Mozus atgādināja Israēla bērniem, ka viņi ir izvēlēti, lai būtu „īpaši” un „svēti” ļaudis (5. Mozus 14:2). Viņš vēlreiz pārskatīja dažādos likumus un baušļus, kas tika doti israēliešiem, tai skaitā bausli — maksāt desmito tiesu, rūpēties par trūcīgajiem un izvairīties no garīgi kaitīgas rīcības. Mozus arī brīdināja israēliešus par iznīcību, kas nāks pār ļaunajiem.
Tas Kungs pavēl Saviem ļaudīm būt svētiem, rūpēties par trūcīgajiem un atcerēties Viņa svētības
Parādiet vai uz tāfeles uzzīmējiet vairākus identiskus priekšmetus un vienu atšķirīgu priekšmetu tādā veidā, kā parādīts piemērā uz plakāta.
Attēls
Plakāts ar nosaukumu „Izcelties”
Lūdziet studentus padomāt par laiku, kad viņu uzskati padarīja viņus atšķirīgus no citiem.
Kāpēc, jūsuprāt, atšķirties savu uzskatu dēļ varētu būt laba doma?
Aiciniet, lai kāds no studentiem izlasa 5. Mozus 14:1–2. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot vārdus un frāzes, kas paskaidro to, kas bija israēlieši. (Jūs varētu paskaidrot, ka sevis griešanas un izkropļošanas rituāli, kas minēti 1. pantā, bija plaši izplatīti starp citām tautām kā daļa no elku pielūgšanas (skat. 1. Ķēniņu 18:28) un sērošanas par mirušajiem (skat. Jeremijas 16:6–7).
Kādi vārdi un frāzes raksturo Tā Kunga ļaudis? (Atgādiniet studentiem, ka šajā kontekstā termins īpašuma tauta nozīmē „sevišķa jeb īpaša”, to var attiecināt uz kādu īpašu mantu vai īpašumu [skat. Bible Dictionary, “Peculiar”]. Būt svētam nozīmē — ziedoties Dievam.)
Paskaidrojiet, ka nākamajās 5. Mozus grāmatas nodaļās Mozus atkārto un māca daudzus Tā Kunga baušļus, kuriem paklausot, tie palīdzēs israēliešiem kļūt īpašiem un atšķirties no pārējām tautām.
Sniedziet kopsavilkumu par 5. Mozus 14:3–29, paskaidrojot, ka Mozus atgādināja israēliešiem, ko viņiem pavēlēja ēst un ko — neēst. Viņš arī mācīja viņiem, kā izmantot desmito tiesu, lai rūpētos par Levītu priesteriem, svešiniekiem, bāreņiem un atraitnēm.
Paskaidrojiet, ka 5. Mozus 15. nodaļa apraksta vēl vienu veidu, kā israēliešiem bija jārūpējas par trūcīgajiem savā vidū. Lūdziet studentus pie sevis izlasīt 5. Mozus 15:1–2, pievēršot uzmanību tam, ko israēliešiem vajadzēja darīt ik pēc septiņiem gadiem. Aiciniet studentus apskatīties 1. panta zemteksta piezīmi b, lai atklātu, ko nozīmē termins atlaide („parāda piedošana un anulēšana”).
Ko israēliešiem vajadzēja darīt ik pēc septiņiem gadiem?
Kāda veida attieksme israēliešiem būtu jāattīsta, lai izpildītu šo bausli?
Paskaidrojiet: kā vēstīts 5. Mozus 15:4–6, Mozus mācīja — ja israēlieši pildīs šo bausli, Tas Kungs bagātīgi svētīs viņus un viņu tauta pieredzēs finansiālu uzplaukumu.
Kāpēc israēlietim septītajā gadā varētu būt grūtāk aizdot savam kaimiņam?
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas izlasīt 5. Mozus 15:7–9. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību Mozus brīdinājumam un padomam par aizdošanu septītajā gadā.
Kāds bija Mozus brīdinājums šajā situācijā? Ko mēs varam mācīties no 9. panta par atsacīšanos palīdzēt nabadzīgajiem? (Studenti varētu atklāt dažādus principus, ieskaitot šādu: mēs grēkojam, ja atsakāmies palīdzēt citiem viņu vajadzībās, kad mums ir tāda iespēja palīdzēt.)
Kāpēc tas ir grēks — atsacīties palīdzēt citiem viņu vajadzībās?
