Ievads 1. Mozus grāmatā

Tulkojumā no latīņu valodas vārds Genesis nozīmē izcelšanos jeb pirmsākumu, un 1. Mozus grāmata ir grāmata par pirmsākumu. Šajā grāmatā ir izklāstīta Zemes un visas uz tās mītošās dzīvības radīšana; Ādama un Ievas Krišana, līdz ar grēka ienākšanu šajā pasaulē; Israēla nama izcelsme, kā arī žēlastīgā Debesu Tēva derības iedibināšana Viņa bērnu glābšanai. Studējot 1. Mozus grāmatu, studenti gūs dziļāku izpratni par to, kas viņi ir un ko Tas Kungs sagaida no cilvēkiem, kuri ir slēguši ar Viņu svētās derības.

1. Mozus grāmatas autors ir Mozus. Mozus bija pravietis, kuru Dievs aicināja atbrīvot Israēla bērnus no verdzības, izvedot no Ēģiptes cauri tuksnesim uz apsolīto Kanaāna zemi. Tā kā 1. Mozus grāmatā aprakstītie notikumi norisinājās vēl pirms Mozus laika, viņš pats personīgi tos nepieredzēja. Tie tika darīti zināmi viņam caur atklāsmi (skat. Mozus gr. 1:40; 2:1), un, aprakstot tos, viņš, iespējams, balstījās arī uz tolaik pieejamajiem vēsturiskajiem avotiem (skat. Ābrahāma 1:31).

Lai gan pastāv dažādi viedokļi par to, kad tika sarakstīta 1. Mozus grāmata un pārējās Mozus grāmatas, daži pētnieki datē šos pierakstus, piedēvējot tos laika periodam starp 15. un 13. gadsimtu pirms Kr. Mēs nezinām, kur tieši Mozus atradās, kad viņš sarakstīja šo grāmatu. Šie pieraksti iedrošināja Israēla ļaudis un pavēra tiem jaunu perspektīvu, jo tiem bija nepieciešams stiprināt savu ticību Tam Kungam un izprast derības, kuras Tas bija slēdzis ar viņu priekštečiem, lai tie varētu īstenot savu lomu, būdami Tā Kunga izredzētie ļaudis.

1. Mozus grāmata kalpo par ievadu visām pārējām Mozus grāmatām (kuru nosaukumi latīniski ir Exodus, Leviticus, Numbers un Deuteronomy), kā arī visai Vecajai Derībai. 1. Mozus grāmatā tiek stāstīts par notikumiem, kas norisinājās Ādama, Ēnoha, Noasa un Ābrahāma aizsāktajos evaņģēlija atklāšanas laikmetos. Līdz ar to 1. Mozus grāmata kalpo par vienīgo aprakstu daudziem būtiskiem notikumiem, kuri norisinājās Vecās Derības laikos, tostarp Radīšanu, Ādama un Ievas Krišanu un Ābrahāma derības iedibināšanu. Tomēr 1. Mozus grāmatā šiem periodiem netiek pievērsta vienlīdz liela uzmanība: laika periodam — kopš Zemes radīšanas līdz Ābrahāmam — tiek veltītas tikai vienpadsmit 1. Mozus grāmatas nodaļas, bet aprakstam par Ābrahāma, Īzāka, Jēkaba un divpadsmit Jēkaba dēlu dzīvi tiek veltītas veselas 39 nodaļas. Liekot uzsvaru uz minētajām nodaļām, Mozus, visdrīzāk, vēlējās mācīt Israēla bērniem par derībām, kuras Tas Kungs bija slēdzis ar viņu priekštečiem un caur kurām Israēla ļaudis varēja kļūt par Viņa līdzstrādniekiem visu Zemes tautu un ģimeņu svētīšanā (skat. 1. Mozus 12:2–3). Stāsti par minēto patriarhu un viņu sievu dzīvi apliecina arī to, ka, lai gan Tā Kunga derības ļaudis tiks pārbaudīti, Tas Kungs būs ar tiem, kamēr vien tie turpinās būt uzticīgi Viņam.

1. Mozus 1.–4. nodaļa Mozus izklāsta Zemes un visu uz tās mītošo dzīvo būtņu radīšanu. Ādams un Ieva nobauda aizliegto augli, tiekot izraidīti no Ēdenes dārza. Viņiem dzimst bērni. Kains nokauj Ābelu.

