Kad Jēkabs Lābana labā bija nostrādājis divdesmit gadu, viņam tika pavēlēts „[atgriezties] sava tēva zemē” jeb Kanaānā (1. Mozus 31:3). Jēkabs kopā ar savu ģimeni devās prom slepenībā, jo viņi baidījās par to, ko Lābans varētu viņiem nodarīt. Kad Lābans atklāja, ka viņi bija devušies prom, viņš dzinās tiem pakaļ, taču galu galā ļāva mierā viņiem doties tālāk. Ceļā Jēkabu māca bažas par to, ka viņa dvīņu brālis Ēsavs varētu mēģināt viņam atriebties. Jēkabs savam brālim sagatavoja dāvanas, lūdza Tam Kungam aizsargāt viņa ģimeni un saņēma dievišķu apstiprinājumu tam, ka viņš un viņa ģimene tiks pasargāti.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Prasmīgi pārzināmo mācību atkārtošana: Ābrahāma 3:22–23 (5 minūtes)
Uzrakstiet katru tālāk sniegto izteikumu uz atsevišķas papīra lapas, lai jūs tos varētu parādīt studentiem pa vienam pēc kārtas:
Dievs parādīja Ābrahāmam „saprātus, kas tika organizēti” pēc Radīšanas.
Dievs sagatavoja Ābrahāmu pirmsmirstīgajā dzīvē, lai viņš varētu paveikt šeit, uz Zemes, diženus darbus.
Tikai dažus cilvēkus Dievs nodēvēja par dižciltīgajiem un dižajiem.
Pirms piedzimām šeit, uz Zemes, mēs dzīvojām Dieva klātbūtnē kā Viņa gara bērni.
Iedodiet katram studentam nelielu papīra lapiņu un palūdziet viņiem stabiņā uzrakstīt ciparus no 1 līdz 4. Pastāstiet studentiem, ka viņi izpildīs īsu patiesu/nepatiesu apgalvojumu viktorīnu. Parādiet pa vienam izteikumam un nolasiet to priekšā, atvēlot laiku, lai studenti varētu uzrakstīt uz lapiņām savas atbildes.
Pastāstiet studentiem, ka šajā viktorīnā viņi drīkst izmantot papildus materiālus un aiciniet viņus atvērt Ābrahāma 3:22–23. Dodiet studentiem laiku izlasīt šo rakstvietu un ļaujiet viņiem pēc vajadzības izmainīt savas atbildes. Pārbaudiet kopā atbildes un pēc nepieciešamības tās pārrunājiet. Ja jums atliek laika, jūs varētu palūgt studentiem, izmantojot informāciju no Ābrahāma 3:22–23, izlabot nepareizos apgalvojumus tā, lai tie būtu pareizi.
Pirms stundas sākuma uzrakstiet uz tāfeles šos izteikumus:
Kad jūs cenšaties izpildīt Tā Kunga pavēli, Viņš…
maina pavēli, lai jums to būtu vienkārši un viegli izpildīt;
svētī jūsu pūles, nodrošinot ceļu pavēles izpildīšanai, lai gan tas joprojām varētu būt grūti;
iejaucas un paveic visu darbu jūsu vietā;
liek jums to paveikt patstāvīgi — bez jebkādas palīdzības.
Palūdziet studentiem izvēlēties to izteikumu, kurš vislabāk raksturo viņu pārliecību par to, kā Tas Kungs mums palīdz, kad Viņš lūdz mums paveikt kaut ko grūtu. Aiciniet dažus studentus paskaidrot izteikumu un savu izvēli.
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs var dažādi svētīt tos, kuri cenšas izpildīt Viņa pavēles. Studējot 1. Mozus gr. 31.–32. nodaļu, aiciniet studentus pievērst uzmanību patiesajām mācībām un principiem, kas mums māca to, kā Tas Kungs var mums palīdzēt, kad Viņš lūdz mums paveikt grūtus uzdevumus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 31:1–3. Palūdziet pārējiem sekot līdzi un uzmeklēt, ko Tas Kungs pavēlēja Jēkabam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Kādēļ pavēle „[atgriezties] sava tēva zemē” varētu būt Jēkabam grūti izpildāma (3. pants)? (Studenti varētu minēt, ka Jēkaba tēvu zemē dzīvoja Ēsavs, un pēdējo reizi, kad viņi tikās, Ēsavs vēlējās Jēkabu nogalināt.)
