Atrodoties cietumā, Jāzeps tulkoja faraona galvenā dzēriena devēja un maizes cepēja sapņus. Pēc diviem gadiem Jāzeps iztulkoja faraona sapņus, atklājot, ka viņus sagaida septiņi gadi pārticībā un pēc tam septiņi bada gadi. Faraons iecēla Jāzepu par Ēģiptes pārvaldnieku un sniedza viņam norādījumus sagatavot valsti badam. Kad Ēģiptē pēc pārtikas ieradās Jāzepa brāļi, viņi Jāzepu neatpazina. Jāzeps apsūdzēja viņus par izlūkiem un sūtīja atpakaļ uz Kanaānu ar uzdevumu — atgriezties kopā ar viņu brāli Benjamīnu.
Uzrakstiet uz tāfeles šo jautājumu un aiciniet studentus atbildēt: Kādiem nozīmīgiem nākotnes uzdevumiem, jūsuprāt, Tas Kungs vēlas, lai jūs sagatavotos?
Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles. Pēc tam pajautājiet:
Kā Tas Kungs palīdz mums sagatavoties nākotnes notikumiem?
Aiciniet audzēkņus, studējot 1. Mozus gr. 40.–41. nod., pievērst uzmanību tam, kā Tas Kungs var mums palīdzēt sagatavoties nākotnes notikumiem.
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus gr. 40. nod. un 1. Mozus 41:1–7, paskaidrojot, ka ar Jāzepu kopā ieslodzījumā atradās faraona galvenais dzērienu devējs un maizes cepējs, kuri redzēja satraucošus sapņus. Tas Kungs dāvāja Jāzepam spēju tulkot sapņus, un Jāzeps pareģoja, ka dzērienu devēju atjaunos viņa amatā, bet maizes cepējam piespriedīs nāves sodu. Jāzeps lūdza dzērienu devējam viņu atcerēties, kad viņš atgriezīsies faraona galmā, taču dzērienu devējs par Jāzepu aizmirsa. Pēc diviem gadiem arī faraons redzēja satraucošus sapņus.
Aiciniet četrus studentus nolasīt 1. Mozus gr. 41. nodaļā pierakstītos notikumus, katram iedalot kādu no šīm lomām: teicējs, Jāzeps, dzērienu devējs un faraons. Pirms stundas uzrakstiet uz tāfeles šādu lomu sadalījumu, lai studentiem būtu vieglāk izsekot savām lomām, lasot šo nodaļu.
Kamēr šie četri studenti lasa viņiem nozīmētos pantus, aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko faraons uzzināja par saviem sapņiem.
Kad studenti būs beiguši lasīt šos pantus, palūdziet pārējiem audzēkņiem pastāstīt, ko viņi atklāja.
Sniedziet 1. Mozus 41:42–52 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka faraons iedeva Jāzepam savu gredzenu un „apvilka tam dārgas drēbes” (42. pants). Jāzeps kļuva par Ēģiptes zemes pārvaldnieku un apprecēja Asnāti, Onas priestera meitu. Septiņu gadu garumā Jāzeps ceļoja pa visu Ēģipti un veidoja pārtikas krājumus, līdz glabāšanā bija vairāk graudu, nekā tos bija iespējams saskaitīt. Norādiet, ka šo gadu laikā Jāzepam un Asnātei piedzima divi dēli: Eiframs un Manase.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 41:53–57. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kāds bija iznākums tam, ka faraons sekoja Jāzepa padomam.
Kāds bija faraona lēmuma — sekot Jāzepa padomam — rezultāts?
Kādu principu mēs varam mācīties no šī pieraksta?
Studentiem sniedzot savas atbildes, uzsveriet šādu principu: Ja mēs sekojam praviešu un iedvesmotu vadītāju padomam, tad mēs tiksim labāk sagatavoti tam, lai stātos pretī grūtībām.
Kādā ziņā mūsdienu pravieši ir lūguši mums sagatavoties nākotnes garīgajām vai laicīgajām grūtībām?
