Ādama taisnīgie pēcnācēji mācīja evaņģēliju savām ģimenēm un aicināja visus uz grēku nožēlu. Ēnohs — viens no Ādama pēcnācējiem — tika aicināts sludināt ļaudīm evaņģēliju un tika dēvēts par gaišreģi. Paklausot Tā Kunga pavēlei, Ēnohs sludināja saviem ļaudīm evaņģēliju. Viņš mācīja par Ādama un Ievas Krišanas sekām un to, kā mēs varam tās pārvarēt. Viņš izskaidroja arī to, kādēļ mums ir jānožēlo grēki un jātiek kristītiem.
Parādiet studentiem ķēdi (vai uzzīmējiet to uz tāfeles). Aiciniet, lai viņi iztēlojas, ka šī ķēde simbolizē viņu priekštečus (ieskaitot viņu vecākus) un viņu pēcnācējus (ieskaitot viņu gaidāmos bērnus). Paskaidrojiet: tā kā mēs esam saistīti ar saviem priekštečiem un pēcnācējiem, katra paaudze bieži vien nodod nākamajai noteiktas iezīmes, tradīcijas un mācības.
Ko jums ir nodevuši jūsu vecāki (vai priekšteči)?
Kuras, jūsuprāt, ir vislietderīgākās iezīmes, tradīcijas vai mācības, ko jūs varētu nodot saviem bērniem?
Aiciniet, lai daži studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 6:1, 13, 21, 23. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Ādams un viņa taisnīgie pēcnācēji nodeva tālāk saviem bērniem.
Ko Ādams un viņa taisnīgie pēcnācēji mācīja saviem bērniem?
Ko mēs varētu mācīties no Ādama un viņa pēcnācēju piemēra par vecāku pienākumu pret saviem bērniem? (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Vecākiem ir pienākums mācīt saviem bērniem Dieva ceļus.)
Aiciniet, lai studenti padomā, kā viņu vecāki vai citi — tiem zināmie — vecāki ir pildījuši savu pienākumu, mācot saviem bērniem Dieva ceļus. Lūdziet, lai daži studenti pastāsta par saviem novērojumiem.
Sniedziet kopsavilkumu par Mozus gr. 6:1–25, paskaidrojot, ka Ādams un viņa taisnīgie pēcnācēji turpināja mācīt evaņģēliju savām ģimenēm pat tad, kad apkārtējie kļuva ļauni. Tādējādi taisnīgie cilvēki deva saviem ģimenes locekļiem iespēju iemantot svētības un tikt pasargātiem, pateicoties Dieva ceļu pārzināšanai un dzīvošanai pēc tiem.
Ēnohs tiek aicināts sludināt un uzsāk savu kalpošanu
Uzrakstiet uz tāfeles šādus jautājumus un aiciniet, lai studenti par tiem padomā:
Vai tevi jebkad ir pārņēmusi sajūta, ka tu neesi pietiekami labs?
Vai tev ir piemitusi kāda vājība, kuras dēļ tev ir šķitis, ka tu neesi spējīgs paveikt kaut ko tādu, ko no tevis prasa Tas Kungs?
Paskaidrojiet, ka līdzīgi jutās arī kāds jauneklis, vārdā Ēnohs, kad Tas Kungs aicināja viņu par pravieti, lai tas sludinātu grēku nožēlošanu saviem ļaudīm. No Mozus gr. 6.–7. nodaļas mēs varam uzzināt būtisku informāciju par Ēnohu, kas nav tikusi ietverta 1. Mozus 5. nodaļā, taču Tas Kungs to ir atklājis pravietim Džozefam Smitam.
Aiciniet, lai daži studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 6:26–28. Aiciniet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā tiek raksturoti Ēnoha dienu ļaudis.
Kā Tas Kungs raksturoja ļaudis, kurus Ēnohs bija aicināts mācīt?
Ko varētu nozīmēt tas, ka šo cilvēku sirdis bija „nocietinājušās” un viņu ausis bija „nedzirdīgas” (27. pants)? (Viņi pretojās Gara pamudinājumiem un neuzklausīja Tā Kunga padomu.)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:31. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Ēnohs teica, dzirdot Tā Kunga aicinājumu.
