Ievads Jozuas grāmatā

Jozuas grāmata vēsta par Israēla ļaužu ienākšanu apsolītajā zemē, kas notika pravieša Jozuas vadībā. Studējot šo grāmatu, studenti apgūs principus, kas var palīdzēt tiem būt drosmīgiem un saglabāt spēku, par spīti pretestībai. Studenti var apgūt svarīgas mācības, studējot par sekmēm, ko Israēla ļaudis guva, būdami paklausīgi Tam Kungam, un par neveiksmēm, ko tie pieredzēja savas nepaklausības dēļ.

Mums nav skaidrības par to, kas sarakstīja Jozuas grāmatu. Šī grāmata tiek dēvēta Jozuas vārdā, kurš ir tās galvenais tēls un kurš, būdams Tā Kunga pravietis, bija Mozus darba turpinātājs starp Israēla ļaudīm (skat. 4. Mozus 27:18–23). Tuvojoties Jozuas kalpošanas noslēgumam, kad Israēla ļaudis bija stājušies derībā, apsolot nekalpot viltus dieviem apsolītajā zemē, stāstītājs ziņo, ka „Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā” (Jozuas 24:26). Šī rakstvieta norāda uz to, ka vismaz daļu no grāmatas, kura nosaukta Jozuas vārdā, varētu būt sarakstījis pats Jozua.

Līdzīgi daudziem Tā Kunga Vecās Derības praviešiem, Jozuas kalpošana simbolizēja gaidāmo Dieva Dēla kalpošanu: „Līdzīgi kā Mozus, kurš pildīja pravieša, likumdevēja, starpnieka un glābēja lomu, būdams Jēzus Kristus prototips, arī Jozua, kurš ieveda Israēla ļaudis apsolītajā zemē, kalpoja par prototipu Jēzum, kurš ved visus taisnīgos uz vispārāko no apsolītajām zemēm — celestiālo valstību [skat. Almas 37:45].” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. izd. (Baznīcas Izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 236. lpp.)

Pastāv dažādi viedokļi par to, kad tika sarakstīta Jozuas grāmata. Daļa no Jozuas grāmatā iekļautās informācijas norāda uz to, ka šī grāmata varētu būt sarakstīta Jozuas dzīves laikā vai drīz pēc tam (ko daži pētnieki datē starp 15. un 13. gs.pirms Kr.). Piemēram, Jozuas 6:25 vēsta, ka Rahāba no Jērikas, tiekot izglābta, „dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai”, norādot, ka grāmatas sarakstīšanas laikā Rahāba, līdz ar citiem Jozuas laikabiedriem, vēl bija dzīva. Šī grāmata, visdrīzāk, tika sarakstīta Kanaānas zemē.

Jozuas grāmata ir piecu Mozus grāmatu (1. līdz 5. Mozus grāmatas) turpinājums, un tajā tiek aprakstīts tas, kā Tas Kungs palīdzēja Israēla ļaudīm iemantot apsolīto zemi. Šo iekarojumu apraksts parāda, ka tad, kad Israēla ļaudis precīzi ievēroja Tā Kunga pavēles, Tas Kungs palīdzēja tiem gūt uzvaru pār viņu ienaidniekiem. Pēdējās divās grāmatas nodaļās (Jozuas 23.–24. nodaļā) tiek uzsvērts tas, cik svarīgi ir kalpot Tam Kungam, nevis Kanaāna zemes viltus dieviem, ieskicējot būtisku problēmu, ar kuru Israēla ļaudīm nācās cīnīties vēlāk, spriežot pēc pierakstiem Soģu grāmatā, kā arī daudzās citās Vecās Derības grāmatās.

Jozuas 1.–6. nodaļa Israēla bērni brīnumainā kārtā šķērso Jordānas upi un nokļūst apsolītajā zemē. Viņi uzsāk šīs zemes iekarošanu, iznīcinot Jērikas pilsētu.

Jozuas 7.–12. nodaļa Nepaklausības dēļ Israēla ļaudis zaudē cīņā ar Ajas ļaudīm. Pēc savas nepaklausības nožēlošanas Israēla ļaudis izcīna veiksmīgu kauju, jo Tas Kungs cīnās viņu pusē. Viņi iegūst kontroli pār apsolīto zemi.

Jozuas 13.–21. nodaļa Apsolītā zeme tiek sadalīta Israēla cilšu starpā. Tomēr ne visi šīs zemes ļaunie iedzīvotāji tiek izraidīti. Israēla bērni uzslej Tabernaklu vietā, ko dēvē par Šīlo. Noteiktas pilsētas tiek izraudzītas par patvēruma vietām.

Jozuas 22.–24. nodaļa Pirms savas nāves Jozua mudina ļaudis nezaudēt drosmi, ievērot Tā Kunga baušļus un mīlēt To Kungu. Jozua, līdz ar saviem ļaudīm, noslēdz derību — izvēlēties To Kungu un kalpot vienīgi Viņam. Jozua un Ēleāzars, Ārona trešais dēls, aiziet mūžībā.