Ko cilvēks var darīt, ja viņam vai viņai nav līdzekļu vai iespēju palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams? (Jūs varat paskaidrot, ka pat tad, ja mēs nevaram vienmēr personīgi palīdzēt citiem viņu vajadzībās, mums būtu jāspēj pateikt savā sirdī, ka mēs palīdzētu, ja mēs varētu [skat. Mosijas 4:24–25].)
Aiciniet kādu studentu izlasīt 5. Mozus 15:10–11. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko mēs pieredzēsim, ja mēs labprātīgi palīdzēsim citiem viņu vajadzībās.
Saskaņā ar 10. pantu, ko mēs pieredzēsim, ja mēs labprātīgi palīdzēsim citiem viņu vajadzībās? (Studenti var izteikties dažādi, taču tiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs labprātīgi palīdzam citiem viņu vajadzībās, mēs būsim svētīti visos mūsu darbos.)
Kādas vēl vajadzības personai varētu būt nepieciešamas, neskaitot finansiālu palīdzību?
Ar kādām iespējām Tas Kungs ir nodrošinājis mūs, lai palīdzētu nodrošināt citu vajadzības?
Lūdziet studentiem padalīties savā pieredzē, kad viņi ir jutušies svētīti, palīdzot kādam viņa vajadzībās.
Mudiniet studentus pierakstīt savā studiju dienasgrāmatā, ko viņi nākamnedēļ darīs, lai palīdzētu kādam viņa vajadzībās. Atgādiniet studentiem, ka palīdzēšana citiem ir veids, kā mēs varam parādīt, ka mēs esam Tam Kungam „īpaši cilvēki” (5. Mozus 14:2).
Sniedziet kopsavilkumu par 5. Mozus 15. nodaļu, paskaidrojot, ka Tas Kungs pavēlēja israēliešiem atbrīvot ebreju kalpus viņu septītajā kalpošanas gadā. Viņš arī uzsvēra israēliešu ganāmpulku pirmdzimto svētumu.
Tas Kungs dod norādījumus Saviem ļaudīm par Viņa baušļiem un paskaidro sekas par nepaklausību
Sniedziet kopsavilkumu par 5. Mozus 16.–19. nodaļu, paskaidrojot, ka Tas Kungs norādīja israēliešiem svinēt Pashā un divus citus ikgadējos svētkus. Šie svētki atgādināja Israēlam par svētībām, ko viņi bija saņēmuši un turpinās saņemt no Tā Kunga. Mozus uzskaitīja arī sekas attiecībā uz israēliešiem, kuri izvēlējās pielūgt viltus dievus, un lika nākamajiem Israēlas ķēniņiem katru dienu studēt Dieva vārdu un vadīt Viņa ceļos. Viņš arī brīdināja israēliešus, lai viņi atturētos no burvestībām, un aprakstīja likumīgo procesu, kam jāiziet cauri tiem, kuri ir nogalinājuši citu personu — vai nu nejauši, vai tīši.
Uz tāfeles uzrakstiet vārdu slimība un uzdodiet studentiem šādus jautājumus:
Kā infekcijas slimības var izplatīties?
Kā iespējams aizkavēt infekcijas slimību izplatīšanos?
Kā grēku var salīdzināt ar slimību?
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs apsolīto zemi radīja kā svētu vietu, taču simtiem gadu to bija apdzīvojuši cilvēki, kas atteicās paklausīt Viņa baušļiem. Lai nepieļautu, ka israēlieši tiktu piesārņoti ar šo cilvēku ļaunumu, Tas Kungs deva israēliešiem noteiktus norādījumus, kad viņi gatavojās ieiet apsolītajā zemē.
Sniedziet kopsavilkumu par 5. Mozus 20:1–5, paskaidrojot, ka, lai sagatavotu israēliešus iekarot apsolīto zemi, Tas Kungs viņiem teica: „Nebīstaities, … jo Tas Kungs, jūsu Dievs, … iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem” (3.–4. pants). Tas Kungs deva norādījumus Israēla armijām, ka no sākuma pie katras pilsētas pierobežas ir jāpiedāvā miers, lai pilsētas iedzīvotājiem dotu iespēju padoties (skat. 10.–11. pants). Ja šis piedāvājums tiktu noraidīts, israēliešu armijām pilsēta būtu jāaplenc. Kad pilsēta kristu viņu rokās, vīrieši būtu jānogalina, bet sievietes, bērni un lopi būtu jāsaudzē (skat. 12.–14. pantu).
