātei, un mums vajadzētu veltīt Viņam īpašu uzmanību.)
Ko Dievs aizliedza otrajā bauslī? (Gatavot un pielūgt elku tēlus jeb elkus.)
Kā Tas Kungs ir raksturots 5. pantā? (Kā greizsirdīgs jeb „dusmīgs Dievs”.)
Lai saviem klasesbiedriem palīdzētu saprast, kādā nozīmē šeit lietots vārds greizsirdīgs, aiciniet kādu studentu nolasīt, ko teicis prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Vārda greizsirdīgs nozīme atklāj teiktā pamatbūtību. Senebreju valodā ar šo vārdu tiek raksturots kāds, „kas ir smalkjūtīgs un kuram piemīt dziļas jūtas” (2. Mozus 20:5 ). Tādējādi mēs aizvainojam Dievu, kad „kalpojam” citiem dieviem jeb kad mums ir citas augstākas prioritātes” (Dalins H. Oukss, „Neturiet citus dievus!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 72. lpp.).
Kādas prioritātes mēs varam tikt kārdināti likt augstāk par Dieva pielūgšanu?
Kāpēc, jūsuprāt, Tam Kungam varētu būt aizvainojoši, kad Viņš redz mūs izvirzām citas prioritātes augstāk par Viņa pielūgšanu?
Lūdziet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 20:6. Lūdziet savus klasesbiedrus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs apsola tiem, kas mīl Viņu un ievēro Viņa baušļus.
Kādu principu mēs varam mācīties no 6. panta? (Jūsu klasesbiedri var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: ja mēs mīlēsim Dievu un ievērosim Viņa baušļus, Viņš izrādīs mums žēlastību.)
Paskaidrojiet, ka vārds žēlastība6. pantā nenozīmē tikai grēku piedošanu. Tajā ir iekļauti visi veidi, kā Tas Kungs sniedzas mums pretī, lai mūs svētītu, piemēram, dāvājot mums spēku, paļāvību, atbalstu, aizsardzību un vadību. Pirms lūgt studentiem atbildēt, aiciniet viņus uz brīdi apdomāt šādu jautājumu:
Kā tu esi sajutis Tā Kunga žēlastību, kad esi izrādījis Viņam savu mīlestību un turējis Viņa baušļus? (Arī jūs varat dalīties savā pieredzē.)
Ko nozīmē — nelietīgi valkāt Dieva Vārdu? (Lietot Debesu Tēva un Jēzus Kristus Vārdu, tostarp tādus titulus kā Dievs un Tas Kungs, vieglprātīgi, negodbijīgi vai necienīgi vai pārkāpt derības, kas noslēgtas Viņu Vārdā.)
Kā paklausība bauslim — nelietīgi nevalkāt Dieva Vārdu — parāda mūsu mīlestību pret Viņu?
Mudiniet savus klasesbiedrus padarīt Dieva pielūgšanu par savu visaugstāko prioritāti, izvēloties mīlēt Viņu un turēt Viņa baušļus. Paskaidrojiet, ka, tā darot, viņi pieredzēs Viņa žēlastību savā dzīvē.
Kādu īpašu dienu savā dzīvē tu vienmēr vēlēsies atcerēties? Kāpēc tā diena tev ir svarīga?
Aiciniet kādu klasesbiedru nolasīt 2. Mozus 20:8–11. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot īpašu dienu, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs atcerētos.
Pēc pantu nolasīšanas uzdodiet saviem klasesbiedriem šādus jautājumus:
Paskaidrojiet, ka sabats ir Tā Kunga diena un tā ir svēta diena. Tā kā sabata diena jau ir svēta, mūsu pienākums ir to svētīt.
Pamatojoties uz 9.–10. pantu, kas mums ir jādara, lai svētītu sabata dienu? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: atpūta no saviem darbiem sabatā var mums palīdzēt svētīt šo dienu.)
Kā paklausība 9. pantā dotajiem norādījumiem var mums palīdzēt paklausīt 10. pantā dotajiem norādījumiem?
Kā vēl mēs varam svētīt sabata dienu? (Ja jūsu klasesbiedriem trūkst ideju, skatiet Mācības un Derību 59:9–10 un Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 30.–31. lpp.).
Kādā veidā jūs esat tikuši svētīti, turot sabata dienu svētu?
