Ābrahāmu apmeklēja trīs Dieva vēstneši, kas gāja uz Sodomas pilsētu. Viņi vēlreiz apliecināja solījumu par to, ka Sārai piedzims dēls. Viņi arī atklāja Ābrahāmam to, ka Dievs viņus sūtīja, lai skatītu, kā Sodoma un Gomora tiks iznīcinātas šo pilsētu iedzīvotāju ļaundarību dēļ. Ābrahāms jautāja Tam Kungam, vai Viņš saudzēs Sodomu, ja tajā tiks atrasti taisnīgi cilvēki.
Dieva vēstneši vēlreiz apliecināja solījumu par to, ka Ābrahāmam un Sārai piedzims dēls
Aiciniet studentus padomāt par brīnumainajiem notikumiem, par kuriem viņi ir lasījuši Svētajos Rakstos. Palūdziet dažiem studentiem pastāstīt, par kādiem brīnumainajiem notikumiem viņi ir domājuši. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles.
Pēc tam uzdodiet šādu jautājumu:
Kas padara šos notikumus brīnumainus?
Aiciniet studentus sameklēt solījumu attiecībā uz brīnumaino notikumu, studējot 1. Mozus gr. 18. nodaļu.
Paskaidrojiet: kad Ābrahāms un Sāra dzīvoja pie Mamres ozoliem, Ābrahāmu apmeklēja trīs svētie vēstneši. Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Mozus 18:2–5. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Ābrahāms izturējās pret šiem trim Tā Kunga vēstnešiem. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kas bija šie trīs vēstneši, norādiet uz to, ka Džozefa Smita Bībeles tulkojumā, 1. Mozus gr. 18:3, ir izmantota frāze „Mani brāļi”, nevis „Mans Kungs”, kas norāda uz to, ka Tas Kungs nebija šo trīs vīru vidū.Džozefa Smita 1. Mozus 18:23 Bībeles tulkojums paskaidro, ka šie trīs vēstneši bija svēti vīri, kuri tika sūtīti saskaņā ar Dieva kārtību. Ķēniņa Jēkaba Bībeles versijas izdevumā angļu valodā vārds eņģeļi, ar kuru apzīmēja šos vīrus (skat. 1. Mozus 19:1), tika tulkots no ebreju vārda malakhim, kas var arī nozīmēt „vēstneši”. Lai gan mēs nezinām šo trīs vēstnešu identitāti, Ābrahāms izturējās pret viņiem tā, it kā viņi toreiz būtu Tā Kunga valstības prezidējošie pilnvarotie uz Zemes, un viņu vēstījums nāca tiešā veidā no Tā Kunga (skat. Bruce R. McConkie, Doctrinal New Testament Commentary [1973], 3:235; Sidney B. Sperry, “Abraham’s Three Visitors,” Improvement Era, Aug. 1931, 583, 585).
Sniedziet 1. Mozus 18:6–8 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Ābrahāms un Sāra ātri sagatavoja vēstnešiem maltīti. Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 18:9–10 un palūdziet pārējiem audzēkņiem pievērst uzmanību vēstnešu vēstījumam attiecībā uz Sāru. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Atgādiniet viņiem: lai gan Sāra cerēja dzemdēt bērnus, viņa vairs nebija reproduktīvā vecumā.
Ja jūs būtu Sāras vietā, ko jūs domātu un kā justos, dzirdot šādas ziņas?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Mozus 18:11–12 un sameklēt, kā Sāra reaģēja uz šiem jaunumiem. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Palūdziet kādam studentam nolasīt 1. Mozus 18:13–15. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzmeklēt, ko Ābrahāms un Sāra uzzināja par To Kungu. Aiciniet studentus atzīmēt to, ko ir atraduši.
Ko Ābrahāms un Sāra uzzināja par To Kungu? (Studenti var to formulēt citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatklāj viena no šīm patiesajām mācībām: Tam Kungam nekas nav neiespējams. Tas Kungs var paveikt visu.)
Kad jūs esat redzējuši šo patiesību īstenojamies savā dzīvē vai kādu jums pazīstamu cilvēku dzīvē?