Lai gan pavēle — atgriezties mājās — nebija viegli izpildāma, ko, saskaņā ar 3. pantu, Tas Kungs apsolīja Jēkabam?
Ko mēs varam mācīties no Tā Kunga vārdiem Jēkabam? (Studenti varētu izteikties citiem vārdiem, taču viņiem vajadzētu atklāt līdzīgu principu šim: Tas Kungs būs ar mums, kad mēs darām to, ko Viņš lūdz. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Kā ticība šim principam palīdz mums darīt to, ko Tas Kungs mums lūdz pat tad, ja tas ir grūti?
Sniedziet 1. Mozus 31:4–23 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Jēkabs un viņa ģimene bija paklausīgi Tā Kunga pavēlei. Viņi uzsāka savu ceļojumu uz Kanaānu, kamēr Lābans bija prom, cērpjot aitas. Dodoties projām, Rahēle paņēma dažus no Lābana terafīmiem (19. pants). (Jūs varētu paskaidrot, ka terafīmi varētu būt kaut kādi ģimenes elki, bet daži tic, ka tas varētu būt Rahēles pūrs. Paskaidrojiet, ka mēs nezinām, kāpēc Rahēle paņēma šos terafīmus vai kāpēc Lābans tos sauca — „mani dievi” (1. Mozus 31:30).) Kad Lābans atgriezās mājās, viņš uzzināja par Jēkaba aiziešanu un atklāja, ka terafīmi ir pazuduši. Viņš dzinās pakaļ Jēkabam un viņa ģimenei un pēc septiņām dienām tos panāca.
Kāpēc, jūsuprāt, Jēkabs un viņa ģimene nolēma doties prom, to nepasakot Lābanam?
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 31:24–29. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Tas Kungs bija „ar” Jēkabu (skat. 3. pantu).
Saskaņā ar 27. pantu, ko pēc Lābana vārdiem viņš būtu darījis, ja Jēkabs nebūtu devies prom slepenībā?
Ko, pēc jūsu domām, Lābans varētu būt ieplānojis Jēkabam nodarīt, pirms Tas Kungs runāja ar viņu sapnī?
Saskaņā ar 24. un 29. pantu, kā Tas Kungs piepildīja Savu solījumu (no 3. panta), ka Viņš būs ar Jēkabu?
Sniedziet kopsavilkumu 1. Mozus 31:30–40, paskaidrojot, ka Lābans pārmeklēja Jēkaba teltis, meklējot terafīmus, taču tos neatrada, jo Rahēle tos bija paslēpusi kamieļa seglos, kuriem sēdēja virsū. Kad Lābans bija beidzis meklēt terafīmus, Jēkabs viņam atgādināja, cik bieži pēdējo divdesmit gadu laikā Lābans pret viņu ir netaisni izturējies.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 31:41–42. Aiciniet pārējos sekot līdzi un uzmeklēt, ko Jēkabs pateica Lābanam.
Kas no šajos pantos teiktā pierāda, ka Tas Kungs izpildīja Jēkabam sniegtos solījumus?
Sniedziet 1. Mozus 31:43–55 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Jēkabs un Lābans noslēdza derību, ka viņi viens otram nedarīs pāri. Pēc tam Lābans atgriezās savā zemē.
Jēkabs raizējas par to, ka Ēsavs centīsies atriebties viņam un viņa ģimenei
Lūdziet studentiem iztēloties, ka viņiem ir kāda nopietna problēma un viņi lūdz kādam no saviem uzticamākajiem draugiem padomu. Viņu draugs uzmanīgi noklausās problēmu un tad saka: „Lūdz par to.”
Ko jūs domātu, ja saņemtu šādu padomu?
