Seminārs
46. stunda: 2. Mozus 5.–6. nodaļa


„46. stunda: 2. Mozus 5.–6. nodaļa”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli (2018. g.)

„46. stunda”, Vecā Derība: semināra skolotāja materiāli

46. stunda

2. Mozus 5.–6. nodaļa

Ievads

Mozus un Ārons paklausīja Tam Kungam, pavēlot faraonam ļaut Israēla bērniem doties tuksnesī, lai pielūgtu To Kungu. Faraons atteicās paklausīt šai pavēlei un vairoja israēliešu slogus. Israēlieši bija dusmīgi, ka viņu slogi tika palielināti, un žēlojās. Kad Mozus lūdza pēc palīdzības, Tas Kungs vēlreiz apliecināja, ka izpildīs Savas derības un atbrīvos Israēla bērnus no verdzības.

Ieteikumi stundas mācīšanai

2. Mozus 5. nodaļa

Faraons atbild uz Mozus un Ārona pavēli — atbrīvot Israēlu, vairojot israēliešu slogus

Pavaicājiet studentiem, vai viņi vai kāds, ko viņi pazīst, jebkad ir saskāries ar pretestību, cenšoties paklausīt Tam Kungam. Aiciniet dažus studentus dalīties savā pieredzē.

Paskaidrojiet, ka Mozum bija līdzīga pieredze, kad viņš rīkojās saskaņā ar Tā Kunga pavēli, lai lūgtu faraonam atbrīvot israēliešus no verdzības. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 5:1–2. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, kas notika, kad Mozus un Ārons devās pie faraona.

  • Kāds bija viņu tikšanās ar faraonu rezultāts?

  • Ko faraona atbilde mums pavēsta par viņu?

Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas, pa dažiem pantiem, nolasīt 2. Mozus 5:3–9. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, kas notika, kad Mozus un Ārons paklausīja Tā Kunga pavēlei — pateikt faraonam, lai viņš atlaistu israēliešus.

  • Kas notika pēc tam, kad Mozus un Ārons palūdza faraonam atlaist israēliešus?

  • Saskaņā ar šiem pantiem, ko mēs varam pieredzēt pat tad, kad rīkojamies atbilstoši Tā Kunga pavēlēm? (Rezumējiet studentu atbildes, uzrakstot uz tāfeles šādu patieso principu: pat tad, kad rīkojamies atbilstoši Tā Kunga pavēlēm, mēs varam saskarties ar pretestību.)

  • Kāpēc, jūsuprāt, mēs varam saskarties ar pretestību pat tad, kad rīkojamies atbilstoši Tā Kunga pavēlēm?

Paskaidrojiet, ka, lai arī pretestība, ar ko mēs saskarsimies, nebūs tāda, kādu Mozus un Ārons pieredzēja no faraona, mēs visi saskaramies ar iespējamu pretestību. Nolasiet tālāk dotos situāciju aprakstus. Lūdziet klases audzēkņus raksturot pretestību, ar ko viņi var saskarties katrā situācijā. (Jūs varat aizstāt šos situāciju aprakstus ar citiem, kas ir piemērotāki jūsu studentiem.)

  1. Tu izvēlies lietot atbilstošu valodu un lūdz citus nelamāties, kad viņi ir tavā klātbūtnē.

  2. Tu izvēlies atbalstīt tradicionālo laulību.

  3. Tu izvēlies atbalstīt vīriešu un sieviešu lomas, kā tās ir noteiktas dokumentā „Ģimene — vēstījums pasaulei”.

  4. Kādēļ mums vajadzētu būt paklausīgiem, pat ja mēs tādēļ varam saskarties ar pretestību?

Rezumējiet 2. Mozus 5:10–19, paskaidrojot, ka faraona uzraugi pateica israēliešu vergiem, ka papildus tam pašam ķieģeļu skaitam, kas bija jāizgatavo katru dienu, viņiem tagad arī vajadzēs savākt tam nepieciešamos salmus. Kad israēliešiem neizdevās izgatavot tikpat daudz ķieģeļu, kā iepriekš, uzraugi viņus sita. Israēliešu uzraugi žēlojās faraonam par savu nožēlojamo stāvokli, taču viņš neizrādīja līdzjūtību un izteica rājienu par dīkdienību.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 5:20–21. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un pievērst uzmanību tam, kas notika, kad israēliešu uzraugi devās prom no faraona. (Lai studentiem palīdzētu saprast šos pantus, var būt lietderīgi paskaidrot, ka tad, kad israēlieši pateica Mozum, ka „jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona … acīs”, viņi droši vien apgalvoja, ka viņu dzīve tagad bija grūtāka Mozus un Ārona rīcības dēļ.)