Lai gan Tas Kungs var paveikt visu, Viņš svēta mūs „Viņa paša laikā un Viņa paša veidā, un saskaņā ar Viņa paša gribu” (M&D 88:68).
Lieciniet par to, kā jūs zināt, ka Tas Kungs var paveikt visu. Mudiniet studentus lūgt par viņu sirds taisnīgajām vēlmēm, cerēt un uzticēties Tā Kunga gudrībai un Viņa noteiktajam laikam.
Ābrahāms vaicā Tam Kungam, vai Viņš saudzēs Sodomu, ja tajā tiks atrasts pietiekami daudz taisnīgu cilvēku
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 18:16–22, paskaidrojot: tā kā Tas Kungs redzēja, ka Ābrahāms uzticīgi turēs savas derības, Viņš atklāja Ābrahāmam, kā Viņš rīkosies attiecībā uz Sodomu un Gomoru.
Aiciniet kādu no studentiem nolasīt 1. Mozus 18:20. Lai palīdzētu studentiem atklāt, kāds bija šis smagais grēks, ko pieļāva Sodomas un Gomoras ļaudis, aiciniet viņus patstāvīgi izlasīt 1. Mozus 19:4–5 un Jūdas v. 1:7. Pēc kāda laika paskaidrojiet, ka šie panti 1. Mozus gr. 19. nod. un Jūdas v. 1. nod. palīdz mums saprast, ka 1. Mozus 18:20 minētais smagais grēks ir saistīts ar homoseksuālu rīcību. Šāda rīcība bija plaši izplatīta un piekopta Sodomas un blakus esošo pilsētu iedzīvotāju vidū (skat. Jūdas 1:7). Pravietis Ecēhiēls runāja arī par citiem grēkiem, kuri bija apsēduši Sodomas iedzīvotājus. Viņš paziņoja, ka viņu grēki bija „lepnība”, „dzīve bez bēdām” jeb laiskums, un, lai gan viņiem bija „maizes pilnība”, viņi atgrūda nabagos un trūkumcietējus (skat. Ecēhiēla 16:49–50).
Balstoties uz 1. Mozus 18:20, kā Tas Kungs raugās uz visa veida seksuāliem pārkāpumiem? (Kā uz ļoti smagu grēku. Uz tāfeles uzrakstiet šādu patieso mācību: Visa veida seksuālie grēki, ieskaitot homoseksuālu rīcību, ir ļoti nopietni grēki.)
Jūs varētu paskaidrot, ka no pašiem pirmsākumiem un nemitīgi viscaur Svētajiem Rakstiem Tas Kungs ir nosodījis Šķīstības likuma pārkāpumus, ieskaitot homoseksuālu rīcību. Aiciniet studentus izlasīt Romiešiem 1:24–32.
Piezīme! Tēma par homoseksuālām nosliecēm ir ļoti delikāta. Kad jūsu klases audzēkņi pārrunā šo jautājumu, pārliecinieties, ka tas tiek darīts ar laipnību, līdzjūtību un pieklājību.
Paskaidrojiet: lai saprastu, kāpēc visi seksuālie grēki, homoseksuālu rīcību ieskaitot, ir nopietni grēki, mums ir jāizprot doktrīna attiecībā uz laulību un ģimenes nozīmīgumu Debesu Tēva iecerē. Lai palīdzētu studentiem saprast šo mācību, aiciniet kādu studentu nolasīt šo Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma izteikumu (jūs varētu sagādāt katram studentam šī izteikuma eksemplāru). Palūdziet studentiem ieklausīties patiesajā mācībā, kas var palīdzēt mums saprast, kāpēc homoseksuāla rīcība ir nopietns grēks.
„Mēs aicinām visus paturēt prātā, ar kādu nolūku mūsu Debesu Tēvs radīja šo Zemi un nodrošināja mums — Dieva bērniem — iespēju piedzimt šajā pasaulē, lai gūtu laicīgo pieredzi. „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: „Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi”” (1. Mozus 1:27–28). „Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu” (1. Mozus 2:24). Laulības starp vīrieti un sievieti tika Dieva ieviestas un ir Viņa plāna Saviem bērniem un sabiedrības labklājības centrā. Stipras ģimenes, kuras vada mīloša māte un tēvs, kalpo par fundamentālu institūciju bērnu audzināšanai, ticības ieaudzināšanai un morālā spēka un vērtību, kas ir svarīgas civilizācijai un izšķirošas mūžīgajā glābšanā, nodošanai nākamajām paaudzēm.