Norādiet: lai gan lūgt ir vienmēr svarīgi, no Jēkaba pieredzes mēs varam apgūt svarīgu mācību, balstoties uz to, ko viņš darīja pēc tam, kad bija lūdzis par Ēsava atriebības draudiem.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 32:1–6. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs darīja ceļā uz savu dzimto zemi. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Kādēļ, jūsuprāt, Jēkabs sūtīja pie Ēsava vēstnešus?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 32:7–9. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi un uzmeklēt, ko Jēkabs uzzināja un ko tamdēļ darīja.
Ko Jēkabs uzzināja no saviem vēstnešiem?
Kā viņš reaģēja uz šīm ziņām?
Kāpēc Jēkabs bija izbijies un „smagas rūpes nospieda viņa sirdi” (8. pants), kad viņš izdzirdēja, ka Ēsavs nāk ar 400 vīriem?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 32:10–13. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko vēl Jēkabs izdarīja pēc tam, kad bija saņēmis atbildi no Ēsava. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Kas Jēkaba lūgšanā jums šķiet īpaši nozīmīgs?
Kā Jēkaba lūgšana parāda viņa ticību uz tāfeles uzrakstītajam principam?
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Mozus 32:14–19. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Jēkabs darīja pēc tam, kad bija lūdzis Dievam pēc palīdzības.
Ko Jēkabs darīja pēc tam, kad bija lūdzis pēc palīdzības? (Jums vajadzētu paskaidrot, ka Jēkabs pavēlēja saviem kalpiem sadalīt viņa gandrīz 600 dzīvniekus mazos pulkos un piegādāt pa vienam pulkam Ēsavam kā dāvanu.)
Balstoties uz Jēkaba piemēru, kas vēl mums ir jādara, saskaroties ar grūtībām, pēc tam, kad esam lūguši pēc palīdzības? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Kad mēs saskaramies ar grūtībām, mums ir dedzīgi jālūdz pēc palīdzības un tad jādara viss, ko mēs varam, lai šīs grūtības pārvarētu.)
Kā lūgšanas var mums palīdzēt uzzināt to, kas mums ir jādara, lai pārvarētu savas grūtības?
Kāpēc ir svarīgi, lai pēc savām lūgšanām mēs arī darītu to, ko varam, lai pārvarētu savas grūtības?
Aiciniet studentus padomāt par kādu grūtību, ar kuru viņi šobrīd saskaras. Mudiniet viņus lūgt pēc palīdzības un darīt to, ko viņi var, lai šo grūtību pārvarētu. Paskaidrojiet, ka Tas Kungs var viņiem palīdzēt, iedvesmojot ar zināšanām par to, ko viņi var darīt, lai pārvarētu šo grūtību. Jūs varētu aicināt viņus pierakstīt, ko viņi var darīt pēc tam, kad būs lūguši pēc palīdzības attiecībā uz to, kā pārvarēt savu grūtību.
Jēkabs tiecas iegūt no Tā Kunga svētību, un Tas Kungs izmaina Jēkaba vārdu uz Israēlu
Uzrakstiet uz tāfeles vārdu cīnīties. Palūdziet studentiem izskaidrot, ko nozīmē — cīnīties. Jūs varētu norādīt, ka vārds cīnīties var būt attiecināms ne tikai uz sportu. Aiciniet studentus uzmeklēt svarīgus principus, studējot Jēkaba pieredzi no 1. Mozus 32:23–33.
Sniedziet 1. Mozus 32:23–24 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka naktī, pirms Jēkaba un Ēsava tikšanās, Jēkabs pārveda savu ģimeni pāri Jabokas upei. Jēkabs zināja, ka nākamajā dienā viņam bija jāstājas pretī savam brālim, un viņš visdrīzāk bija satraucies un vēlējās palikt viens.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 32:25–27. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kas notika ar Jēkabu naktī, pirms viņa tikšanās ar Ēsavu. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Jūs varētu aicināt studentus atzīmēt frāzi „Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi” 27. pantā. Paskaidrojiet, ka iespējamā svētība, kuru Jēkabs meklēja, bija iedrošinājums no Tā Kunga attiecībā uz savu un savas ģimenes drošību. Kaut gan mēs precīzi nezinām, kas tur notika, mēs zinām, ka Jēkabs cīnījās visu nakti par svētību, kuru beigās arī saņēma. Šī pieredze parāda, cik lielas pūles Jēkabs pielika, tiecoties iegūt no Tā Kunga svētību.