Jūs varat paskaidrot, kāpēc sabata diena ir svarīga jums un kā jūs esat tikuši svētīti, svētījot sabata dienu.
Atgādiniet saviem klasesbiedriem par bausli — godāt savu tēvu un māti (skat. 2. Mozus 20:12). Pēc tam pajautājiet:
Kāpēc, jūsuprāt, tas, kā mēs izturamies pret saviem vecākiem, ir svarīgi Tam Kungam?
Lūdziet kādu klasesbiedru nolasīt 2. Mozus 20:12. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu svētību Tas Kungs apsolīja tiem, kuri paklausīs bauslim — godāt savu tēvu un māti.
Paskaidrojiet, ka zeme, kas minēta 12. pantā, bija Kānaāna zeme, kas bija apsolīta Israēla bērniem, ja viņi ievēros ar To Kungu noslēgtās derības. Tomēr viņi arī iemācījās, ka tad, ja viņi lauzīs noslēgtās derības, viņi tiks izdzīti no šīs zemes un izklīdināti (skat. 5. Mozus 4:23–38). No 12. panta mēs varam mācīties šādu principu: ja mēs godāsim savus vecākus, Tas Kungs mūs svētīs.
Ko, jūsuprāt, nozīmē godāt savu tēvu un māti? (Ja nepieciešams, jūs varat paskaidrot, ka mēs godājam savus vecākus, kad izrādām viņiem mīlestību un cieņu. Mēs arī darām viņiem godu, kad dzīvojam taisnīgi.)
Kā cilvēks var godāt vecāku, kurš nedzīvo taisnīgi vai kurš māca saviem bērniem darīt to, kas ir pretrunā ar Debesu Tēva baušļiem? (Kamēr jūsu klasesbiedri atbild, jūs varat paskaidrot, ka bauslis „godāt savus vecākus” nāk pēc pirmā baušļa — mīlēt Debesu Tēvu vairāk par visu un kalpot Viņam [skat. 2. Mozus 20:3; Mateja 22:35–39]. Turklāt mēs varam izrādīt mīlestību un cieņu saviem laicīgajiem vecākiem, pat ja viņi nav pilnīgi.)
Kā jūs esat tikuši svētīti, kad godājāt savus vecākus?
Jūs varat parādīt savu vecāku vai aizbildņu fotogrāfiju. Jūs varat pastāstīt par kādu pieredzi, kad jūs viņus godājāt un tāpēc tikāt svētīti. Aiciniet savus klasesbiedrus apdomāt, ko viņi varētu darīt, lai pilnīgāk godātu savus vecākus.
Pēc tam, kad katrs students ir mācījis, aiciniet dažus studentus paskaidrot pārējiem audzēkņiem, ko viņi ir iemācījušies. Pārrunājot to, ko viņi iemācījās par pirmajiem diviem baušļiem, jūs arī varat nolasīt, ko teicis prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994):
Attēls
Ezra Tafts Bensons
„Kad mēs izvirzām Dievu pirmajā vietā, visas pārējās lietas atrod savu vietu vai atkrīt no mūsu dzīves. Mūsu mīlestība pret To Kungu nosaka, kam mēs pieķeramies, kā pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā nosakām savas prioritātes” (Ezra Tafts Bensons, „The Great Commandment—Love the Lord”, Ensign, 1988. g. maijs, 4. lpp.).
Aiciniet studentus uzrakstīt savā studiju dienasgrāmatā vai piezīmju kladē, ko viņi var darīt, lai uzlabotu savus centienus šodien apgūto baušļu ievērošanā.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par studentu pārrunātajiem principiem.
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) mācīja, ka Desmit baušļi bija zināmi Ādamam:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Mozus nokāpa no drebošā, kūpošā Sinaja kalna un atnesa pārsteigtajiem Israēla bērniem Desmit baušļus — pamatnoteikumus dzīves vadīšanai. Tomēr šie baušļi nebija nekas jauns. Tie bija zināmi Ādamam un viņa pēcnācējiem, kuriem jau no sākuma bija pavēlēts dzīvot saskaņā ar tiem, un Tas Kungs tos tikai atkārtoja Mozum. Un baušļi bija iepriekšnoteikti, pat pirms zemes dzīves, un bija daļa no pārbaudījuma mirstīgajiem, kas bija noteikts debesu padomē” (Spensers V. Kimbals, „Why Call Me Lord, Lord, and Do Not the Things Which I Say?” Ensign, 1975. g. maijs, 7. lpp.).