Kādēļ Ēnohs apšaubīja savas spējas — īstenot Tā Kunga aicinājumu?
Sadaliet studentus divās grupās. Aiciniet, lai abas grupas klusībā izlasa Mozus gr. 6:32–34. Lūdziet, lai pirmā grupa pievērš uzmanību tam, kādas pavēles Tas Kungs deva Ēnoham, bet otrā grupa — tam, ko Tas Kungs Ēnoham apsolīja. Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika un aiciniet, lai abu grupu pārstāvji pastāsta par uzieto.
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem attiecībā uz to, ko Tas Kungs darīs, ja mēs, par spīti savām vājībām, darīsim to, ko Viņš prasa? (Studenti varētu minēt dažādus principus, ieskaitot šo: Ja mēs ejam un darām to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, Viņš būs ar mums un palīdzēs mums.)
Kā šis princips varētu palīdzēt tiem, kuriem šķiet, ka viņi nav pietiekami prasmīgi vai nespēj paveikt to, ko no viņiem prasa Tas Kungs?
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā Tas Kungs palīdzēja Ēnoham īstenot viņa aicinājumu, aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:35–36. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādus norādījumus Tas Kungs deva Ēnoham.
Kādus norādījumus Tas Kungs deva Ēnoham?
Kas notika, kad Ēnohs iezieda savas acis ar pīšļiem un pēc tam tās nomazgāja? (Viņš spēja saredzēt ne tikai ar savām miesīgajām, bet arī ar savām garīgajām acīm.)
Kā skatīšanās uz pasauli ar garīgajām acīm varēja palīdzēt Ēnoham īstenot Tā Kunga aicinājumu?
Norādiet uz 36. pantā minēto vārdu gaišreģis un paskaidrojiet, ka, pateicoties tam, ka Dievs dāvāja Ēnoham spēku saredzēt to, kas nav saskatāms ar miesīgajām acīm, viņš tika dēvēts par gaišreģi. Jūs varētu paskaidrot, ka arī Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas apustuļi ir Dieva aicināti pravieši, gaišreģi un atklājēji mūsu dienās.
Aiciniet, lai daži studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 6:37–39, 47. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā ļaudis attiecās pret Ēnoha sludināšanu.
Kuras frāzes raksturo to, kā ļaudis attiecās pret Ēnoha teikto?
Kā caur 39. pantā minēto ļaužu attieksmi īstenojās tas, ko Tas Kungs bija solījis Ēnoham 32.–34. pantā, sakot, ka Viņš būs ar Ēnohu un palīdzēs tam?
Aiciniet, lai studenti padomā par viņu redzētajiem vai grāmatās aprakstītajiem cilvēkiem, kuri, par spīti savām vājībām, ir darījuši to, ko Tas Kungs no tiem prasa, un saņēmuši Tā Kunga palīdzību. Lūdziet, lai daži no studentiem dalās savās domās ar pārējiem. Arī jūs varētu dalīties ar tiem savā personīgajā pieredzē.
Ēnohs māca, kā pārvarēt Krišanas sekas un iemantot debesu valstību
Paskaidrojiet, ka Mozus gr. 6:48–68 ir ietvertas dažas no Ēnoha sludinātajām mācībām par Krišanu un to, kā pārvarēt tās sekas.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:48–49. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādas bija Ādama un Ievas Krišanas sekas. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Iespējams, jums vajadzēs paskaidrot, ka vārdi „mēs esam” nozīmē to, ka, pateicoties Krišanai, mums ir ļauts piedzimt uz šīs Zemes (skat. 2. Nefija 2:25). 48. pantā minētais termins nāve var tikt attiecināts gan uz fizisko, gan garīgo nāvi.
Ko, jūsuprāt, nozīmē frāze „mēs esam darīti par ciešanu un bēdu dalībniekiem” (48. pants)? (Studenti varētu minēt to, ka mēs esam pakļauti sāpēm, slimībām, bēdām un laicīgās dzīves grūtībām.)