Kādēļ cīnīšanās būtu labs vārds, ar kuru raksturot to, kas mums ir jādara, tiecoties iegūt no Tā Kunga svētību?
Kādu principu attiecībā uz svētību iegūšanu no Tā Kunga mēs varam mācīties no Jēkaba piemēra? (Kad studenti būs snieguši savas atbildes, uzrakstiet uz tāfeles šo principu: Dažreiz mums ir nepieciešams pielikt lielas pūles, tiecoties iegūt Tā Kunga palīdzību un svētības.)
Kādēļ, jūsuprāt, Tas Kungs prasa no mums pielikt lielas pūles, lai saņemtu dažas svētības?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 1. Mozus 32:28–31. Lūdziet klases audzēkņiem sekot līdzi, pievēršot uzmanību svētībām, kuras Jēkabs saņēma pēc tam, kad bija pielicis lielas pūles, meklējot Tā Kunga palīdzību. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Uz kādu vārdu Tas Kungs izmainīja Jēkaba vārdu?
Paskaidrojiet, ka vārds Israēls nozīmē „tāds, kas ar Dievu cīnījies” (skat. Bible Dictionary, PDS angļu valodas Svēto Rakstu izdevumā, „Israel”).
Paskaidrojiet, ka Jēkaba pēcnācēji ir zināmi kā Israēla nama pārstāvji. Ja mēs esam uzticīgi derībām, kuras noslēdzam ar Dievu, mēs varam saņemt un būt nodrošināti ar svētību pilnību, kuru Dievs apsolīja Ābrahāmam un viņa pēctečiem. Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Ja mēs noslēgsim un turēsim svētās derības, mēs „cīnīsimies” ar Dievu un uzvarēsim.
Ko šajā kontekstā nozīmē — „cīnīties” ar Dievu (29. pants)? (Tas varētu nozīmēt to, ka, ja mēs neatlaidīgi un dedzīgi lūgsim, mēs varēsim saņemt apliecinājumu tam, ka Debesu Tēvs dāvās mums tās svētības, kuras mēs tiecamies iegūt.)
Jūs varat liecināt par šo principu.
Noslēgumā atkārtojiet šodien kopā ar studentiem atklātos principus. Palūdziet studentiem padomāt, kā viņi var rīkoties saskaņā ar apgūtajām mācībām, un aiciniet viņus tā darīt.
Komentāri un skaidrojumi
1. Mozus 31:14–16. „Jo viņš mūs ir pārdevis un pats apēdis mūsu atlīdzības naudu”
„Interesanti, ka gan Rahēle, gan Lea piekrita tam, ka Jēkabs pamatoti pameta Lābanu. Viņas arī norādīja, ka neko nav saņēmušas no sava tēva viņa alkatības dēļ. Kāds pētnieks komentēja viņu sarūgtinājumu:
„Pūrs bija svarīga laulības sastāvdaļa. Pirmo reizi mēs to pamanām Jēkaba piemērā, kad viņš Lābana labā nostrādāja septiņus gadus, lai par to nopelnītu pūru Rahēlei (1. Mozus 29:18). Samaksa par šo kalpošanu piederēja līgavai, kas bija viņas pūrs; Rahēle un Lea varēja pamatoti paust savu sašutumu par to, ka tēvs bija viņas pārdevis un paturējis viņu pūru sev (1. Mozus 31:14, 15). Tā bija ģimenes bagātība; tā sniedza sievai drošību šķiršanās gadījumā, ja vīrs būtu pie vainas. Ja viņa būtu pie vainas, tad zaudētu uz to tiesības. Viņa nevarēja to atsavināt saviem bērniem. Mums ir zināmas norādes uz to, ka vidusmēra pūrs bija aptuveni trīs gada algu apjomā. Tādējādi pūrs bija naudas līdzekļi, ko sniedza līgavaiņa tēvs vai pats līgavainis, nopelnot ar savu darbu, lai sekmētu jaunās ģimenes ekonomisko dzīvi. Ja līgavas tēvs kaut ko tam pielika klāt, tā bija viņa izvēle un ierastā kārtība, taču galvenais pūrs nāca no līgavaiņa vai viņa ģimenes. Līdz ar to pūrs bija tēva svētība attiecībā uz dēla laulībām vai jaunā vīra rakstura pārbaude strādājot, lai to iegūtu.” [Rousas John Rushdoony, The Institutes of Biblical Law (1973), 176–77]” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 88. lpp.).
