Pēc divdesmit šķirti pavadītajiem gadiem Jēkabs un Ēsavs atkal satikās un salaba. Pēc šīs tikšanās Jēkabs turpināja savu ceļojumu uz Kanaānas zemi un uzcēla savu telti netālu no Sihemas pilsētas. Šehems, kurš dzīvoja netālu, apgānīja Jēkaba meitu Dīnu, piespiežot viņu stāties seksuālās attiecībās. Saniknoti par Šehema rīcību, divi no Dīnas brāļiem nogalināja visus Sihemas pilsētas vīriešus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu (1927–2018). Aiciniet studentus apdomāt, kā stāstā minētie brāļi nodarīja pāri sev un savām attiecībām viņu veikto izvēļu dēļ.
Attēls
Tomass S. Monsons
„Pirms daudziem gadiem es izlasīju šādu „Associated Press” ziņojumu, kas parādījās laikrakstā: „Kāds pavecs vīrs sava brāļa bērēs, ar kuru jaunībā bija dzīvojis mazā vienistabas būdiņā, netālu no Kanisteo, Ņujorkas štatā, pastāstīja, ka pēc kāda strīda viņi pārdalīja istabu uz pusēm, novelkot ar krītu līniju, un neviens no viņiem nešķērsoja šo līniju, kā arī neteica ne vārda nākamos 62 gadus. Padomājiet vien, kādas sekas bija šīm dusmām. Kas tā ir par traģēdiju!” (Tomass S. Monsons, „Apvaldi savas jūtas, ak, mans brāli” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 68.–69. lpp.).
Kādas pieredzes vai svētības varētu zaudēt tie cilvēki, kuri tur ļaunu prātu?
Palūdziet studentiem padomāt par problemātiskām attiecībām, ar kurām viņi saskaras vai par kurām zina. Studējot Jēkaba un Ēsava attiecības no 1. Mozus gr. 33. nod., mudiniet studentus pievērst uzmanību principiem, kas var palīdzēt atjaunot mieru problemātiskās attiecībās.
Atgādiniet studentiem, ka, ceļojot atpakaļ uz Kanaānas zemi pēc divdesmit darbā aizvadītajiem gadiem pie Lābana, Jēkabs bijās par to, ko Ēsavs varētu nodarīt viņam vai viņa ģimenei, Jēkabam atgriežoties.
Kāpēc Jēkabs bijās par to, ko Ēsavs varētu nodarīt viņam vai viņa ģimenei? (Kad pirms divdesmit gadiem brāļu ceļi šķīrās, Ēsavs piedraudēja Jēkabu nogalināt (skat. 1. Mozus 27:41–43).)
Sadaliet audzēkņus pāros. Uzdodiet katram pārim kopā izlasīt 1. Mozus 33:1–11, meklējot, kas notika, kad Jēkabs satika Ēsavu. Palūdziet vienam studentam pārī iztēloties, ka viņš vai viņa piedzīvo šajos pantos pierakstītos notikumus Ēsava vietā, bet otru studentu iztēloties, ka viņš vai viņa ir Jēkaba vietā.
Pēc kāda laika aiciniet studentus kopā ar pārinieku pārrunāt tālāk sniegtos jautājumus, izmantojot to, ko viņi uzzināja, pateicoties tam, ka iztēlojās Ēsava un Jēkaba atkalsatikšanos. (Uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles vai iedodiet katram pārim kā izdales materiālu.)
Ko tu domāji un kā juties, kad nāci savam brālim pretī?
Ko tu darīji, lai atjaunotu mieru attiecībās ar savu brāli?
Kad studenti būs izpildījuši šo uzdevumu, uzdodiet klasei šādus jautājumus:
Ko Jēkabs darīja, lai atjaunotu mieru attiecībās ar Ēsavu? (Iespējamās atbildes varētu būt šādas: Jēkabs ar cieņu uzrunāja Ēsavu (skat. 1. Mozus 32:4–5; 33:5, 8); paklanoties Ēsava priekšā, viņš parādīja savu laipnību, pazemību un godbijību (skat. 1. Mozus 33:3); viņš Ēsavam sniedza dāsnu dāvanu (skat. 1. Mozus 32:13–19; 33:8–11).)
