Ievads 2. Ķēniņu grāmatā

2. Ķēniņu grāmatā tiek vēstīts par ziemeļu ķēniņvalsts jeb Israēla valsts un dienvidu ķēniņvalsts jeb Jūdejas valsts vēsturi, pievēršoties abu šo ķēniņvalstu sekmēm un neveiksmēm. Šajā grāmatā tiek paskaidrots arī tas, kādēļ Israēlas valsts un Jūdejas valsts zaudēja Tā Kunga aizsardzību un tika iekarotas. 1. un 2. Ķēniņu grāmatas studēšana var palīdzēt studentiem izprast vēsturiskos notikumus, kas kalpo par fonu daudzu Vecās Derības praviešu grāmatām. Studenti var attiecināt 2. Ķēniņu grāmatas autoru pierakstītās mācības arī uz savu personīgo dzīvi, mācoties, kā dzīvot tā, lai tiktu Tā Kunga pasargāti un nepadotos kārdinājumiem.

„[1. un 2. Ķēniņu grāmata] ir vēsturisks apkopojums, ko veicis kāds nezināms autors, par pamatu ņemot daudzus rakstiskus dokumentus, tai skaitā arī valsts hronikas.” (Bible Dictionary, „Kings, books of”.) Par minētajām valsts hronikām kalpoja nevis 1. un 2. Laiku grāmata, bet gan pierakstu krājumi, kas tika veidoti saskaņā ar Israēla ķēniņu norādījumiem.

Par to, kad un kur tika sarakstīta 1. un 2. Ķēniņu grāmata, nav skaidrības. Kādu laiku 1. un 2. Ķēniņu grāmata bija viena grāmata, ko dēvēja par Ķēniņu grāmatu. 1. un 2. Ķēniņu grāmata radās, kad Bībele tika pārtulkota grieķu valodā un Ķēniņu grāmata tika sadalīta. (Skat. Bible Dictionary, „Kings, books of”.)

1. un 2. Ķēniņu grāmata vēsta par aptuveni 400 gadus ilgu Israēla tautas vēsturi, sākot ar ķēniņa Dāvida nāvi (aptuveni 1015. g. pirms Kr.) un beidzot ar ķēniņa Jojahīna nāvi (aptuveni 561. g. pirms Kr.). 2. Ķēniņu grāmatā tiek izklāstīti Israēla tautas izklīdināšanas iemesli. Tā kā Israēlas ziemeļu ķēniņvalsts ļaudis bija ļauni, tos aptuveni 721. g. pirms Kr. iekaroja asīrieši. Diemžēl Jūdejas ļaudis nemācījās no Israēlas ļaužu kļūdām. Kaut arī daži no Jūdejas ķēniņiem, kuri minēti 2. Ķēniņu grāmatā, bija uzticīgi un paklausīgi, starp viņiem bija daudz ļaundaru. Viens no šiem ļaunajiem ķēniņiem bija ķēniņš Manase, kura ļaundarības dēļ Jūdejas ķēniņvalsts zaudēja dievišķo aizsardzību. Dienvidu ķēniņvalsti sagrāva babilonieši, kuri aizveda tās ļaudis gūstā (587. g. pirms Kr.), īstenojot Lehija pravietojumu par to, ka Jeruzāleme tiks izpostīta (skat. 1. Nefija 1:13, 18).

Brīnumi, kas aprakstīti 2. Ķēniņu grāmatā, kalpo par neaizmirstamu piemēru Tā Kunga spēkam. Šajā grāmatā ir rakstīts par to, kā pravietis Elija pašķīra Jordānas upi un tika uzņemts debesīs ugunīgos ratos. Arī Elijas darba turpinātājs Elīsa pašķīra Jordānas upi. Elīsa uzcēla mirušos, norādīja Naamam septiņas reizes mazgāties Jordānas upē, lai tas varētu tikt dziedināts no spitālības, lika cirvim uzpeldēt un pravietoja par badu, kas turpinājās septiņus gadus.

Papildus iepriekš minētajam, 2. Ķēniņu grāmatā ir raksturoti apstākļi, kas valdīja laikā, kad Jūdejas dienvidu ķēniņvalstī kalpoja Jesaja. Grāmatā ir rakstīts par to, kā Jesaja deva padomus taisnīgajam Jūdejas ķēniņam Hiskijam un pravietoja par to, kā babilonieši sakaus un izlaupīs Jūdejas valsti.

2. Ķēniņu 1.–13. nodaļa Pēc Elijas apskaidrošanas un uzņemšanas debesīs viņa kalpošanu ziemeļu ķēniņvalstī turpina Elīsa. Jūdejas un Israēlas ļaudis apvienojas cīņā pret Moābu un gūst uzvaru. Tas Kungs dziedina Naamu — Sīrijas karaspēka virspavēlnieku — no spitālības. Israēlas ļaudis cieš no bada. Ļaunā Izebele tiek nogalināta, un Ahaba nams tiek iznīcināts. Elīsa mirst.

2. Ķēniņu 14.–20. nodaļa Daudzi Israēlas ķēniņi valda ļaundarībā. Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilesers saņem gūstā daudzus Israēlas ļaudis. Jūdejas ķēniņš Ahass valda ļaundarībā. Asīrijas ķēniņš Sargons aizved gūstā desmit Israēla ciltis, kuras pielūdz elkus. Ķēniņš Hiskija taisnīgi pārvalda Jūdejas valsti, paklausot Tam Kungam un iznīcinot viltus dievu pielūgšanas vietas. Pateicoties ķēniņa Hiskija ticībai un paļāvībai uz Dievu, eņģelis iznīcina asīriešu armiju, īstenojot Jesajas pravietojumu.

2. Ķēniņu 21.–25. nodaļa Dienvidu ķēniņvalsts ķēniņš Manase uz laiku atjauno elku pielūgšanas tradīcijas. Taisnīgais ķēniņš Josija atjauno templi, un tiek atrasta bauslības grāmata. Josija nolasa šo bauslības grāmatu ļaudīm, iznīcina viltus dievu pielūgšanas vietas un no jauna iedibina Pashā svētkus. Josija tiek nonāvēts kaujā. Jūdejas valstī iebrūk babilonieši, kuri daudzus aizved gūstā, tostarp arī ķēniņu Cedekiju. Pēc daudziem gadiem Jūdejas ķēniņš Jojahīns tiek atbrīvots no ieslodzījuma un viņam tiek atļauts savas pēdējās dzīves dienas pavadīt Babilonijā, baudot samērā lielu mieru un ērtības.