Izmaiņas civiltiesībās neizmaina un patiesi nevar izmainīt morālos likumus, ko ir noteicis Dievs. Dievs sagaida, ka mēs atbalstīsim un ievērosim Viņa baušļus, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem vai tendencēm sabiedrībā. Viņa Šķīstības likums ir skaidrs: seksuālas attiecības ir piemērotas vienīgi starp vīrieti un sievieti, kuri ir legāli un likumīgi salaulāti kā vīrs un sieva. Mēs mudinām jūs pārskatīt un mācīt Baznīcas locekļiem doktrīnu, kas ietverta paziņojumā „Ģimene: vēstījums pasaulei”.
Tieši tāpat kā tiem, kuri veicina viendzimuma laulību noslēgšanu, ir tiesības uz pieklājīgu un laipnu attieksmi, arī tiem, kuri ir pret šādu laulību, ir tādas pašas tiesības” (“Church Instructs Leaders on Same-Sex Marriage,” Jan. 10, 2014, mormonnewsroom.org).
Kuri doktrinārie principi var mums palīdzēt saprast, kāpēc homoseksuāla uzvedība ir nopietns grēks?
Kādā ziņā homoseksuāla uzvedība ir pretstatā Debesu Tēva iecerei?
Paskaidrojiet, ka ir atšķirība starp homoseksuālu tieksmju izjušanu un šķīstības likuma pārkāpšanu, stājoties homoseksuālajās attiecībās. Tie, kuri jūt homoseksuālas tieksmes, var baudīt visas evaņģēlija svētības, ja viņi ievēro ar Dievu noslēgtās derības. Izvēloties dzīvot saskaņā ar šķīstības likumu, viņi var iegūt tīras un tikumiskas domas, izvairoties no iekāres. Viņi var meklēt padomu par to, kā saglabāt seksuālo šķīstību, pie uzticamiem ģimenes locekļiem, viņu bīskapa vai draudzes prezidenta. Atgādiniet studentiem, ka ikvienam Baznīcas loceklim, kurš ir pārkāpis šķīstības likumu, ir jānožēlo grēki, kas ietver grēksūdzi pie bīskapa vai draudzes prezidenta, kurš palīdzēs šim cilvēkam mīlošā garā iegūt Tā Kunga piedošanu. Tas Kungs mīl visus Savus bērnus un vēlas, lai viņi visi nožēlotu grēkus un būtu tīri no grēka.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 18:22–26. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Ābrahāms lūdza Tam Kungam attiecībā uz Sodomu.
Kā Tas Kungs atbildēja uz Ābrahāma jautājumiem?
Paskaidrojiet, ka Ābrahāms turpināja jautāt Tam Kungam, vai Viņš saudzēs Sodomu, ja tajā tiks atrasti taisnīgi cilvēki. Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt 1. Mozus 18:27–33, meklējot Tā Kunga atbildes uz Ābrahāma jautājumiem.
Ko Tas Kungs atbildēja Ābrahāmam attiecībā uz viņa taisnīgajām raizēm par citiem?
Kādu principu attiecībā uz To Kungu mēs varam mācīties no Viņa atbildes Ābrahāmam? (Studentiem būtu jāatpazīst šāds princips: Tas Kungs uzklausa mūsu taisnīgās lūgšanas par citiem.)
Kā tas, ka jūs atceraties un ticat šim principam, jums palīdz brīžos, kad kādam ģimenes loceklim vai draugam ir nepieciešama palīdzība?
Kad jūs esat pieredzējuši to, ka Tas Kungs atbildēja uz jūsu lūgšanām, ko bijāt izteikuši citu labā?