Ja jūs būtu Ēsava vietā, kāda būtu jūsu attieksme pret Jēkaba pūlēm atjaunot mierpilnas attiecības ar jums?
Kādu principu mēs varam mācīties no Jēkaba piemēra par to, ko mēs varam darīt, lai atjaunotu problemātiskas attiecības? (Studentiem sniedzot atbildes, uzsveriet šādu principu: Ja mēs pieliekam pūles, lai atrisinātu konfliktus Tā Kunga veidā, tad mēs varam palīdzēt atjaunot mieru problemātiskajās attiecībās.)
Palīdziet studentiem saprast un sajust šī principa patiesumu un nozīmi, uzdodot šādus jautājumus:
Kādēļ dažkārt ir grūti atrisināt konfliktus problemātiskās attiecībās?
Kad jūs esat redzējuši, kā attiecībās atkal iestājas miers, pateicoties tam, ka kāds pieliek pūles, lai atrisinātu konfliktu? Kādas domas un sajūtas jūs pārņēma, noraugoties uz to, kā tas notika?
Lai palīdzētu studentiem atpazīt principu no 1. Mozus 33:1–11, uzdodiet šādus jautājumus:
Kā Ēsavs parādīja, ka viņš bija pārvarējis savu naidu un Jēkabam piedevis? (Viņš pieskrēja Jēkabam klāt, apskāva un kopā ar viņu raudāja (skat. 4. pantu). Viņš arī pieņēma Jēkaba dāvanu (skat. 11. pantu).)
Kādu principu saistībā ar miera atjaunošanu problemātiskās attiecībās mēs varam mācīties no Ēsava piemēra? (Studenti varētu minēt dažādus principus, taču pārliecinieties, ka viņi saprot šo: Ja mēs pārvaram naidu un citiem piedodam, tad mēs varam palīdzēt atjaunot mieru problemātiskajās attiecībās.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Mariona D. Henksa (1921–2011) no Septiņdesmitajiem izteikumu: Lūdziet studentus ieklausīties, kāpēc mums ir nepieciešams pārvarēt naidu vai aizvainojumu, kad mums šķiet, ka kāds mums ir nodarījis pāri.
Attēls
Marions D. Henkss
„Kāda ir mūsu atbilde, kad kāds mūs ir aizvainojis, pārpratis, netaisni un nelaipni pret mums izturējies, grēkojis pret mums, maldinājis mūs ar saviem vārdiem, nepatiesi apsūdzējis, mūs neņēmis vērā, kad mūs ir sāpinājis kāds tuvs cilvēks vai kad kāds noraidījis mūsu ziedojumu? Vai mēs apvainojamies, esam sarūgtināti, turam ļaunu prātu? Vai arī mēs atrisinām problēmu, ja to varam, piedodam un atbrīvojam sevi no šī sloga?
Mūsu atbilde šādās situācijās var noteikt mūsu dzīves veidu un kvalitāti — gan šeit, gan mūžībā. …
… Pat ja šķiet, ka otrs cilvēks ir pelnījis mūsu aizvainojumu vai naidu, neviens no mums nevar atļauties maksāt aizvainojuma vai naida cenu tā iemesla dēļ, ko tas mums nodara” (Marion D. Hanks, “Forgiveness: The Ultimate Form of Love,” Ensign, Jan. 1974, 20, 21).
Kāpēc ir vērtīgi piedot citiem, pat ja šķiet, ka viņiem nav taisnība? (Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, jūs varētu palūgt viņiem izlasīt Mācības un Derību 64:9–11.)
Kā mēs varam pārvarēt naidu un piedot citiem?
Aiciniet studentus padomāt par gadījumu, kad viņi pieredzēja vai redzēja, kā attiecībās atgriežas miers, pateicoties tam, ka kāds bija gatavs pārvarēt naidu un piedot citiem.
