Ievads Daniēla grāmatā

Daniēla grāmatā ir vēstīts par Daniēla un citu uzticīgu ebreju pieredzi, kuri tika aizvesti gūstā uz Babiloniju. Studējot Daniēla grāmatu, studenti var mācīties par to, cik svarīgi ir turpināt būt uzticīgiem Dievam un būt cienīgiem, lai saņemtu svētības, ko Viņš dāvā uzticīgajiem (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Daniēls”). Tajā ir iekļauts arī skaidrojums ķēniņa Nebukadnēcara zīmīgajam sapnim par Dieva valstību pēdējās dienās.

Šīs grāmatas autors ir pravietis Daniēls (skat. Daniēla 8:1; 9:2, 20; 10:2). Daniēla vārds tulkojumā no ebreju valodas nozīmē „Dievs (ir) tiesnesis” (Bible Dictionary, „Daniel”). „Lai gan par viņa vecākiem nekas nav zināms, šķiet, ka viņam ir bijusi karaliska izcelsme (Daniēla 1:3); viņš tika aizvests gūstā uz Babiloniju [pirmās ebreju deportācijas laikā, kas notika aptuveni 605. g. pirms Kr.], kur viņam tika dots vārds Beltsacars (1:6–7).” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Daniēls”.) Daniēls tika izvēlēts par vienu no izmeklētākajiem ebreju jauniešiem, kurus apmācīt kalpošanai ķēniņa Nebukadnēcara galmā. Dievs svētīja Daniēlu ar sapņu skaidrošanas dāvanu, un viņš tika iecelts vadītāja amatos gan Babilonijas, gan Persijas valdībās. Viņa dzīve daudzējādā ziņā līdzinās tam, ko pieredzēja Jāzeps, kurš tika pārdots ēģiptiešiem. (Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Daniēls”.)

Daniēla grāmata, visdrīzāk, tika sarakstīta ap 530. g. pirms Kr., kamēr Daniēls dzīvoja Babilonijā. Pieņemot, ka Daniēls tika aizvest uz Babiloniju, būdams pusaudža gados, tad šo grāmatu viņš sarakstīja aptuveni 90 gadu vecumā. (Skat. Gleason L. Archer Jr., „Daniel” grāmatā The Expositor’s Bible Commentary, red. Frank E. Gaebelein, 12. sēj. (1976–1992), 7:6.)

„Šai grāmatai ir divas sadaļas: Daniēla 1.–6. nodaļā ir ietverti stāsti par Daniēlu un viņa trijiem līdzgaitniekiem; Daniēla 7.–12. nodaļā ir ietvertas Daniēla pravietiskās vīzijas, par kurām viņš ziņo saviem paša vārdiem.” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Daniēls”.) Dažas no šīm vīzijām ir attiecināmas uz pēdējām dienām un Jēzus Kristus Otro atnākšanu.

„Svarīgākais grāmatas devums ir ķēniņa Nebukadnēcara sapņa skaidrojums. Šajā sapnī Dieva valstība pēdējās dienās tiek pielīdzināta akmenim, kurš ir atdalījies no kalna. Šis akmens turpinās velties, līdz būs piepildījis visu zemi (Daniēla 2. nodaļa; skat. arī M&D 65:2).” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Daniēls”; scriptures.lds.org.)

Sadraha, Mesaha un Abed-Nego dievišķā pasargāšana degošajā ceplī, kā arī vēlākā Daniēla pasargāšana lauvu bedrē parāda, kā Dievs paglābj uzticīgos, kuri turpina Viņu godāt vienmēr un visos apstākļos.

Daniēla 1. nodaļa Daniēls un viņa līdzgaitnieki turpina būt uzticīgi Mozus likumam, un Dievs svētī viņus ar zināšanām un gudrību. Viņiem tiek piešķirti amati ķēniņa Nebukadnēcara galmā.

Daniēla 2. nodaļa Daniēls ar atklāsmes palīdzību izskaidro ķēniņa Nebukadnēcara sapni, kas vēsta par pasaules ķēniņvalstu likteni un Dieva valstību pēdējās dienās.

Daniēla 3. nodaļa Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atsakās pielūgt ķēniņa Nebukadnēcara zelta tēlu un tiek iemesti degošā ceplī, taču Tas Kungs tos paglābj.

Daniēla 4.–5. nodaļa Daniēls izskaidro vēl vienu ķēniņa Nebukadnēcara sapni un vēlāk arī uzrakstu uz sienas, kas vēsta par gaidāmo Babilonijas krišanu mēdiešu un persiešu rokās.

Daniēla 6. nodaļa Daniēls tiek izglābts no lauvu bedres. Viņš tika iemests bedrē, jo bija lūdzis To Kungu, nepaklausot ķēniņa Dārija pavēlei, kas ļāva kaut ko lūgt vienīgi ķēniņam, aizliedzot pielūgt jebkuru dievu vai citu cilvēku.

Daniēla 7.–12. nodaļa Daniēls redz pravietiskas vīzijas par to, kas notiks, sākot ar laiku pēc viņa nāves — līdz pat pēdējām dienām. Šo notikumu skaitā ir pasaulīgo ķēniņvalstu iekarojumi, Mesijas ierašanās, Dieva ļaužu ciešanas un glābšana pēdējās dienās, kā arī mirušo augšāmcelšanās.