Aiciniet studentus nospraust mērķi — lūgt par tiem cilvēkiem, kuriem jūs zināt, ir nepieciešama Debesu Tēva palīdzība. Aiciniet studentus nākamajā nodarbībā, studējot 1. Mozus gr. 19. nodaļu, pievērst uzmanību tam, kā tika piepildīts Ābrahāma lūgums attiecībā uz taisnīgo cilvēku paglābšanu.
Lai iegūtu papildus informāciju par Baznīcas mācībām attiecībā uz homoseksuālām tieksmēm un viendzimuma laulībām, apmeklējiet Newsroom vietnē mormonnewsroom.org, the Gospel Topics vietnē topics.lds.org vai mormonandgay.lds.org. Meklējiet pēc atslēgvārdiem „same-sex attraction” (homoseksuālas tieksmes) vai „same-sex marriage” (viendzimuma laulības). Šie ir daži ieteiktie raksti:
„Nekad nedariet neko tādu, kas var novest pie seksuāla pārkāpuma. Izturieties pret citiem ar cieņu, nevis kā pret objektiem, kas tiek izmantoti, lai apmierinātu iekāres pilnas un savtīgas vēlmes. Pirms laulības neļaujieties kaislīgiem skūpstiem, negulieties virsū citai personai vai neaizskariet privātās, svētās citas personas ķermeņa daļas — ar vai bez drēbēm. Nedariet neko tādu, kas rosinātu seksuālas sajūtas. Nerosiniet šīs sajūtas paši savā ķermenī. Pievērsiet vērību Gara pamudinājumiem, lai jūs varētu būt tīri un šķīsti. Tā Kunga Gars attālināsies no cilvēka, kurš izdara seksuālu pārkāpumu” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012.], 36. lpp.).
Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija loceklis, attiecībā uz homoseksuālajām tieksmēm un homoseksuālu rīcību mācīja:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Starp cilvēka jūtām jeb tieksmēm un viņa rīcību ir nepārprotama atšķirība. Just tieksmes, kas varētu novest līdz grēcīgai rīcībai, nav grēks. Grēks ir padošanās kārdinājumam. Un sajust kārdinājumu nav nekas neparasts. Pat Glābējs tika kārdināts. …
Es domāju, tev būtu svarīgi saprast, ka homoseksualitāte … nav lietvārds, kas apzīmē noteiktu cilvēka stāvokli. Tas ir īpašības vārds, kas apraksta attiecīgas jūtas vai rīcību. …
Katram no mums ir grūtības, kas jāpārvar. [Homoseksuālas tieksmes] ir īpašas grūtības, kas ir ļoti traucējošas. Mūsu sabiedrībā tās kļuvušas ierastas un tikušas arī politizētas. Taču tās ir tikai vienas no daudzajām grūtībām, ar ko vīriešiem un sievietēm nākas sastapties, un es mudinu tevi lūgt Glābēja palīdzību, lai tu spētu pretoties kārdinājumam un atturēties no rīcības, kas vēlāk būs jānožēlo vai kuras dēļ varētu tikt apdraudēts tavs Baznīcas locekļa statuss. …
… Homoseksuāla rakstura jūtas var kontrolēt. Gadās, ka daži izjūt noteiktas tieksmes vai viņiem ir noteiktas noslieces uz jūtām, kas neiespaido citus. Taču šādas noslieces izraisa jūtas, un jūtas ir kontrolējamas. Ja mēs ļaujamies šīm jūtām, kārdinājums kļūst spēcīgāks. Ja mēs padodamies kārdinājumam, esam pastrādājuši grēku. Tas pats process notiek ar cilvēku, kas iekāro kāda cita īpašumu un izjūt lielu kārdinājumu kaut ko nozagt. Tas pats var notikt ar kādu, kam iegaršojies alkohols. Tas pats notiek ar kādu, kas kopš dzimšanas, kā mēs sakām, ātri iekarst un kam ir tendence viegli padoties dusmām. Ja šāds cilvēks nekontrolē savas noslieces, viņam rodas dusmas un šīs niknās jūtas var novest līdz grēcīgai vai noziedzīgai rīcībai.
