Ievads Soģu grāmatā

Soģu grāmata ir nodēvēta dažādu vadītāju vārdā, kurus dēvēja par „soģiem” (Soģu 2:16–19) un kuri ir šīs grāmatas galvenās personas. Soģi galvenokārt kalpoja par tautas militārajiem vadītājiem un karotājiem, nevis taisnīguma sludinātājiem (skat. Bible Dictionary, „Judges, the”). Grāmatā ir aprakstīti darbi, ko īstenoja daudzi no šiem vadītājiem, no kuriem daži palīdzēja Israēla ļaudīm izvairīties no viņu grēcīgās rīcības sekām. Studējot Soģu grāmatu, studenti varēs mācīties par to, ka Tas Kungs ļauj Saviem ļaudīm ciest no savas neuzticības sekām. Studenti pārliecināsies arī par to, ka Tas Kungs vienmēr vēlas atpestīt Savus ļaudis, ja vien tie ir nožēlojuši savus grēkus.

Mēs nezinām, kas sarakstīja Soģu grāmatu. Kāda ebreju tradīcija vēsta, ka šo grāmatu ir sarakstījis vai apkopojis Samuēls. Taču šajā grāmatā atspoguļojas daudz vēlāka laika skatījums, kad asīrieši jau bija iekarojuši Israēla ziemeļu ciltis, kas notika aptuveni 721. g. pirms Kr. (skat. Soģu 18:30). Šis skatījums norāda uz to, ka grāmatas autors vai autori dzīvoja daudz vēlāk par Samuēlu.

Lai gan mēs nezinām, kad tika sarakstīta Soģu grāmata, vairums Bībeles pētnieku uzskata, ka Soģu grāmata, līdz ar citām Vecās Derības vēsturiskajām grāmatām, savā pašreizējā veidolā tika sakopota kaut kad 7. gs. beigās vai 6. gs. sākumā pirms Kr. Mēs nezinām arī to, kur šī grāmata tika sarakstīta.

Soģu grāmatā tiek vēstīts par Israēla bērnu vēsturi, sākot ar brīdi, kad tie pēc Jozuas nāves apmetās Kanaāna zemē, līdz Samuēla piedzimšanai (aptuveni 1400.–1000. g.pirms Kr.). Atskaitot nelielu stāstu, kas iekļauts Rutes grāmatā, Soģu grāmata ir vienīgais, Bībelē ietvertais apraksts par šo laika periodu.

Soģu grāmatā tiek aprakstīts soģu valdīšanas laikam raksturīgais cikls, kas daudzkārt atkārtojās. Tā kā Israēla ļaudis, ieņemot apsolīto zemi, nebija atbrīvojušies no visu ļauno ļaužu ietekmes, tie tika iepīti grēka valgos, tiekot ienaidnieku uzveikti un nomākti. Kad Israēla ļaudis sauca To Kungu, lūgdamies pēc palīdzības, Viņš sūtīja tiem soģus, lai tie atbrīvotu tos no viņu ienaidniekiem. Taču Israēla ļaudis drīz vien atgriezās pie saviem grēkiem, un minētais cikls atkārtojās. (Skat. Soģu 2:11–19.)

Soģu grāmatā tiek pieminēti divpadsmit soģu vārdi, kuri valdīja ar dažādiem panākumiem. Stāsts par Israēla tautas soģi Deboru ir unikāls, ņemot vērā patriarhālo sabiedrību, kurā viņa kalpoja (skat. Soģu 4.–5. nodaļu). Gideons, līdzīgi daudziem, kurus Tas Kungs ir aicinājis un izraudzījis, pats uzskatīja, ka neder par vadītāju (skat. Soģu 6:15), taču, tā kā Israēla ļaudis paļāvās uz To Kungu, 300 viņa vadīto kareivju guva uzvaru cīņā pret milzīgo midiāniešu armiju (skat. Soģu 7.–8. nodaļu).

Simsons ir vēl viens ievērojams Soģu grāmatas varonis (skat. Soģu 13.–16. nodaļu). Īpašais stāsts par notikumiem, kas ievadīja viņa piedzimšanu, „līdzinās stāstiem par citiem svarīgiem Bībeles varoņiem (piemēram, Mozu, Samuēlu, Jāni, Jēzu), par kuru piedzimšanu tiek vēstīts, uzsverot dievišķu iesaistīšanos un viņu būtisko dzīves misiju” (Richard Neitzel Holzapfel, Dana M. Pike un David Rolph Seely, Jehovah and the World of the Old Testament (2009. g.), 179. lpp.). Par spīti daudzsološajam dzīves sākumam un milzīgajam fiziskajam spēkam, kuru Tas Kungs bija tam dāvājis, Simsons beigu beigās tomēr nespēja palīdzēt Israēla ļaudīm pievērsties Tam Kungam un atmest savus grēkus, ko tiem vajadzēja izdarīt, lai Tas Kungs glābtu tos no viņu ienaidniekiem.

Soģu 17.–21. nodaļā mēs varam lasīt par nelikumībām un nekārtībām, kas valdīja soģu valdīšanas laikā, kad Israēla ciltis paļāvās uz cilvēku gudrību un izvēlējās nepaklausīt Tā Kunga baušļiem. Noslēdzošajā teikumā grāmatas autors pavēsta: „Tanī laikā vēl nebija ķēniņa Israēlā; un ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs.” (Soģu 21:25.)

Soģu 1.–2. nodaļa Daudzas no Israēla ciltīm neizraida no savām zemēm visus Kanaāna zemes iedzīvotājus. Israēla ļaudis aizmirst par To Kungu un sākt pielūgt viltus dievus. Tas Kungs liedz Israēla ļaudīm savu aizsardzību un svētības. Viņi tiek ienaidnieku apspiesti un lūdzas To Kungu, saucot pēc palīdzības. Tas Kungs aicina soģus, lai tie glābtu Israēla ļaudis.

Soģu 3.–16. nodaļa Tas Kungs aicina divpadsmit soģus, lai tie palīdzētu Israēla ciltīm atbrīvoties no savas neuzticības sekām. Šo soģu vidū ir Debora, kura atbrīvo Israēla ļaudis no pakļautības kanaāniešiem, un Gideons, kurš sagrauj Baala altāri un izglābj Israēla ļaudis no midiāniešiem. Viens no soģiem, vārdā Simsons, cīnās pret filistiešiem, bet savu neveiksmīgo izvēļu dēļ tiek sagūstīts. Viņš mirst, sagraujot ēku, kurā atrodas kopā ar daudziem filistiešiem.

Soģu 17.–21. nodaļa Miha un Dana cilts ļaudis uzceļ elku pielūgšanai paredzētas svētnīcas, un levīta blakussieva tiek piesmieta līdz nāvei. Vienpadsmit Israēla ciltis apvienojas cīņā pret Benjamīna cilti, gandrīz pilnībā to iznīcinot.

Šajā atlokāmajā plakātā, kas sākotnēji tika veidots žurnālu Ensign un Liahona 2002. gada izdevumiem, ir publicēta hronoloģiska diagramma ar informāciju par ievērojamākajiem Vecās Derības praviešiem un notikumiem. Pasūtiet mājaslapā store.lds.org.

Šajā brošūrā, kas sākotnēji tika veidota žurnālu Ensign un Liahona 2002. gada izdevumiem, ir publicēta hronoloģiska diagramma ar informāciju par ievērojamākajiem Vecās Derības praviešiem un notikumiem. Pasūtiet mājaslapā store.lds.org.