Spriežot pēc 49. panta, kas notiek, kad cilvēki pakļaujas Sātana kārdinājumiem?
Aiciniet, lai daži studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 6:50–52. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Dievs teica Ādamam par to, kas mums ir jādara, lai mēs varētu pārvarēt savu miesisko un juteklisko iedabu (skat. arī Mosijas 3:19). Aiciniet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Spriežot pēc 52. panta, ko mēs saņemsim, ja mēs ticēsim, nožēlosim grēkus un tiksim kristīti Jēzus Kristus Vārdā? (Kaut arī studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: Ja mēs ticēsim, nožēlosim grēkus un tiksim kristīti Jēzus Kristus Vārdā, mēs saņemsim Svētā Gara dāvanu.)
Kā Svētā Gara dāvanas saņemšana palīdz mums pārvarēt garīgo nāvi (atšķirtību no Dieva klātbūtnes)?
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:53.
Ko Ādams Tam Kungam vaicāja? (Jūs varētu ierosināt, lai studenti atzīmē 53. pantā ietverto jautājumu.)
Aiciniet, lai vairāki studenti pa kārtai nolasa pārējiem Mozus gr. 6:54–57. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs atbildēja uz pirmo Ādama jautājuma daļu — par to, kādēļ mums ir jānožēlo grēki. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē uzieto.
Spriežot pēc 57. panta, kādēļ tie, kuri nenožēlo grēkus, neiemantos Dieva valstību?
Paskaidrojiet: lai palīdzētu saviem ļaudīm saprast Tā Kunga atbildi uz Ādama jautājuma otro daļu — par to, kādēļ mums ir jātiek kristītiem ūdenī, Ēnohs citēja to, ko Tas Kungs bija teicis Ādamam par garīgo atdzimšanu, kas sākas, kad mēs īstenojam savu ticību, nožēlojam grēkus, tiekam kristīti un saņemam Svētā Gara dāvanu. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:58–59. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs mācīja par piedzimšanu no jauna.
Kādēļ mums ir jāpiedzimst no jauna? (Studenti var minēt dažādus patiesus principus, ieskaitot to, ka mums ir jāpiedzimst no jauna, lai mēs varētu tikt iesvētīti pret visiem grēkiem un iemantot mūžīgo dzīvi.)
Ko nozīmē — piedzimt no jauna? (Piedzimšana no jauna ir garīgs process, kura gaitā mēs atdzimstam Garā un pakāpeniski zaudējam vēlmi pārkāpt Dieva baušļus.)
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs mācīja Ādamam par garīgās atdzimšanas galvenajiem elementiem, pielīdzinot to fiziskajai piedzimšanai.
Spriežot pēc 59. panta, kādi ir tie trīs elementi, kuriem ir izšķirošā loma fiziskajā piedzimšanā un piedzimšanā no jauna jeb garīgajā atdzimšanā?
Uzrakstiet uz tāfeles šādus vārdus: ūdens, Gars, asinis.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:60–62, un lūdziet, lai pārējie pievērš uzmanību tam, kādēļ šiem elementiem ir tik izšķiroša loma garīgajā atdzimšanā.
Spriežot pēc 60. panta, kāda loma ir katram no šiem garīgās atdzimšanas procesa elementiem?
Paskaidrojiet, ka tikt attaisnotam nozīmē „tikt atbrīvotam no soda par grēku un pasludinātam par nevainīgu” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.lds.org). Tikt iesvētītam nozīmē to, ka cilvēks „kļūst brīvs no grēka, šķīsts, tīrs un svēts caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Iesvētīšana”, scriptures.lds.org).
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem, ko par to saka prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija:
Attēls
Henrijs B. Airings
„Svētā Gara saņemšana ir attīrīšanās līdzeklis, ar kuru jūs varat tikt šķīstīti caur Izpirkšanu.…
Un, kad Tas kļūst par jūsu pavadoni, jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu dzīvē darbojas Izpirkšana.” (Henry B. Eyring, “Come Unto Christ” [Brigham Young University fireside, Oct. 29, 1989], speeches.byu.edu.)
Spriežot pēc prezidenta Airinga apgalvojuma, kā mēs varam zināt, ka mēs esam tikuši šķīstīti caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu?