Elders Karloss E. Esejs (1926–1999) no Septiņdesmitajiem pastāstīja, ko bija teicis Sesils B. Demils, 1956. gadā uzņemtās filmas Desmit baušļi režisors, un tad paskaidroja, ka Dieva baušļi liecina par Viņa mīlestību pret mums:
Attēls
Karloss E. Esejs
„Sesils B. Demils teica: „Mums ir pārāk liela nosliece domāt par likumu kā par kaut ko, kas mūs iegrožo. Mēs dažreiz domājam par likumu kā par pretstatu brīvībai. Taču tas ir maldīgs uzskats. … Dievs nav pretrunā ar Sevi. Viņš neradīja cilvēku un tad tikai vēlāk izdomāja uzspiest viņam patvaļīgus, kaitinošus un ierobežojošus noteikumus. Viņš radīja cilvēku brīvu un tad deva viņam baušļus, lai saglabātu viņa brīvību. … Mēs nevaram lauzt Desmit baušļus. Mēs tikai varam salauzt sevi pret tiem — vai arī, ievērojot tos, pacelties ar tiem līdz pilnīgai brīvībai, esot Dieva pakļautībā. Dievs ir iecerējis mums būt brīviem. Ar dievišķu bezbailību viņš deva mums spēku izvēlēties” (Uzruna mācību sākuma dienā, BYU Speeches of the Year, Provo, 1957. g. 31. maijs, 4.–6. lpp.).
Es uzskatu katru likumu un katru bausli par Dieva dievišķās mīlestības izpausmi. Viņš mīlēja mūs pietiekami stipri, lai dotu mums dažus „tev būs” un dažus „tev nebūs”. Citā reizē Viņš vienkārši mums ir metis izaicinājumu — saprātīgi un gudri rīkoties. To visu dara mīlošs Tēvs Debesīs, kurš brīdina Savus bērnus” (Karloss E. Esejs, „Would You Sell?” New Era, 1985. g. maijs, 39.–40. lpp.).
2. Mozus 20:3–5. Saikne starp „tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” un elku pielūgšanu
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) teica:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Lai kam cilvēks visvairāk pievērstu savu sirdi un lai uz ko visvairāk paļautos — tas ir viņa dievs; un, ja gadījumā ir tā, ka viņa dievs nav patiesais un dzīvais Israēla Dievs, tad tāds cilvēks nododas elku pielūgšanai” (Spensers V. Kimbals, „The False Gods We Worship”, Ensign, 1976. g. jūn., 4. lpp.).
Prezidents Kimbals arī mācīja:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Mūsdienu elki vai viltus dievi var ieņemt tādas formas kā apģērbs, mājas, komercdarbība, tehniskas ierīces, automašīnas, izpriecceļojumu kuģi un daudzas citas lietas, kas mūs novirza no ceļa pie Dieva. Vai tam ir nozīme, ka attiecīgais objekts neizskatās pēc elka? Brigams Jangs teica: „Tā vietā lai pielūgtu maziņu dievu no misiņa vai koka, cilvēks tikpat labi var pielūgt savu mantu.”
Arī „netaustāmas” lietas ātri kļūst mums par dieviem. Par elkiem var kļūt zinātniskie grādi, sasniegumi, ieņemamie amati un tituli. …
… Jauni, precēti pāri, kas atliek bērnu dzemdināšanu līdz zinātnisko grādu iegūšanai, varētu būt šokēti, ja viņu paustā izvēle tiktu nosaukta par elku pielūgšanu. …
Daudzi pielūdz medības, zvejas braucienus, brīvdienas, piknikus un izbraukumus nedēļas nogalēs. … Pakaļdzīšanās šīm lietām parasti ir traucēklis Tā Kunga pielūgšanai un kalpošanai Dieva valstības celšanā” (Spensers V. Kimbals, The Miracle of Forgiveness [1969. g.], 40.–41. lpp.).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija par pirmajiem diviem no Desmit baušļiem mācīja šādi:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Pirmie divi no šiem baušļiem nosaka mūsu pielūgsmi un mūsu prioritātes. …
… Tas, ko otrais bauslis mums jautā, ir: „Kāda ir mūsu augstākā prioritāte?” Vai kalpošana citām prioritātēm jeb citiem dieviem mums ir svarīgāka par kalpošanu Dievam, kuru pielūdzam? Vai mēs esam aizmirsuši sekot Glābējam, kurš mācīja, ka, ja mēs mīlam Viņu, tad turēsim Viņa baušļus? (Skat. Jāņa 14:15.) Ja tā, tad mūsdienās tik izplatītā garīgā apātija un nesavaldītās iegribas ir pilnībā sagrozījušas mūsu prioritātes.