Kas palīdzēja jums vai cilvēkam, par kuru iedomājāties, pārvarēt naidu un piedot citiem?
Jūs varētu dalīties personīgā pieredzē vai liecībā saistībā ar kādu no studentu atklātajiem principiem. Lai palīdzētu audzēkņiem pielietot apgūtos principus, atvēliet laiku, lai viņi varētu atbildēt uz vienu no šiem jautājumiem savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās:
Ko tu darīsi, lai pārvarētu dusmas vai aizvainojumu, ko varētu pret kādu izjust, un šim cilvēkam piedotu?
Kādas pūles tu pieliksi, lai atrisinātu konfliktus problemātiskās attiecībās?
Iedrošiniet studentus pielietot to, ko viņi uzrakstīja.
Ēsavs atgriezās Seīrā, un Jēkabs ceļoja uz Kanaānas zemi
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 33:12–17, paskaidrojot, ka pēc abu brāļu atkalredzēšanās, Ēsavs piedāvāja ceļot kopā ar Jēkabu un viņa ģimeni, turpinot ceļu uz Kanaānas zemi. Jēkabs atbildēja, ka viņa karavānai bija nepieciešams ceļot lēnākā tempā dzīvnieku un bērnu dēļ, un viņš mudināja Ēsavu turpināt ceļu bez viņiem. Ēsavs tad atgriezās Seīras zemē.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 33:18–20. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi un uzmeklēt, ko Jēkabs uzcēla. Norādiet, ka altārim, ko Jēkabs uzcēla Sihemā, viņš deva nosaukumu „Dievs, Israēla Dievs” (skat. 1. Mozus 33:20). Veltot šo altāri Dievam, Jēkabs piepildīja iepriekš sniegto solījumu, proti, ja Dievs viņam palīdzētu atgriezties mājās mierā, tad Tas Kungs būtu viņa Dievs (skat. 1. Mozus 28:20–21).
Šehems apgāna Dīnu, un Simeons un Levijs atriebjas Šehemam un visai pilsētai
Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: Mīlestība un Iekāre. Pēc tam uzdodiet šos jautājumus:
Ar ko mīlestība atšķiras no iekāres?
Kādēļ ir svarīgi zināt, kā mīlestība atšķiras no iekāres?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 34:1–3. Palūdziet pārējiem audzēkņiem noteikt, vai šajos pantos viņi redz piemēru mīlestībai vai iekārei.
Lai gan Šehems apgalvoja, ka viņš Dīnu mīl, ko viņš izdarīja, parādot, ka viņš izjuta pret viņu iekāri, nevis patiesu mīlestību? („Viņš to paņēma, gulēja pie tās un nodarīja tai varasdarbu” (2. pants), kas nozīmē, ka Šehems apgānīja Dīnu un darīja viņai negodu, piespiežot viņu stāties seksuālās attiecībās.)
Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu principu: Citu cilvēku uzlūkošana ar iekāri norāda uz mīlestības un cieņas trūkumu pret viņiem.
Kā šis princips atšķiras no tā, ko mēs bieži vien dzirdam sabiedrībā saistībā ar mīlestību?
Nolasiet tālāk sniegto izteikumu. Aiciniet studentus ieklausīties, kāda ir atšķirība starp mīlestību un iekāri:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Mīlestība mums liek instinktīvi tiekties pie Dieva un citiem cilvēkiem. Iekāre, no otras puses, nekādā ziņā nav dievbijīga, tā cildina savu iegribu apmierināšanu. Mīlestība nāk ar atvērtām rokām un atvērtu sirdi; iekāre nāk vienīgi ar neremdināmu apetīti.” (Džefrijs R. Holands, „Nedot vietu savas dvēseles ienaidniekam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 45. lpp.)
Paskaidrojiet, ka rīcība, kas balstās uz iekāri, sākas ar nesavaldīgām domām un vēlmēm.
Kā mēs varam aizkavēt iekāres veidošanos mūsu prātā un sirdī?