Mēs šeit nerunājam par iepriekš nepieredzētu izaicinājumu. Mēs runājam par ierastu laicīgās dzīves stāvokli. Mēs īsti nesaprotam, kādēļ tā notiek un to, cik spēcīgas ir noteiktas tieksmes jeb noslieces un tā tālāk. Taču mēs zinām, ka jūtas var kontrolēt un ka rīcību var kontrolēt. Jūtas un rīcību šķir grēka robežlīnija. Noslieces un jūtas atdala piesardzības robežlīnija. Mums jātur grožos savas jūtas un jācenšas tās kontrolēt, lai nenonāktu situācijā, kas var pamudināt uz grēcīgu rīcību” (Dalins H. Oukss, „Intervija ar elderu Dalinu H. Ouksu un elderu Lensu B. Vikmenu: „Homoseksuālas tieksmes””, 2012. g. 12. dec., mormonnewsroom.org).
Prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) uzsvēra to, ka, lai gan mēs nevaram attaisnot grēcīgu rīcību, mēs mīlam tos, kam piemīt homoseksuālas tieksmes:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Ir cilvēki, kuri gribētu, lai mēs ticam, ka ir pamatotība tam, ko viņi sauc par viendzimuma laulībām. Mūsu sirdis ir ar tiem, kuri cenšas pārvarēt pievilcību pret sava dzimuma pārstāvjiem. Mēs jūs atceramies Tā Kunga priekšā, mēs jūtam jums līdzi, mēs uzskatām jūs par mūsu brāļiem un māsām. Taču mēs nevaram attaisnot ne jūsu, ne arī kādu citu cilvēku netikumisku rīcību” (Gordon B. Hinckley, “Stand Strong against the Wiles of the World,” Ensign, Nov. 1995, 99).
Kā jauniešiem būtu jāatbild tiem, kuri apstrīd Baznīcas mācības un standartus?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija sniedza ieteikumus tam, kā jaunieši var atbildēt, kad sastopas ar argumentiem, kas aizstāv tādas idejas un paradumus, kas ir pretrunā Dieva pestīšanas iecerei:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Es ierosinu, ka būtu vēlams, lai mūsu jaunatne atturētos no strīdiem ar saviem vienaudžiem par šāda veida apgalvojumiem vai priekšlikumiem. Viņiem bieži vien klāsies labāk, ja viņi atbildēs, nosakot pasaulīgos priekšnoteikumus vai pieņēmumus tajos apgalvojumos, ar kuriem saskaras, un tad nosakot atšķirīgos pieņēmumus vai priekšnoteikumus, kas ir pamatā pēdējo dienu svēto domāšanai. Tas neliks personām, kas nepiekrīt mūsu ticībai, mums piekrist, taču tas var palīdzēt nepārvērst sarunu strīdā par secinājumiem, kas tiek izdarīti, cenšoties noteikt domstarpību patieso cēloni” (Dalins H. Oukss, „Kā cilvēks domā savā sirdī” [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2013. g. 8. febr.]).
Laulības un dzimumu lomas ir balstītas uz mūžīgajām, patiesajām mācībām
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija skaidroja, ka bauslim par bērnu radīšanu ir izšķiroša nozīme Dieva laimes iecerē, sakot:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Mēs noraidām moderno ideju par to, ka laulības ir attiecības, kas pastāv galvenokārt, lai tajās iesaistītie cilvēki gūtu piepildījumu un jebkurš no viņiem, pēc savas iegribas, spētu šo savienību izbeigt. Mēs vēršam īpašu uzmanību uz bērnu labklājību, ne tikai uz savējo.
Mūsu Baznīcas rokasgrāmatā ir paskaidrots: „Atbilstoši dievišķajai iecerei, lai laistu laicīgajā pasaulē bērnus un nodrošinātu tiem pašu labāko audzināšanu un aprūpi, ir nepieciešams gan vīrietis, gan sieviete” [Handbook 2: Administering the Church (2010), 1.3.2].
Mūsu vēstījumā par ģimeni ir teikts: „Bērniem ir jādzimst laulībā, un tie jāaudzina tēvam un mātei, kuri godā un pilnīgā uzticībā pilda laulības solījumus” [„Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 145. lpp.].