… Mēs nedrīkstam pazemināt savu augstāko prioritāti — neturēt citus dievus un neizvirzīt augstākas prioritātes par kalpošanu Dievam Tēvam un Viņa Dēlam, mūsu Glābējam Jēzum Kristum” (Dalins H. Oukss, „Neturiet citus dievus!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 72.–73., 75. lpp.).
2. Mozus 20:7. „Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt”
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) dalījās šādā pieredzē:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Kādu dienu slimnīcā apkalpotājs mani uz ratiņgultas izstūma no operāciju zāles un paklupa, un pār savām dusmu pilnajām lūpām izdvesa ļaunprātīgas lamas apvienojumā ar Glābēja Vārdiem. Pat nebūdams pie pilnas samaņas, es riebumā novērsos un lūdzos: „Lūdzu! Lūdzu! Tas ir mans Kungs, kura Vārdus jūs zākājat.” …
Iestājās kapa klusums, tad klusināta balss čukstēja: „Es atvainojos”” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 157. lpp.).
Tālāk dotajās rindkopās no Vecās Derības studentu rokasgrāmatas ir sīkāk paskaidrots, cik nopietna ir Tā Kunga Vārda nelietīga valkāšana:
„Bauslī — izvairīties no Dieva Vārda nelietīgas valkāšanas — ir kāda papildu norāde. Neatņemama daļa dzīvošanai saskaņā ar evaņģēliju ir zvērestu un derību slēgšana ar Dievu. Kad cilvēks tiek kristīts, viņš noslēdz derību — uzņemties uz sevis Kristus Vārdu (skat. MD 20:37). Ja viņš aizmirst to svinīgo zvērestu, kas dots kristībās, viņš ir nelietīgi valkājis Tā Kunga Vārdu. Pie tempļa altāriem vīrieši un sievietes noslēdz derību, ka ievēros svētas saistības. Ja viņi dodas prom no šiem tempļiem un dzīvo tā, it kā šiem solījumiem nebūtu nekādas nozīmes, viņi pārkāpj trešo bausli, lai arī, iespējams, nav runājuši zaimus. Tie, kas katru nedēļu pieņem Svēto Vakarēdienu, gandrīz nemaz vai vispār nedomājot par derību — uzņemties uz sevis Viņa Vārdu, ievērot Viņa baušļus un vienmēr atcerēties Viņu —, nelietīgi valkā Viņa Vārdu. Šāda vieglprātīga attieksme pret svētām lietām Dieva acīs ir nelietība. Pats Tas Kungs teica mūsdienu atklāsmē: „Tādēļ lai visi cilvēki piesargās, kā viņi ņem Manu Vārdu uz savām lūpām — jo lūk, patiesi Es saku, ka daudzi tur ir, kas ir zem šī nosodījuma, kas lieto Tā Kunga Vārdu un valkā to velti, būdami bez pilnvarām” (MD 63:61–62).
Papildus reliģiskiem zvērestiem un derībām, daudzas formālas darbības mūsdienu sabiedrībā tiek veiktas ar svinīgiem zvērestiem un solījumiem. Un tomēr bieži šie zvēresti netiek ievēroti vai tiek atmesti. Nepārprotami šādu zvērestu laušana ir arī trešā baušļa pārkāpšana” (Vecās Derības studentu rokasgrāmata: 1. Mozus – 2. Samuēla, 3. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 129. lpp.).
Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) runāja par savu vecāku godāšanas nozīmību, neatkarīgi no tā, vai viņi ir aktīvi Baznīcā vai ne (skat. „A Message to the Rising Generation”, Ensign, 1977. g. nov., 31.–32. lpp.).