Kā jūs vai kāds jums zināms cilvēks tika svētīts, pateicoties tam, ka sekoja praviešu padomam — sagatavoties garīgajām vai laicīgajām grūtībām?
Mudiniet studentus padomāt par veidiem, kā viņi var pielietot šo principu, cenšoties sagatavoties iespējamām nākotnes grūtībām.
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 42:1–5, paskaidrojot, ka Jēkabs sūtīja savus dēlus uz Ēģipti pēc pārtikas, lai viņi varētu pārdzīvot badu, kas bija izplatījies Kanaānas zemē. Jēkabs paturēja savu jaunāko dēlu Benjamīnu mājās, lai pasargātu viņu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 42:6–8. Palūdziet pārējiem audzēkņiem uzmeklēt, ko Jēkaba dēli satika Ēģiptē.
Ko Jēkaba dēli satika? Kādēļ, jūsuprāt, viņi Jāzepu neatpazina?
Kas notika pēdējā reizē, kad Jāzeps bija kopā ar saviem brāļiem?
Kādas būtu jūsu sajūtas, ja jūs atrastos Jāzepa vietā un ieraudzītu savus brāļus pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā, kopš viņi bija jums stipri nodarījuši pāri?
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 42:9–18, paskaidrojot: kad Jāzeps ieraudzīja savus brāļus, klanoties viņam priekšā, viņš atcerējās sapni, ko Dievs bija viņam atklājis (skat. 1. Mozus 37:6–7, 9–10). Viņš redzēja, ka šie pravietiskie sapņi piepildījās. Jāzeps nolēma apsūdzēt savus brāļus par izlūkiem. Brāļi atbildēja, ka viņi bija tikai ieradušies, lai nopirktu pārtiku, un ka viņu tēvs un jaunākais brālis bija palikuši Kanaānā. Jāzeps ieslodzīja savus brāļus cietumā uz trim dienām. Viņš paturēja Sīmeonu par gūstekni un lika pārējiem brāļiem pierādīt, ka viņi stāsta taisnību, atvedot uz Ēģipti Benjamīnu.
Jāzeps aizsūta savus brāļus uz mājām pēc Benjamīna
Uzrakstiet uz tāfeles šos jautājumus un aiciniet studentus tos pārrunāt kopā ar blakussēdētāju:
Vai, jūsuprāt, vainas azpiņa ir kaut kas labs vai slikts? Kāds ir vainas apziņas mērķis? Kādos gadījumos vainas apziņa varētu būt par svētību?
Kad studentiem bijis pietiekami daudz laika, lai pārrunātu šos jautājumus, aiciniet dažus no viņiem dalīties savās atbildēs ar pārējiem klasē.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 42:21–23. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, par ko Jāzepa brāļi sāka domāt, piedzīvojot šo grūto situāciju Ēģiptē.
Par kuru brāli viņi runāja šajos pantos? (Jāzepu.)
Kādu pierādījumu 21.–23. pantā jūs redzat tam, ka Jāzepa brāļi joprojām pārdzīvoja par to, ko viņi nodarīja Jāzepam vairāk nekā pirms 20 gadiem, kad viņi pārdeva viņu verdzībā un par to sameloja savam tēvam?
Kāpēc, jūsuprāt, Jāzepa brāļi jutās vainīgi par to, ko viņi bija nodarījuši Jāzepam pirms tik daudziem gadiem? (Viņi nebija pilnībā šo notikumu nožēlojuši, tādēļ viņu vainas sajūta saglabājās.)
Paskaidrojiet, ka frāze „viņa asinis tiek atprasītas” 22. pantā liek domāt, ka Jāzepa brālis Rūbens saprata to, ka no viņiem prasīs atbildību par nodarījumu Jāzepam.