Mūsu pārliecība par to, ka mums ir pavēlēts „uzticībā pildīt savus laulības solījumus”, iepazīstina ar nākamo būtisko priekšstatu, kas ir minēts vēstījumā par ģimeni: „Saskaņā ar Dieva pavēli, svēto dzīvības radīšanas spēku drīkst izmantot vienīgi vīrietis un sieviete, kas ir likumīgi laulāti kā vīrs un sieva” [„Ģimene”,145. lpp.].
Šo apgalvojumu neatbalsta vairākums, taču tas ir patiess, un mūsu pienākums ir mācīt un dzīvot saskaņā ar šo patieso mācību. Tas nepārprotami nostāda mūs pret daudziem mūsdienu pasaules pieņēmumiem un paradumiem; un miljoniem nevainīgu bērnu piedzimšana neprecētām mātēm ir tikai viens no piemēriem. …
Vīriešu un sieviešu gari „papildina viens otru”, jo viņi ir atšķirīgi un, kopā pilnveidojoties, tiecas uz paaugstināšanu, šādi godājot uz mūžu radītās atšķirības. Līdz ar to vēstījumā par ģimeni ir teikts: „Saskaņā ar dievišķo ieceri tēviem ir jāvada ģimene ar mīlestību un taisnīgumu, un viņu pienākums ir rūpēties par dzīves vajadzību apmierināšanu un savas ģimenes aizsardzību. Mātes galvenokārt ir atbildīgas par savu bērnu audzināšanu. Šajos svētajos pienākumos tēviem un mātēm ir pienākums savstarpēji palīdzēt kā vienlīdzīgiem partneriem” („Ģimene”, 145. lpp.].
Mēs priecājamies par šīm atšķirīgām un savstarpēji papildinošām vīriešu un sieviešu lomām Dieva iecerē. Vīriešiem un sievietēm ir paredzēts būt atšķirīgiem, taču viņi ir nedalāmi saistīti kopā savstarpēji papildinošās attiecībās, lai īstenotu Dieva ieceri” (Dalins H. Oukss, „Kā cilvēks domā savā sirdī” [vakars ar Augstāko pilnvaroto, 2013. g. 8. febr.]).
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) sniedza savu komentāru attiecībā uz Ābrahāma un Tā Kunga sarunu par Sodomas iznīcināšanu:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Ābrahāms zināja, ka šo līdzenumu pilsētas — Sodoma, Gomora un citas — bija vietas, kur valdīja ļaunums un dzīvoja ļauni, bezdievīgi cilvēki, Kaina vārdiem izsakoties: „Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņu jāzin?” (Mozus 5:16.) Viņš zināja, ka šo pilsētu iznīcināšana bija neizbēgama, taču aiz līdzjūtības pret saviem līdzcilvēkiem, viņš lūdza Tam Kungam: „Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu?” (Skat. 1. Mozus 18:24.) Kad viņa lūgšana tika uzklausīta, Ābrahāms nāca atkal un lūdza, vai pilsētas varētu tikt izglābtas, ja tur tiktu atrasti 45 vai 40, 30, 20 vai vien 10 cilvēki, taču acīmredzot šajās samaitātajās pilsētās nebija pat desmit taisnīgu cilvēku. (Skat. 1. Mozus 18:24–32.)
„Ļaunums nemitējās. Grēks bija pārāk dziļi iesakņojies. Viņi smējās un jokoja par iznīcināšanu. Pārkāpumi, par kuriem Sodoma bija tik ļoti labi pazīstama, turpinājās. Īstenībā, cilvēki vēlējās ļaunprātīgi izmantot šķīstos eņģeļu vīrus, kurus redzēja ienākam pilsētā. Ļaunie vīri bija uzstājīgi un gatavi uzlauzt durvis, lai tiktu viņiem klāt. (Skat. 1. Mozus 19:4–11.)
Ābrahāms izdarīja visu, ko varēja, lai izglābtu pilsētu, taču tā bija kļuvusi tik samaitāta un izvirtusi, ka to glābt vairs nebija iespējams” (Spencer W. Kimball, “Why Do We Continue to Tolerate Sin?” Ensign, May 1975, 109).