Ievads Jonas grāmatā

Studējot Jonas grāmatu, studenti apgūs vērtīgas mācības, kam ir būtiska nozīme viņu dzīvē. Pēc tam, kad Jona bija centies izvairīties no grēku nožēlas sludināšanas Ninives ļaudīm, viņš saprata, cik veltīgi ir mēģinājumi aizbēgt no Jehovas. Domājot par Jona brīnumaino izglābšanos no „lielās zivs” (Jonas 2:1), mēs varam mācīties par to, ka Tas Kungs dāvā mums Savu žēlastību, kad vien mēs nožēlojam savus grēkus. Tas, ka Jonam tika dota vēl viena iespēja sludināt evaņģēliju, darot to, ko Dievs no viņa prasa, var dāvāt studentiem pārliecību par to, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs dāvā vēl vienu iespēju visiem, kuri pazemīgi nožēlo grēkus, kā to darīja Jona. Studējot stāstu par to, kā Ninives ļaudis nožēloja savus grēkus, studenti var mācīties, ka Dievs ir mīlošs un žēlastīgs pret visiem, kuri vēršas pie Viņa. Visbeidzot, tas, kā Tas Kungs norāja Jonu par viņa dusmām attiecībā uz Ninives ļaužu saudzēšanu, var palīdzēt studentiem saprast, cik svarīgi ir pārvarēt rūgtumu, ko tie jūt, redzot, cik žēlsirdīgi Dievs izturas pret citiem, kuri ir nožēlojuši savus grēkus.

Kaut arī šajā grāmatā pavisam skaidri tiek vēstīts par pravieti Jonu, to vēlāk sarakstīja kāds nezināms autors (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Jona”). Jona, Amitaja dēls, nāca no pilsētas, kuru dēvēja par Gat-Heferu un kura bija daļa no Israēlas teritorijas Zebulonā (skat. Jonas 1:1; 2. ķēniņu 14:25).

Mums nav zināms, kad tika sarakstīta Jonas grāmata. Taču mēs zinām, ka Jona kalpoja un pravietoja Israēlas ķēniņa Jerobeāma II valdīšanas laikā, kas turpinājās aptuveni no 790. līdz 749. g. pirms Kr. (skat. 2. Ķēniņu 14:23–25; skat. arī Bible Chronology).

Pretēji citām Vecās Derības praviešu grāmatām, Jonas grāmata ir nevis pieraksts par Jona pravietojumiem, bet gan stāsts par šī pravieša pieredzi. Tā kā daļa no šajā stāstā iekļautās informācijas šķiet pārspīlēta, daži lasītāji ir pauduši šaubas par to, cik lielā mērā šo grāmatu var uzskatīt par vēsturisku pierakstu. Taču, pateicoties tajā izmantotajiem literārajiem līdzekļiem, to var uzskatīt par „skaistu poēmu” (Bible Dictionary, „Jonah”), kurā ir ietvertas vērtīgas mācības. Jēzus Kristus pieminēja trīs dienas un naktis, kuras Jona pavadīja vaļa vēderā, runājot par tām kā par Viņa paša nāves un Augšāmcelšanās zīmi (skat. Mateja 12:39–40; 16:4; Lūkas 11:29–30).

Jona rīcībā, iespējams, atspoguļojās naidīgās jūtas un attieksme, ko daži israēlieši izrādīja pret citticībniekiem. Grāmatas liecībā par Dieva žēlastību pret niniviešiem atbalsojas citu Vecās Derības praviešu vēstījums, kuri māca par to, ka Dievam rūp arī tie ļaudis, kuri nav no Israēla nama (skat. Jesajas 49:6; 60:3; Jeremijas 16:19), un tā vēsta par gaidāmo citticībnieku uzņemšanu Baznīcā, kas tika uzsākta Jaunās Derības laikā.

Jonas 1. nodaļa Dievs aicina Jonu sludināt Ninives ļaudīm. Jona bēg no Viņa, dodoties projām ar kuģi. Saceļas vētra, un kuģim draud nogrimšana. Jona atzīstas, ka pie šīs vētras ir vainojama viņa rīcība, un tiek pārmests pāri bortam, nonākot lielas zivs vēderā.

Jonas 2. nodaļa Jona nožēlo grēkus. Tas Kungs dzird viņa saucienus un atpestī viņu no lielās zivs vēdera.

Jonas 3. nodaļa Dievs no jauna aicina Jonu sludināt Ninives ļaudīm. Jona dodas uz Ninivi un pravieto par Ninives ļaužu iznīcināšanu. Ļaudis atsaucas viņa brīdinājumam, pazemīgi gavējot, un Tas Kungs atsauc tiem paredzēto sodu.

Jonas 4. nodaļa Jona ir dusmīgs par to, ka Tas Kungs ir nolēmis izrādīt šiem ļaudīm žēlastību. Tas Kungs māca viņam, ka Tam rūp Ninives ļaužu glābšana.