Aiciniet kādu studentu izlasīt 5. Mozus 20:16–18. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Dievs pavēlēja israēliešu armijām darīt ar cilvēkiem, kuri bija ieņēmuši apsolītās zemes centrālo daļu.
Ko armijām vajadzēja darīt ar tām tautām, kas apdzīvoja apsolītās zemes centrālo daļu?
Kāds vārds tiek lietots 18. pantā, kas raksturo uzvedību, ko var uzskatīt par garīgu slimību un kas varētu izplatīties starp israēliešiem?
Ko mēs varam mācīties no 18. panta par to, kāpēc ļaunie reizēm ir jāiznīcina? (Atbalstiet studentu atbildes, rakstot uz tāfeles šādu patiesu principu: Dievs mēdz iznīcināt ļaunos, lai novērstu grēku izplatīšanos.)
Lai palīdzētu studentiem atcerēties Tā Kunga pamācību iemeslus, kas minēti 5. Mozus 20:16–18, aiciniet viņus izlasīt 1. Nefija 17:33–35. (Aiciniet studentus apsvērt iespēju pierakstīt šo atsauci blakus 5. Mozus 20:16. pantam.) Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, meklējot frāzes, kas aprakstīja to cilvēku stāvokli, kas apdzīvoja apsolīto zemi.
Kādas frāzes apraksta to cilvēku stāvokli, kas apdzīvoja apsolīto zemi?
Ko, jūsuprāt, nozīmē izteikums — „nobrieduši nekrietnībā” (35. pants)?
Paskaidrojiet, ka cilvēki, kas apdzīvoja apsolīto zemi, bija kļuvuši garīgi un morāli samaitāti — līdzīgi cilvēkiem Noa dienās. Viņi iesaistījās perversitātēs, netikumības piekopšanā un pat cilvēku upurēšanā, kas bija daļa no viņu sociālajiem un reliģiskajiem uzskatiem.
Uz kādām domām uzvedina frāze — „šī tauta bija atmetusi katru Dieva vārdu” (35. pants)? (Cilvēki bija saņēmuši vairāk par vienu brīdinājumu nožēlot savus grēkus, taču viņi atteicās to darīt.)
Kā Tā Kunga norādījumi israēliešiem — pilnībā iznīcināt apsolītās zemes iedzīvotājus — parādīja Viņa mīlestību un raizes par Israēla tautu?
Sniedziet kopsavilkumu par 5. Mozus 21.–26. nodaļu, paskaidrojot, ka Mozus atgādināja israēliešiem, ka baušļu pildīšana viņiem palīdzēs palikt tīriem un izvairīties no visa, kas varētu būt garīgi kaitīgs un kam ir smagas mūžīgās sekas.
Aiciniet divus studentus pēc kārtas izlasīt 5. Mozus 26:16–19. Lūdziet pārējiem studentiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Israēlam bija jāpilda Tā Kunga baušļi. (Norādiet uz vārdu esi sacījis17. pantā, kas nozīmē — paziņojis vai liecinājis.)
Kuras frāzes no 5. Mozus 26:16 raksturo, kā Israēlam bija jāpilda Dieva baušļi?
Saskaņā ar 18.–19. pantu, kādas svētības, pēc Tā Kunga teiktā, Israēla ļaudis saņems, ja viņi šādā veidā paklausīs?
Ko no šī panta mēs varam mācīties par paklausību? (Studenti var izteikties dažādi, taču tiem būtu jāatpazīst šāds princips: mēs varam būt īpaši un svēti ļaudis Tam Kungam, ja paklausām Viņa baušļiem no visas sirds un ar visu dvēseli. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Uz tāfeles uzrakstītajā izteikumā apvelciet vārdus: sirds un dvēseli.
Ko nozīmē — paklausīt Tā Kunga baušļiem no visas savas sirds un ar visu dvēseli?
Par kādu bausli jūs varētu teikt, ka esat centušies paklausīt no visas savas sirds un ar visu dvēseli? Kādā veidā Tas Kungs ir svētījis jūs par jūsu pūliņiem?
Mudiniet studentus izvēlēties bausli, kuram viņi gribētu labāk paklausīt ar visu savu sirdi un dvēseli. Aiciniet studentus savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā uzrakstīt mērķi un to, kā viņi to sasniegs. Iedrošiniet studentus rīkoties atbilstoši savam mērķim, lai labāk pildītu Dieva baušļus ar visu savu sirdi un dvēseli.