Aiciniet, lai studenti padomā par brīdi, kad tie, pateicoties Svētā Gara ietekmei, ir sajutuši, ka viņu grēki ir piedoti. Jūs varētu aicināt, lai tie daudz biežāk uzturas tādās vietās un piedalās tādos pasākumos, kas ieaicina viņu dzīvē Svēto Garu, lai viņi varētu tikt šķīstīti un turpināt garīgās atdzimšanas procesu.
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 6:63. Pēc tam uzdodiet visiem šādus jautājumus:
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi saprast, ka „visas lietas ir radītas un izveidotas, lai liecinātu par [Dievu]”?
Kā zināšanas par to, ka jūs esat radīti, lai liecinātu par Dievu, varētu iespaidot jūsu rīcību?
Sniedziet kopsavilkumu par Mozus gr. 6:64–68, paskaidrojot, ka pēc tam, kad Ādams bija īstenojis ticību un nožēlojis grēkus, viņš piesauca Dievu un tika Tā Kunga Gara aizrauts. Viņš tika kristīts, saņēma Svēto Garu un tādējādi „piedzima no Gara” (Mozus gr. 6:65).
Noslēdziet nodarbību, liecinot, ka, ja mēs sekojam Ādama piemēram, ticot Kristum, nožēlojot grēkus un tiekot kristītiem ar ūdeni un Garu, arī mēs varam piedzimt no jauna caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.
Komentāri un skaidrojumi
Mozus gr. 6:7. Cik ilgi uz Zemes ir pastāvējusi priesterība?
Priesterība ir „bez dienu sākuma vai gadu gala” (M&D 84:17). Priesterība un evaņģēlija priekšraksti ir bijuši pieejami jau kopš Ādama un Ievas laikiem (skat. Mozus gr. 5:58–59; skat. arī M&D 107:40–42). Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) mācīja:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Ādams bija pirmais, kam tika dota priesterība; viņš kļuva par Augstākā prezidija pārstāvi un tās atslēgu turētāju no paaudzes paaudzē. Viņš to saņēma Radīšanas laikā, pirms pasaules izveidošanas. …
Priesterība ir mūžīgs princips, un tas ir mūžīgi pastāvējis līdz ar Dievu un pastāvēs līdz mūžībai, bez dienu sākuma un gadu beigām [skat. Ebrejiem 7:3 Džozefa Smita tulkojumā]. Debesīm ir jānodod šīs atslēgas ikreiz, kad tiek sūtīts evaņģēlijs. Un, kad tās tiek Debesu atklātas, tas tiek darīts ar Ādama pilnvarām.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 8. nod.)
Mozus gr. 6:11–25. Kādēļ daži cilvēki, kuri dzīvoja pirms plūdiem, dzīvoja tik ilgi?
Kaut arī mums nav pilnīgas pārliecības par to, kādēļ daudzi no Vecās Derības patriarhiem dzīvoja tik ilgi, šeit ir minēti daži iespējamie skaidrojumi:
„Kaut arī Svētajos Rakstos uz šo jautājumu nav pilnīgas atbildes, tajos tiek netieši norādīts uz vairākām iespējamajām atbildēm. Daži skaidro 2. Nefija 2:21, norādot, ka tas attiecas uz tiem, kuri dzīvoja pirms plūdiem: „Cilvēku bērnu dienas tika paildzinātas, saskaņā ar Dieva prātu, lai viņi varētu nožēlot grēkus, būdami miesā.” Citi ir izteikuši varbūtību, ka šo cilvēku dzīvi paildzināja taisnīgums. …
Citi ir izteikuši varbūtību, ka, iespējams, plūdu laikā apstākļi uz Zemes radikāli mainījās un ka tieši tas ir par iemeslu tam, ka dzīvildze nekavējoties samazinājās (skat. Mozus gr. 8:17). …
Visi šie faktori ir varbūtēji skaidrojumi. Tie cits citu neizslēdz un neizsmeļ arī citas iespējas.” (Thomas R. Valletta, “I Have a Question: The Length of the Lives of the Ancient Patriarchs,” Liahona, Mar. 1998, 45.)
