Ievads Salamana pamācībās

Salamana pamācībās ir ietverti daudzi īsi un viedi formulējumi tam, kā dzīvot dievbijīgu dzīvi. Kaut arī šī grāmata ir rakstīta senajā Israēlā, tajā ietvertie vēstījumi ir piemērojami arī mūsdienu pasaulē. Studējot šo grāmatu, studenti apgūs gudrības, kas palīdzēs tiem tuvināties Tam Kungam.

Daļa no Salamana pamācībām tiek piedēvēta Salamanam, Israēla ķēniņa Dāvida dēlam (skat. Salamana pamācību 1:1; 10:1; 25:1; skat. arī 1. Ķēniņu 4:32; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pamācība — Salamana pamācības”; scriptures.lds.org). Kaut arī par daudzu Salamana pamācību autoru tiek uzskatīts pats Salamans, Salamana grāmatu būtu labāk uztvert kā Israēla tautas gudrību krātuvi. Lai gan daļa no tās satura ir ļoti garīga, bet daļa no tā „nepaceļas pāri pasaulīgās gudrības līmenim, tomēr tā ir rakstīta, pieņemot, ka „bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums” (Salamana pamācības 1:7; 9:10)” (Bible Dictionary, „Proverbs, book of”).

Kaut arī mēs īsti nezinām, kad un kur tika sarakstītas Salamana pamācības, šo pamācību sākotnējais apkopojums tradicionāli tiek piedēvēts ķēniņa Salamana valdīšanas periodam Jeruzālemē, laikā no 1015. līdz 975. g. pirms Kr. Tomēr daudzas no šīm pamācībām, visdrīzāk, ir cēlušās no mutvārdu tradīcijām, kas aizsākušās vēl pirms Salamana laika. Dažas no šīm pamācībām tika pievienotas arī pēc Salamana valdīšanas laika, piemēram, 25.–29. nodaļa tika pievienota grāmatai Jūdejas ķēniņa Hiskijas dienās (skat. Salamana pamācības 25:1). Mums nav zināms, kad šī grāmata tika sakopota pašreizējā veidolā.

Salamana pamācības ir rakstītas dzejas formā, un tajās tiek izmantotas daudzas ebreju dzejai raksturīgās metodes: spilgti tēlojumi, paralēlisms un citi literārie paņēmieni, kas ievada lasītāju gudrības meklējumos. Grāmatas ievada pantos izskan galvenā grāmatas tēma: „Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un [kļūst zinošāks, bet] ģeķi nonievā gudrību un pamācību.” (Salamana pamācības 1:5, 7.)

Salamana pamācībās ietvertās gudrības var tikt piemērotas tikpat kā jebkuram dzīves aspektam. Salamana pamācības tikpat lielā mērā pievēršas untumaina cilvēka iedabai, kā taisnīga cilvēka uzvedības principiem un pienācīgām attiecībām ar Dievu. Tā kā Salamana pamācībās tiek runāts par daudz un dažādām tēmām, atsevišķiem pantiem bieži vien nav nekādas saistības ar iepriekšējo vai nākamo pantu. Taču Salamana pamācībās lasītājs var atrast daudz vienkāršu, humoristisku, dziļu un skaistu rakstvietu. Kādā no labi zināmām rakstvietām tiek iejūtīgi aprakstītas taisnīgas sievietes īpašības, atzīstot, ka šāda sieviete ir daudz vērtīgāka par visdārgāko pērli (skat. Salamana pamācības 31:10–31).

Salamana pamācību 1.–9. nodaļa Šajās pamācībās lasītājs tiek poētiski aicināts tiekties pēc patiesas gudrības un iegūt to. Tajās tiek iztirzātas tādas tēmas kā zināšanu raksturs, dzīves jēga un ceļš uz panākumiem.

Salamana pamācību 10.–24. nodaļa Šajās pamācībās ir ietverts daudz kodolīgu parunu, kas vēsta par to, kāds dzīvesveids ir uzskatāms par pareizu, bet kāds — par nepareizu. Tajās tiek sniegti praktiski padomi par ģimenes dzīvi, dusmu savaldīšanu, lepnības apdraudējumu un daudzām citām tēmām.

Salamana pamācību 25.–29. nodaļa Šajās pamācībās tiek runāts par taisnīgu vadīšanu, cilvēku pienākumu — palīdzēt trūcīgajiem — un gudrības vērtību ikdienas dzīvē.

Salamana pamācību 30.–31. nodaļa Grāmata noslēdzas ar Agura un ķēniņa Lemuēla vārdiem. Agurs pamāca lasītāju, sakot, ka „visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti” (Salamana pamācības 30:5), un runā par liekulības draudiem. Ķēniņš Lemuēls citē savas mātes vārdus, brīdinot no stipru dzērienu lietošanas. Tikumīga sieviete ir vērtīgāka par pasaulīgajām bagātībām, viņa izrāda godbijību Tā Kunga priekšā, būdama uzcītīga, dāsna, vieda un laipna.