Komentāri un skaidrojumi
5. Mozus 14:26. „Un izdod tur naudu … par stipriem dzērieniem”
Tas Kungs atļāva senajiem israēliešiem lietot stiprus dzērienus.
„Vīna un citu rūgto šķidrumu — tā saukto stipro dzērienu — izmantošana var pārsteigt pēdējo dienu Baznīcas locekļus, kuri tos nelieto, bet tos atļāva lietot senajā Israēlā svinīgos notikumos; bet pārmērīga vai nepareiza lietošana bija aizliegta (Svēto Rakstu ceļvedī: „Gudrības vārds”). Stipros dzērienus nedrīkstēja lietot priesteri kalpošanas laikā un nazīrieši (5. Mozus 14:26; 2. Mozus 10:9–11; 4. Mozus 6:2–4)” (Ellis T. Rasmussen, A Latter-day Saint Commentary on the Old Testament [1993], 179. lpp.).
5. Mozus 15:7–11. „Bet atvērdams atver viņam savu roku, … cik viņam vajag trūcībā”
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva padomu, kā ievērot Tā Kunga pavēli — palīdzēt trūcīgajiem:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Nabadzība ir bijusi viens no lielākajiem un izplatītākajiem izaicinājumiem visā cilvēces vēsturē. Lai gan parasti mēs uzskatāmi redzam tieši fiziskās ciešanas, nabadzības garīgais un emocionālais kaitējums var izvārdzināt vēl vairāk. Lai vai kā, svarīgākais aicinājums, ko mums uzticējis mūsu dižais Pestītājs, ir pievienoties Viņam, lai atbrīvotu ļaudis no šīs nastas. …
Ko gan viens vīrietis vai sieviete var iesākt, lai paveiktu šo neaptveramo uzdevumu — mazināt pasaulē valdošo nevienlīdzību? …
Pirmkārt, mēs varam, kā mācīja ķēniņš Benjamīns, neatturēties no palīdzības sniegšanas, uzskatot, ka nabagie paši noveduši sevi postā. Iespējams, daži ir vainojami savās grūtībās, bet vai mēs — pārējie — nerīkojamies tieši tāpat? Vai tas nav iemesls, kādēļ šis līdzjūtīgais valdnieks vaicā: „Vai mēs visi neesam ubagi?” [Mosijas 4:19.] Vai mēs visi nesaucam pēc palīdzības, cerības un atbildēm uz savām lūgšanām? Vai mēs visi nelūdzamies pēc piedošanas par pašu pieļautajām kļūdām un pašu izraisītajām likstām? Vai mēs visi nelūdzamies, lai labvēlība kompensētu mūsu vājības, lai žēlastība, vismaz mūsu gadījumā, triumfētu pār taisnīgumu? Nav jābrīnās par ķēniņa Benjamīna teikto, ka mēs iegūstam savu grēku piedošanu, lūdzot Dievu, kurš mums līdzjūtīgi atsaucas, bet saglabājam savu grēku piedošanu, līdzjūtīgi atsaucoties nabagiem, kuri kaut ko lūdz no mums. …
… Es nezinu, kā tieši katram no jums vajadzētu pildīt savu pienākumu, palīdzot tiem, kuri ne vienmēr var vai spēj palīdzēt sev paši. Taču es zinu, ka Dievs to zina un Viņš palīdzēs jums un vadīs jūs šajā līdzjūtības un māceklības darbā, ja vien jūs to apzināti vēlēsities, lūgsit par to un meklēsit iespējas ievērot bausli, ko Viņš mums atkārtoti devis” (Džefrijs R. Holands, „Vai mēs visi neesam ubagi?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 40., 41. lpp.).
„Ziemassvētku un Lieldienu svētki Jēzus Kristus sekotājiem palīdzēja atcerēties noteiktus, svarīgus notikumus kristiešu vēsturē. Dažādi citi svētki un svinības, kuras Tas Kungs pavēlēja Israēla tautai saglabāt, kalpoja līdzīgam mērķim. Mozus vēlreiz atgādināja saviem ļaudīm par viņu svētsvinīgo pienākumu — ievērot šos svētkus tieši tad un tieši tā, kā Tas Kungs to ir pavēlējis.