Mozus gr. 6:36. „Gaišreģi Tas Kungs ir cēlis Savai tautai”
Elders Džons A. Vidso (1872–1952) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Džons A. Vidso
„Gaišreģis ir cilvēks, kurš redz ar garīgajām acīm. Viņš saredz, ko nozīmē tas, kas citiem šķiet neskaidrs; tādējādi viņš ir mūžīgās patiesības tulkotājs un skaidrotājs. Viņš paredz nākotni, nošķirot to no pagātnes un tagadnes. … Īsumā sakot, viņš ir tas, kurš redz un kurš staigā Tā Kunga gaismā ar atvērtām acīm. …
Pravietis ir jau zināmās patiesības skolotājs; gaišreģis redz apslēpto patiesību, un atklājējs ir jaunas patiesības nesējs.” (John A. Widtsoe, Evidences and Reconciliations, arr. G. Homer Durham, 3 vols. in 1 [1960], 258.)
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka 55. pantā minētā frāze „tavi bērni ir ieņemti grēkā” nozīmē to, ka mēs esam „dzimuši grēcīgā pasaulē” — pasaulē, kurā eksistē ļaunums, kas iespaido mūs mūsu kritušajā stāvoklī (skat. Bruce R. McConkie, A New Witness for the Articles of Faith [1985], 101).
Elders Brūss R. Makonijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka ūdens, Gars un asinis ir mūsu fiziskās piedzimšanas un garīgās atdzimšanas būtiskākie elementi, sakot:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Pestīšanas iemantošanai ir nepieciešamas divas piedzimšanas. Cilvēks nevar tikt pestīts bez piedzimšanas laicīgajā pasaulē, un viņš nevar atgriezties savās debesu mājās bez atdzimšanas garīgajā sfērā. … Laicīgajā piedzimšanā un garīgajā atdzimšanā līdzdarbojas vieni un tie paši elementi. Tie ir ūdens, asinis un Gars. Tādējādi katra laicīgā piedzimšana ir debesu dots atgādinājums — sagatavoties otrajai piedzimšanai. …
Katrs bērns, kurš nāk laicīgajā pasaulē, tiek iegremdēts ūdenī, atrodoties mātes miesās. Noteiktajā laikā ķermenī ienāk gars, un jaunās personas dzīslās allaž plūst asinis. Citādi, bez visiem šiem aspektiem, nav nekādas dzīvības, piedzimšanas un laicīgās dzīves.
Katrs jaundzimušais bērns Kristū, kurš atdzimst debesu valstībai, tiek iegremdēts ūdenī, caur roku uzlikšanu saņem Svēto Garu un caur Kristus asinīm tiek attīrīts no visiem grēkiem. Citādi, bez visiem šiem aspektiem, nav nekādas garīgas atdzimšanas, atjaunotnes un cerības uz mūžīgo dzīvi.” (Bruce R. McConkie, A New Witness for the Articles of Faith [1985], 288.)
Mozus gr. 6:59–65. Svētā Gara dāvanas nepieciešamība pestīšanas iemantošanā
Mozus gr. 6:59–65 apliecina, ka pestīšanas iecere visā tās pilnībā, ieskaitot kristīšanu un Svētā Gara dāvanu, ir pastāvējusi nemainīgi — jau kopš pašiem pirmsākumiem. Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidroja, ka Svētā Gara dāvanai ir izšķiroša loma pestīšanas iemantošanā, sakot:
Attēls
D. Tods Kristofersons
„Svētā Gara dāvana ir daļa no jaunās un mūžīgās derības. Tā ir ļoti būtiska daļa no mūsu kristīšanas — kristīšanas ar Garu. Tā ir labvēlības vēstnesis, caur kuru uz mums tiek attiecinātas Kristus asinis, kas atbrīvo no grēkiem un iesvēta mūs (skat. 2. Nefija 31:17). Tā ir dāvana, caur kuru Ādams tapa „atdzīvināts iekšējā cilvēkā” (Mozus gr. 6:65).” (D. Tods Kristofersons, „Derību spēks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 22. lpp.)