Balstoties uz 21.–22. pantu un idejām, kuras pārrunājām, kādas patiesās mācības mēs varam atpazīt saistībā ar vainas apziņu? (Studenti varētu noteikt šādus patiesos principus: Vainas apziņa ir saistīta ar grēku. Vainas apziņa var likt mums nožēlot savus grēkus. Jūs varētu uzrakstīt šīs patiesās mācības uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast nolūku, ar kādu mums ir dota vainas apziņa, aiciniet kādu no viņiem nolasīt tālāk doto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Katrs no mums ir pieredzējis sāpes, kas rodas traumas vai ievainojuma rezultātā. Kad mums sāp, mēs parasti meklējam palīdzību un esam pateicīgi par zālēm un ārstēšanu, kas palīdz mazināt mūsu ciešanas. Pieņemsim, ka grēks ir garīga brūce, kas liek justies vainīgiem. … Vainas apziņa mūsu garam ir tas pats, kas sāpes mūsu ķermenim, — tās brīdina par briesmām un pasargā no vēl lielāka kaitējuma” (Deivids A. Bednārs, „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 44. lpp.).
Saskaņā ar eldera Bednāra teikto, kāpēc pastāv vainas apziņa?
Kā vainas apziņa mūs pasargā no papildus kaitējuma?
Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles vēl vienu patieso mācību: Vainas apziņa var mums sniegt motivāciju nožēlot grēkus, tiekties pēc piedošanas un izvairīties no nākotnes grēkiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt vēl vienu eldera Bednāra izteikumu. Lūdziet studentiem ieklausīties, kas notiek, kad mēs nožēlojam savus grēkus.
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Par Glābēju bieži saka, ka Viņš ir Dižais Ārsts. … Glābēja veiktā Izpirkšana sniedz mums sāpes remdējošu ziedi, kas var sadziedēt mūsu garīgās brūces un atbrīvot no vainas apziņas. Taču šo ziedi var saņemt, tikai pielietojot ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, nožēlojot grēkus un pastāvīgi esot paklausīgiem. Sirsnīgas grēku nožēlošanas rezultātā mēs iegūstam tīru sirdsapziņu, mierinājumu, garīgu dziedināšanu un jaunus spēkus” (Deivids A. Bednārs, „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 44. lpp.).
Kādu padomu Elders Bednārs sniedza tiem, kuri savu grēku dēļ izjūt vainas apziņu?
Kāds solījums tiek sniegts tiem, kuri patiesi nožēlo grēkus?
Jūs varētu sniegt liecību par principiem, kurus tikko esat kopā atklājuši.
Aiciniet studentus sekot eldera Bednāra padomam — meklēt mieru un garīgo dziedināšanu, pielietojot ticību Jēzum Kristum un nožēlojot savus grēkus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 42:24. Lūdziet pārējiem audzēkņiem pievērst uzmanību tam, kāda bija Jāzepa reakcija, kad viņš redzēja un dzirdēja, kā viņa brāļi pauda savu vainu un nožēlu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 42:25–35, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Jāzeps bija ieslodzījis Sīmeonu cietumā, viņš sūtīja pārējos brāļus ar labību uz mājām. Taču, pirms viņi devās prom, Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem paslēpt brāļu graudu maisos naudas tīstokļus, ar kuriem brāļi šo labību bija iegādājuši. Kad Jāzepa brāļi vēlāk savos maisos atrada naudas tīstokļus, viņi nobijās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 42:36–38. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Jēkabs sākotnēji reaģēja uz viņa dēlu lūgumu — paņemt Benjamīnu līdzi uz Ēģipti.
Kādēļ, jūsuprāt, Jēkabs nevēlējās laist Benjamīnu līdzi uz Ēģipti? (Jūs varētu norādīt, ka Benjamīns bija Jēkaba pēdējais dēls no viņa mīļotās sievas Rahēles (skat. 1. Mozus 44:27–29).)
Jēkaba dēli atgriežas Ēģiptē kopā ar Benjamīnu un ēd mielastu kopā ar Jāzepu
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 43:1–25, paskaidrojot, kad Jēkaba ģimenei atkal bija beigusies pārtika un pēc tam, kad Jūda bija apsolījis parūpēties par Benjamīnu, Jēkabs ļāva Benjamīnam doties līdzi pārējiem brāļiem uz Ēģipti pēc pārtikas. Kad Jāzeps redzēja, ka viņa brāļi bija atveduši Benjamīnu, viņš pavēlēja savam kalpam atvest brāļus pie viņa uz mājām. Brāļi baidījās, ka Jāzeps ieslodzīs viņus tās naudas dēļ, kas tika atgriezta viņu labības maisos, kad pēdējo reizi viņi bija šeit.