1. Mozus 5.–11. nodaļa Tā kā visa cilvēce ir kļuvusi ļauna, Dievs apsola appludināt Zemi. Klausīdams Dieva pavēlei, Noass uzbūvē šķirstu un viņa ģimene tiek izglābta no plūdiem. Noass un viņa ģimene vairojas un piepilda Zemi. Pēc tam, kad cilvēki ir uzcēluši Bābeles torni, Tas Kungs sajauc ļaužu valodu un izklīdina tos pa visu Zemi.

1. Mozus 12.–23. nodaļa Tas Kungs apsola, ka Ābrāma pēcnācēji kļūs par varenu tautu un svētīs visu Zemi. Ābrāms un viņa sieva Sāra ceļo uz Hebronu un pēc tam — uz Ēģipti. Tas Kungs slēdz derību ar Ābrāmu. Viņš pārdēvē Ābrāmu par Ābrahāmu un Sāraju par Sāru, apsolot dāvāt tiem bērnu. Ābrahāma brāļadēls Lats tiek saudzēts, kad pār Sodomu tiek sūtīta iznīcība. Sāra savās vecumdienās dzemdē Īzāku. Ābrahāms apliecina savu uzticību Tam Kungam, parādot, ka ir ar mieru upurēt Tam savu dēlu Īzāku.

1. Mozus 24.–26. nodaļa Tas Kungs vada Ābrahāma kalpu, lai tas izraudzītos Īzākam par sievu Rebeku. Piedzimst Ēsavs un Jēkabs. Ēsavs pārdod savu pirmdzimtību Jēkabam. Tas Kungs atjauno ar Īzāku Ābrahāma derību.

1. Mozus 27.–36. nodaļa Jēkabs saņem no sava tēva pirmdzimtības svētību. Ēsavs tur ienaidu uz Jēkabu un plāno to nokaut. Tas Kungs apsola Jēkabam tās pašas svētības, kuras tika dotas Ābrahāmam un Īzākam. Jēkabs kalpo Lābanam un apprec viņa meitas — Leu un Rahēli. Jēkabam parādās Tas Kungs, kurš pārdēvē viņu par Israēlu. Jēkabs atgriežas Kanaānā un salīgst mieru ar Ēsavu. Pēc tam viņš ceļo uz Bēteli, kur viņam parādās Tas Kungs, kurš atjauno ar viņu Savu derību. Jēkabam piedzimst divpadsmit dēli un meita.

1. Mozus 37.–50. nodaļa Jāzeps ir Jēkaba mīļākais dēls. Jāzeps redz sapni, kurā viņa vecāki un brāļi viņu pagodina un pakļaujas viņam. Jāzepa brāļi pārdod viņu verdzībā, un viņš tiek aizvests uz Ēģipti. Potifara sieva kārdina Jāzepu un pēc tam to nepatiesi apsūdz. Jāzeps tiek iemests cietumā. Jāzeps iztulko faraona virssulaiņa, galvenā maiznieka un vēlāk arī faraona sapņus. Faraons ieceļ Jāzepu par Ēģiptes pārvaldnieku, un Jāzeps sagatavo Ēģipti bada laikiem. Kad Ēģiptē ierodas Jāzepa brāļi, viņš tos pārbauda un piedod tiem. Ēģiptē ierodas visa Jēkaba ģimene, un Jēkabs dod saviem dēliem svētību. Jāzeps pravieto un mirst, būdams Ēģiptē.

Attēls

plakāta simbols

Šajā atlokāmajā plakātā, kas sākotnēji tika veidots žurnālu Ensign un Liahona 2002. gada izdevumiem, ir publicēta hronoloģiska diagramma ar informāciju par ievērojamākajiem Vecās Derības praviešiem un notikumiem. Pasūtiet mājaslapā store.lds.org.

Attēls

brošūras simbols

Šajā brošūrā, kas sākotnēji tika veidota žurnālu Ensign un Liahona 2002. gada izdevumiem, ir publicēta hronoloģiska diagramma ar informāciju par ievērojamākajiem Vecās Derības praviešiem un notikumiem. Pasūtiet mājaslapā store.lds.org.