  • Kā israēliešu uzraugi atbildēja Mozum? (Viņi vainoja Mozu par faraona rīcību.)

  • Ja jūs būtu Mozus vietā, kā jūs šajā brīdī justos? Kādus jautājumus jūs gribētu uzdot Tam Kungam?

Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 5:22–23, meklējot, ko Mozus darīja, kad bija dzirdējis israēliešu vadītāju žēlabas.

  • Ko Mozus jautāja Tam Kungam? (Viņš jautāja, kāpēc Tas Kungs pieļāva, ka pret israēliešiem tik slikti izturējās, un kāpēc Tas Kungs pavēlēja viņam lūgt faraonam atļauju doties prom.)

2. Mozus 6:1–13

Tas Kungs paziņo, ka izpildīs Savas derības un atbrīvos Israēlu no Ēģiptes

Aiciniet studentus apdomāt, kāpēc Tas Kungs uzreiz neiejaucās, lai atbrīvotu Israēlu, un kāpēc Viņš ļāva viņu ciešanām turpināties.

  • Kāpēc, jūsuprāt, Tas Kungs uzreiz neatrisina visas mūsu grūtības, pat kad mēs esam paklausīgi?

Aiciniet studentus apdomāt iemeslus, kad viņi studē 2. Mozus 6. nodaļu, kāpēc Tas Kungs uzreiz neatrisina visas mūsu grūtības.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas, pa dažiem pantiem, nolasīt 2. Mozus 6:1–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs atbildēja uz Mozus jautājumu. (Jūs varat vērst uzmanību uz to, ka Džozefa Smita tulkojumā, 2. Mozus 6:3, ir teikts: „Un Es parādījos Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. Es esmu Tas Kungs Dievs Visuvarenais; Tas Kungs Jehova. Un vai Mans Vārds nebija viņiem zināms?”) 

  • Ko Tas Kungs pateica 1. pantā, kas varēja Mozum iedvest mieru un pārliecību?

  • Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka Tas Kungs izmantos „stipru roku”? (Kad studenti sniedz savas atbildes, jūs varat paskaidrot, ka tas nozīmē, ka Israēls tiks atbrīvots no Ēģiptes ar Tā Kunga spēku.)  

  • Saskaņā ar 4.–5. pantu, kāpēc Tas Kungs izglābs Israēlu? (Viens iemesls, kāpēc Tas Kungs atbrīvos Israēlu, — lai piepildītu derību, ko Viņš noslēdza ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu par viņu pēctečiem, ka tie iemantos Kānaāna zemi.)

Aiciniet studentus noteikt doktrīnu, ko mēs mācāmies par To Kungu 4.–5. pantā. (Uz tāfeles uzrakstiet šādu doktrīnu: Tas Kungs atceras un izpilda Savas derības.)

  • Kā ticība tam, ka Tas Kungs atceras un izpilda Savas derības, varēja palīdzēt Mozum un israēliešiem šajā grūtajā laikā?

Uz tāfeles uzrakstiet vārdus: Es (darīšu) …

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 6:6–8. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, kādu vēstījumu Tas Kungs vēlējās, lai Mozus nodotu drosmi zaudējušajiem israēliešiem. Varat ieteikt, lai studenti šajos pantos atzīmē visus darbības vārdus, kas norāda uz Tā Kunga rīcību.

  • Ko Tas Kungs solīja darīt Israēla bērnu labā?

  • Ja jūs būtu israēliešu vietā, kāda Tā Kunga rīcība jums būtu visnozīmīgākā?

  • Kādu patiesu principu jūs redzat 6. pantā, kas var attiekties uz mums, tāpat kā uz seno Israēlu? (Studenti var atpazīt dažādas doktrīnas un principus, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šādu principu: Tam Kungam ir spēks, lai izglābtu mūs no verdzības un atvieglotu vai noņemtu mūsu slogus.)

Lai studentiem palīdzētu saprast šo patieso principu, jūs varat paskaidrot, ka šajā kontekstā vārds atpestīt nozīmē atbrīvot no verdzības, samaksājot izpirkuma maksu.

  • Kas mūs var novest verdzībā? (Par piemēru var minēt neziņu, grēku, nelegālas narkotikas, alkoholu, tabaku, pornogrāfiju, ēšanas traucējumus, vainas apziņu vai šaubas.)

  • Papildus mūsu atbrīvošanai no verdzības, kādus slogus Glābējs var atvieglot vai no kādiem var mūs atbrīvot?

Aiciniet studentus dalīties savās pieredzēs, kad viņi ir sajutuši, kā Tas Kungs atpestī viņus no verdzības vai atvieglo vai noņem slogus viņu dzīvē. (Atgādiniet, ka viņiem nevajadzētu dalīties svētās vai pārāk personiskās pieredzēs.) Arī jūs varētu dalīties savā pieredzē.

Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 6:7, meklējot to, ko, pēc Tā Kunga teiktā, israēlieši zinās, kad Viņš būs tos atbrīvojis.

  • Ko Israēla bērni zinās, kad Tas Kungs atbrīvos viņus no viņu grūtībām?

  • Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no Tā Kunga solījuma 7. pantā? (Studenti var sniegt dažādas atbildes, taču uzsveriet šādu patiesu principu: pieredzot Tā Kunga palīdzību savu grūtību laikā, mēs varam Viņu iepazīt.)

  • Kā tas, ka tiekam Tā Kunga atbrīvoti, var mums palīdzēt Viņu iepazīt?

Aiciniet studentus padomāt par jebkādu jūgu vai slogiem, no kuriem viņi ir tikuši atbrīvoti (vai redzējuši, kā no tiem tiek atbrīvoti citi), un to, kā šī pieredze viņiem ir palīdzējusi iepazīt To Kungu. Lūdziet dažus studentus dalīties savās domās ar pārējiem.

Mudiniet studentus, kad viņi turpina studēt 2. Mozus grāmatu, meklēt, kā Tas Kungs atbrīvoja Israēlu no verdzības un kā tas palīdzēja israēliešiem Viņu iepazīt. Lieciniet, ka Tas Kungs atbrīvos mūs no verdzības vai atvieglos vai noņems mūsu nastas Savā veidā un laikā, atbilstoši Savai gribai. Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi var izturēt grūtības, ar kurām saskaras, un paļauties uz To Kungu, lai varētu pieredzēt Tā Kunga palīdzību un labāk Viņu iepazīt.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 6:9. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Israēla bērni reaģēja uz Mozus teikto.

  • Kā Israēla bērni reaģēja uz Mozus teikto?

  • Kāpēc, jūsuprāt, viņi tā reaģēja? Kas varēja būt par iemeslu viņu mazticībai?

Atgādiniet studentiem, ka israēlieši bija verdzībā aptuveni 400 gadu (skat. Ap. d. 7:6). Šajā laikā viņi ietekmējās no elku pielūgšanas un uzskatiem par ēģiptiešu dieviem. Israēlieši negatīvi reaģēja uz Mozu tāpēc, ka nepazina To Kungu un ilgu laiku bija verdzībā un ciešanās.

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 6:10–12. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, cenšoties noskaidrot, ko Tas Kungs lika Mozum darīt un kā Mozus reaģēja. (Lai studentiem palīdzētu saprast šos pantus, paskaidrojiet, ka frāze „grūta valoda” 12. pantā nozīmē, ka Mozum bija lēna valoda [Džozefa Smita tulkojums, 2. Mozus 6:29].)  

  • Kāpēc, jūsuprāt, Mozus bažījās par to, ko Tas Kungs bija viņam lūdzis izdarīt?

Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 6:13. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs atbildēja uz Mozus bažām.

  • Kā Tas Kungs atbildēja?

Norādiet, ka Tā Kunga atbilde prasīja no Mozus izrādīt ticību solījumiem, ko Tas Kungs viņam bija tikko devis. Kad Mozus rīkojās saskaņā ar Tā Kunga pavēlēm, viņš saņēma Tā Kunga palīdzību. Lieciniet par to, kāpēc mums ir jāizrāda ticība Tam Kungam un jābūt gataviem darīt kaut ko sarežģītu, pat šķietami neiespējamu.

2. Mozus 6:14–30

Tiek paskaidrota Rūbena, Simeona un Levija ģenealoģija

Rezumējiet 2. Mozus 6:14–30, paskaidrojot, ka šajos pantos ir dota Rūbena, Simeona un Levija ģenealoģija.

Komentāri un skaidrojumi

2. Mozus 6:6. „Es jūs atpestīšu”

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma sniedza piemērus tam, ko nozīmē vārds atpestīt:

Attēls
D. Tods Kristofersons

„Vārds pestīt nozīmē nomaksāt saistības vai parādu. Pestīt var arī nozīmēt — izglābt vai atbrīvot, nomaksājot izpirkumu. Ja kāds izdara kļūdu un tad to izlabo vai atlīdzina zaudējumus, mēs sakām, ka šāds cilvēks ir izpircis sevi. Katrai nozīmei atbilst dažādi dižās Pestīšanas aspekti, ko paveica Jēzus Kristus caur Savu Izpirkšanu; šie aspekti sevī ietver, runājot vārdnīcas vārdiem, „atbrīvošanu no grēka un tā sodiem caur upuri, kas ir nests grēcinieka labā” [Webster’s New World College Dictionary, 3rd ed. (1988), ‘redeem’]” (D. Tods Kristofersons, „Izpirkšana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 109. lpp.).