Atgādiniet studentiem, ka šī bija pirmā reize, kad Jāzeps ieraudzīja Benjamīnu daudzu gadu garumā. Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 43:26–34. Jūs varētu lūgt studentiem ik pa laikam apstāties un padomāt, kā varētu justies Jāzeps un viņa brāļi.
Paskaidrojiet, ka nākamajā nodarbībā studenti uzzinās, kā un kad Jāzeps atklāja savu identitāti saviem brāļiem.
„Jāzepa garīgais diženums ir apbrīnas vērts. Cik gan daudz cilvēku izjūt sarūgtinājumu par patiesu vai tikai iedomātu aizvainojumu vai vaino To Kungu personīgajās traģēdijās? Laikā, kad Jāzeps bija uzticīgs tam, kas ir pareizs, viņš tika nepatiesi apvainots un ieslodzīts cietumā. Cik gan viegli viņam būtu bijis padoties un teikt: „Kāda jēga ir censties kalpot Dievam? Viss, ko Viņš dara, ir manis sodīšana.” Taču nekas nenorādīja uz sarūgtinājumu vai Tā Kunga vainošanu. Jāzeps vienkārši turpināja būt taisnīgs un uzticīgs. Viņš pašaizliedzīgi tulkoja divu citu ieslodzīto sapņus, viņiem stāstot, ka šīs zināšanas nāca no Dieva (skat. 1. Mozus 40:8). Viņš joprojām uzticējās Tam Kungam, lai gan, visdrīzāk, jutās nolemts uz dzīvi cietumā. Lai arī kuram cilvēkam bija iemesls izjust sarūgtinājumu un zaudēt drosmi, tad tas bija Jāzeps, taču viņam nekad nepietrūka ticības. Patiesi, Jāzeps ir paraugs, kuram līdzināties” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 95. lpp.).
Elders L. Toms Perijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Attēls
L. Toms Perijs
„Jūs pamanīsiet, ka katrā situācijā, kurā Jāzeps nonāca, Tas Kungs bija ar viņu. Pateicoties viņa dzīvesveidam un tam, kā viņš ieklausījās Tā Kunga balsī, kas viņu vadīja, bija viegli atpazīt īpašo garu, kas viņā mājoja.
Arī katrā no mums būs iespējams to atpazīt, ja ļausim Viņa Svētajam Garam mūs vadīt” (L. Tom Perry, “Becoming Men in Whom the Spirit of God Is,” Ensign, May 2002, 41).
Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija loceklis, mācīja par personīgo ciešanu nepieciešamību grēku nožēlošanas procesā:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Prezidents Spensers V. Kimbals, kurš devis tik visaptverošas mācības par grēku nožēlošanu un piedošanu, teica, ka personīgas ciešanas „ir ļoti svarīga grēku nožēlošanas daļa. Cilvēks nav sācis nožēlot grēkus, līdz viņš nav intensīvi cietis par saviem grēkiem. … Ja cilvēks nav cietis, tad viņš nav nožēlojis grēkus.” (The Teachings of Spencer W. Kimball (1982), 88, 99.)
… Mums ir jāizcieš personīgas ciešanas grēku nožēlošanas procesā — par nopietniem pārkāpumiem šīs ciešanas būs smagas un ilgstošas” (Dallin H. Oaks, “Sin and Suffering,” Ensign, July 1992, 72, 73).
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma attiecībā uz grēku un ciešanām ir sniedzi šādu mācību:
Attēls
M. Rasels Balards
„Grēka rezultāts vienmēr, vienmēr ir ciešanas. Tās var parādīties ātrāk vai vēlāk, bet tās noteikti būs” (M. Russell Ballard, “Purity Precedes Power,” Ensign, Nov. 1990, 36).