Palūdziet studentiem uzrakstīt savā pierakstu kladē vai studiju dienasgrāmatā, kā, viņuprāt, tiktu pierakstīta 1. Mozus 34:2, ja Šehems patiesi būtu mīlējis un cienījis Dīnu. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt, ko viņi ir uzrakstījuši.
Palūdziet studentiem pievērst uzmanību notikumu virknei, kas aizsākās ar Šehema iekāres vadīto rīcību. Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 34:4–31, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Šehems bija Dīnu apgānījis, viņš vēlējās viņu precēt. Šehema tēvs uzrunāja Jēkabu ar lūgumu — ļaut Dīnai apprecēt Šehemu. Viņš arī ieteica viņu ļaudīm veidot savā starpā tirdzniecības sakarus un turpināt saradošanos caur laulībām. Jēkaba dēli bija dusmīgi par to, ko Šehems bija izdarījis, un ieteica viltībā pieņemt šo bildinājumu — ar nosacījumu, ka visi Šehema pilsētas vīri piekristu apgraizīšanai, kas ir simboliska stāšanās Ābrahāma derībā. Vīri piekrita šim ierosinājumam, un visi tika apgraizīti. Kamēr vīri atlaba no apgraizīšanas, Simeons un Levijs iebruka pilsētā, nogalināja visus vīriešus un izglāba savu māsu Dīnu no Šehema mājas. Jēkabs bija stipri apbēdināts ar Simeona un Levija rīcību un satraucās par to, ka apkārt esošās ciltis varētu apvienoties un iznīcināt viņa saimi.
Paskaidrojiet: lai gan Simeona un Levija vardarbība kādam var šķist pamatota, maldināt un nogalināt pilsētas vīriešus nebija pareizi. Aiciniet studentus padomāt, kā iekāre, dusmas un atriebība var novest pie izvēlēm, ko mēs vēlāk nožēlosim un kuru dēļ cietīsim.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par principiem, kurus studenti apguva šodienas stundā.
Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja par piedošanas nozīmi, daloties mūsdienu stāstā par jauno māmiņu, kas nomira no infekcijas, kuru radīja viņas ārstējošais ārsts. Sērojošais vīrs saņēma iedvesmotu padomu piedot. (Skat. “Balm of Gilead,” Ensign, Nov. 1987, 16–18.)
„Seksuālas varmācības upuri nav vainojami grēkā, un tiem nav nepieciešams notikušo nožēlot. Ja jūs esat šādas ļaunprātīgas izmantošanas upuri, ziniet, ka jūs esat nevainīgi un ka Dievs jūs mīl. Runājiet ar saviem vecākiem vai kādu pieaugušo, kuram var uzticēties, un nekavējoties lūdziet padomu savam bīskapam. Viņi var jūs garīgi atbalstīt un palīdzēt jums iegūt nepieciešamo aizsardzību un palīdzību. Dziedināšanas process var būt ilgstošs. Uzticieties Glābējam. Viņš jūs dziedinās un sniegs jums mieru” (Jaunatnes morāles stiprināšanai (brošūra, 2012. g.), 36.–37. lpp.).
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kāpēc iekāre ir grēks:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Kāpēc iekāre ir tāds nāvējošs grēks? Papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi radīt bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem. Kāds reiz teica, ka patiesai mīlestībai ir jāietver nemainīguma ideja. Patiesa mīlestība ir ilgstoša. Bet iekāre mainās tikpat ātri, cik cilvēks var pāršķirt pornogrāfiska materiāla lapu vai uzmest skatienu vēl vienam garām ejošam, potenciālam iepriecinājuma objektam, vīrietim vai sievietei. Mēs esam absolūti sajūsmināti par patiesu mīlestību, tāpat kā es esmu — par māsu Holandu; mēs paziņojam par to visiem. Bet iekāri raksturo kauns un slepenība, un tai ir gandrīz nekontrolējama vēlme slēpties no citiem — jo tumšāka un vēlāka stunda, jo labāk, katram gadījumam, aiz dubulti aizslēgtām durvīm.” (Džefrijs R. Holands, „Nedosim vairs vietu savas dvēseles ienaidniekam!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 44.–45. lpp.)