Ievads Rutes grāmatā

Rutes grāmatā mēs lasām izjustu stāstu par pievēršanos ticībai, drosmi, apņēmību, lojalitāti un uzticību. Līdzjūtība un mīlestība Naomijas un viņas vedeklas Rutes starpā var iedvesmot šīs grāmatas studētājus padomāt par savām attiecībām ar apkārtējiem — gan saviem ģimenes locekļiem, gan citiem cilvēkiem. No Rutes grāmatas studenti var mācīties arī par to, kā Tas Kungs gādā par tiem un svētī tos, kuri seko Viņam un paklausa Viņa mācībām.

Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis:

Attēls

Prezidents Tomass S. Monsons

„Rute ir ideālas sievietes piemērs. Jūtot, cik lielas bēdas māc viņas vīramāti, kura bija pārcietusi abu savu krietno dēlu nāvi, sajūtot, cik skaudrs izmisums un vientulība moka Naomijas dvēseli, Rute izteica vārdus, kas ir kļuvuši par klasisku apliecinājumu lojalitātei: „Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” [Rutes 1:16.] Rutes rīcība apliecināja to, ka viņas vārdi bija patiesi.

Izrādot Naomijai nemainīgu lojalitāti, Rute, būdama svešzemniece un ticībai pievērsta moābiete, pēc kāda laika apprecēja Boāsu, tādējādi kļūstot par Dāvida vecvecmāmiņu un līdz ar to arī par mūsu Glābēja Jēzus Kristus priekšteci.” („Models to Follow”, Ensign, 2002. g. nov., 61. lpp.)

Rutes grāmatas autors nav zināms.

Tā kā Rutes grāmatas autors nav zināms, ir grūti noteikt, kad tā ir tikusi sarakstīta. Tomēr, pateicoties dažām norādēm, mēs varam noteikt vismaz aptuvenu grāmatas sarakstīšanas laiku. Rutes grāmatā ir vēstīts par Ēlimeleha ģimenes vēsturi, kurš dzīvoja soģu valdīšanas laikā (skat. Rutes 1:1–2). Un, ņemot vērā to, Rutes grāmatā ir iekļauta Dāvida ģenealoģija (skat. Rutes 4:17–22), tā varētu būt rakstīta pēc Dāvida vai Salamana laikiem — visdrīzāk, pēc Israēla ļaužu trimdas Babilonijā. Grāmatā tiek apspriestas galvenās pēctrimdas problēmas, kuru skaitā bija Israēla ļaužu laulības ar cittautiešiem, piemēram, amoniešiem un moābiešiem. Grāmatā tiek pieminēti arī dažu šajos laikos dzīvojošo ebreju uzskati, ka tiem vajadzētu pilnībā nošķirties no visiem cilvēkiem, kuri nav Israēla pēcteči (skat. Ezras 9.–10. nodaļu; Nehemijas 10:29–31; 13:1–3, 23–27). Šķiet, ka Rutes grāmata līdzsvaro šo apsvērumu, atgādinot lasītājiem, ka augsti godātā ķēniņa Dāvida vecvecmāmiņa bija uzticīga moābiete, kas pievērsās Israēla ļaužu reliģijai un laulājās to derības ietvaros. Rute bija laipna pret apkārtējiem un uzticīga Tam Kungam. Viens no Rutes grāmatas galvenajiem vēstījumiem apliecina, ka cilvēka uzticība ir svarīgāka par viņa etnisko piederību.

Rutes grāmata ir viena no divām Vecās Derības grāmatām, kas nosauktas sievietes vārdā, un tajā tiek parādīts ticīgas, stipras un laipnas sievietes piemērs. Šo grāmatu var raksturot kā cerības pilnu un optimistisku aprakstu par Rutes un Naomijas ceļu no skumjām līdz laimei un no tukšuma līdz piepildījumam.

Viena no Rutes grāmatas svarīgākajām tēmām vēsta par izpirkšanu, kas ir attiecināma uz mums visiem. Rute bija svešzemniece un atraitne, kurai nebija bērnu, un tādēļ viņa bija palikusi bez apgādnieka, nolemta dzīvei pilnīgā trūkumā. Par spīti tam, Rute uzticīgi pieņēma evaņģēliju un pievienojās Tā Kunga derības ļaudīm. Kaut arī viņa pati nekādi nevarēja glābties no sava trūcīgā stāvokļa, viņu no tā beigu beigās „izpirka” viņas radinieks Boāss — kāds vīrs no Betlēmes. Pateicoties Rutes ticības motivētajai rīcībai un viņas glābēja laipnībai, Rute atkal apprecējās, tika pilnībā pieņemta Israēla ļaužu vidū, kļūstot pat diezgan turīgu sievieti, kas tika svētīta ar bērniem. Tā kā mēs, tāpat kā Rute, nespējam izglābties paši saviem spēkiem, mums ir jāpaļaujas uz Izpircēju no Betlēmes, kurš spēj atpestīt mūs no mūsu kritušā stāvokļa un nodrošināt mums laimīgu dzīvi, uzņemot Savā ģimenē. Runājot par izpirkšanas tēmu, interesanti atzīmēt, ka arī Jēzus Kristus — Israēla un visas cilvēces Izpircējs — bija viens no Rutes pēcnācējiem (skat. Mateja 1:5–16).

Rutes 1. nodaļa Naomija ar savu ģimeni pārceļas uz Moāba zemi, kur viņas vīrs nomirst un viņas dēli apņem moābiešu sievas. Pēc dēlu nāves Naomija atgriežas uz dzīvi Betlēmē. Rute, būdama viena no Naomijas vedeklām, izvēlas doties viņai līdzi.

Rutes 2. nodaļa Rute strādā, lai uzturētu sevi un Naomiju, lasot labības vārpas Boāsa laukos. Boāss ir dāsns pret Ruti.

Rutes 3. nodaļa Rute guļ pie Boāsa kājām, kurš apsola uzņemties atbildību par viņu un Naomiju, ja vien to neuzņemsies viņu tuvākais radinieks.

Rutes 4. nodaļa Naomijas un Rutes tuvākais radinieks atļauj Boāsam uzņemties viņu apgādību. Boāss apņem Ruti par sievu, un viņiem piedzimst dēls.