„Pētnieku starpā norisinās lielas debates par to, kas tie bija par terafīmiem, kurus nozaga Rahēle, un ko tie simbolizēja. Terafīms ir vārds ebreju valodā, ar kuru parasti raksturo nelielus viltus dievu attēlus. Daži tulkotāji šo vārdu tulko kā „saimes dievi”. Kāds pētnieks izvirzīja teoriju, ka šie attēli kaut kādā veidā bija saistīti ar mantošanas likumiskajām tiesībām (skat. D. Guthrie and J. A. Motyer, eds., The New Bible Commentary (1970), 104). Ja šī teorija ir pareiza, tad terafīmu īpašniekam ir tiesības mantot tēva īpašumu. Šis apstāklis paskaidrotu, kāpēc Rahēle nozaga šos terafīmus, jo tēvs bija nozadzis viņas mantojumu (skat. 1. Mozus 31:14–16). Tas arī izskaidrotu Lābana ārkārtīgi lielo satraukumu par savu zaudējumu un Jēkaba piedāvāto, smago sodu vainīgajam (skat. 1. Mozus 31:32)” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 89. lpp.).
Elders Ričards G. Skots (1928–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka mums ir jāīsteno mūsu lēmumi, balstoties uz atbildēm, kuras mums ir sniedzis Tas Kungs:
Attēls
Ričards G. Skots
„Kad Viņš atbild ar jā, mērķis ir dot mums pārliecību.
Kad Viņš atbild nē, mērķis ir novērst kļūdas.
Kad Viņš nesniedz atbildi uzreiz, mērķis ir likt mums augt caur ticību Viņam, paklausību Viņa baušļiem un gatavību rīkoties saskaņā ar patiesību. No mums tiek gaidīts, lai mēs uzņemamies atbildību bez iepriekšēja apstiprinājuma, rīkojoties saskaņā ar lēmumu, kas atbilst Viņa mācībām. Mēs neesam šeit, lai pasīvi gaidītu vai kurnētu par to, ka Tas Kungs nav runājis. Mēs esam šeit, lai rīkotos.” (Richard G. Scott, “Learning to Recognize Answers to Prayer,” Ensign, Nov. 1989, 32.)
„Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Jēkabs cīnījās ar eņģeli, taču prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) paskaidroja, kāpēc šāds skaidrojums ir nepareizs:
„Kurš cīnījās ar Jēkabu Pniēlas kalnā? Svētajos Rakstos ir teikts, ka tas bija cilvēks. Bībeles skaidrotāji apgalvo, ka tas bija eņģelis. Ir vairāk nekā ticami, ka tas bija vēstnesis, kas tika atsūtīts Jēkabam sniegt svētību. Ir pilnīgi neticami, ka viņš cīnījās ar eņģeli un to satvēra tā, ka eņģelis nevarēja doties prom. Svētajos Rakstos ar jēdzienu eņģelis dažreiz raksturo vēstnešus, kuri ir sūtīti sniegt svarīgus norādījumus” [Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie (1954), 1:17]” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 89. lpp.).
Lai gan notikumi, kas norisinājās Pniēlā (dažreiz dēvēta par Penuēlu (skat. 31. pantu)), ir neskaidri, Svētie Raksti norāda uz to, ka tā bija svēta pieredze. Pēc garīgajām cīņām bieži tiek saņemtas spēcīgas atklāsmes. Piemēram, kad Ēnoss, Alma un Džozefs Smits ar patiesu sirdi tiecās iegūt Tā Kunga svētības, viņi piedzīvoja šāda veida „cīņu” (skat. Ēnosa 1:1–5; Almas 8:10; Džozefs Smits — Vēsture 1:13–17). Iespējams, ka arī Jēkabs piedzīvoja līdzīgu garīgo cīņu.