Kopš seniem laikiem ebrejiem katru gadu bija vairāki lieli svētki — „Tā Kunga svētki”. Dažiem bija noteikts laiks, lai tas sakristu ar mainīgajām sezonām, atgādinot cilvēkiem, ka Dievs pastāvīgi par tiem gādā, un dodot tiem iespēju kaut ko atdot Dievam no visa, ko Viņš bija tiem devis. Citos svētkos tika svinēti Israēla vēstures diženie notikumi, tādas pieredzes kā Dieva nepārprotamā iesaistīšanās, lai atbrīvotu Savus ļaudis. Visi šie notikumi bija no sirds patīkami, tajos tika baudītas Dieva dāvanas, tajā pašā laikā tie bija mierīgi brīži ar mērķi — tiekties saņemt piedošanu un attīrīšanu” [Philip Budd, „Feasts and Festivals”, Eerdmans’ Handbook to the Bible, izd. David Alexander and Pat Alexander (1973), 180]” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 221.–222. lpp.).
Vismaz četras Rakstu vietas atsaucas uz pravieti — tādu kā Mozu (skat. Ap. d. 3:22–23; 1. Nefija 22:21; 3. Nefija 20:23; Džozefs Smits — Vēsture 1:40). Katrā no šiem gadījumiem Svētie Raksti skaidri norāda, ka tāds pravietis kā Mozus bija Pestītājs, Jēzus Kristus. Kad Jēzus apmeklēja nefijiešus, kā tas ir rakstīts Mormona Grāmatā, Viņš sevi pasludināja šādi:
„Lūk, Es esmu Tas, par ko Mozus runāja, sacīdams: „Pravieti Tas Kungs, jūsu Dievs, cels jums no jūsu brāļiem tāpat kā mani, Viņu jūs uzklausīsit visās lietās, ko Viņš jums sacīs. Un notiks, ka katra dvēsele, kas neklausīs Tam pravietim, tiks izdeldēta no tautas vidus.” (3. Nefija 20:23.)” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. red. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 226. lpp.).
5. Mozus 20. nodaļa. Dievs mēdz iznīcināt ļaunos, lai novērstu grēku izplatīšanos
„Tas Kungs nedara neko, kā vien to, kas nāk par labu pasaulei; jo Viņš mīl pasauli pat tā, ka atdod Savu paša dzīvību, lai Viņš varētu visus cilvēkus vilkt pie Sevis” (2. Nefija 26:23–24).
„Karš … nepieciešamības gadījumā var būt nežēlīgs un briesmīgs. Dievs bija spriedis nāvi kanaāniešiem, pret kuriem Israēls cīnījās. Viņi bija garīgi un morāli izvirtuši. Faktiski jebkura perversija bija reliģisks akts: liela vīriešu un sieviešu daļa ikdienā nodarbojās ar prostitūciju svētās vietās. Tādējādi Dievs pavēlēja nogalināt visus kanaāniešus (5. Mozus 2:34; 3:6; 20:16–18; Jozuas 11:14), jo Dievs bija spriedis viņiem nāvi, lai grēks neizplatītos Israēla tautas starpā” [Rousas John Rushdoony, The Institutes of Biblical Law (1973), 279.lpp.]” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. red. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 227. lpp.).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja to, kā Dieva taisnīgums pret ļaunajiem ir liecība par Viņa mīlestību un rūpēm pret Saviem bērniem:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Bībelē un mūsdienu Svētajos Rakstos mēs atkal un atkal lasām par Dieva dusmām uz ļaunajiem un par Viņa dusmu pilnību pret tiem, kas pārkāpj Viņa likumus. Kā gan dusmas un dusmu pilnība var liecināt par Viņa mīlestību? Džozefs Smits [1805–1844] mācīja, ka Dievs ieviesa likumus, lai [gariem, kurus Viņš sūtīs uz zemi,] būtu iespēja pilnveidoties un kļūt tādiem kā Viņš [Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.)]. Dieva mīlestība ir tik pilnīga, ka Viņš ar mīlestību pieprasa mums paklausīt Viņa baušļiem, jo Viņš zina, ka tikai caur paklausību Viņa likumiem mēs varam kļūt pilnīgi kā Viņš. Šī iemesla dēļ Dieva dusmas un Viņa dusmu pilnība nav pretrunā Viņa mīlestībai, bet tā liecina par Viņa mīlestību” (Dalins H. Oukss, „Mīlestība un likums”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 27. lpp.).