Dzīvodami Ēģiptē, Israēla bērni skaitliski pieauga, un jaunais faraons pakļāva viņus verdzībā. Faraons izdeva pavēli, ka katram jaundzimušajam ebreju dēlam ir jātiek nogalinātam. Mozus māte izglāba Mozu, un viņu uzaudzināja faraona meita. Kad Mozus bija pieaudzis, viņš nogalināja kādu ēģiptieti, aizstāvēdams kādu ebreju vergu, un tad aizbēga uz Midiānu. Tas Kungs uzklausīja israēliešu raudas un aicināja Mozu izvest viņus no Ēģiptes. Kad Mozus jutās nepiemērots aicinājumam, Tas Kungs nomierināja viņu un aicināja Āronu par Mozus runasvīru.
Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: sarkans, spilgti sarkans, tumšsarkans, balts, sniegs, vilna. Lūdziet studentus mēģināt atcerēties, kurā prasmīgi pārzināmajā doktrinārajā rakstvietā ir izmantoti šie vārdi (Jesajas 1:18). Kad studenti ir noteikuši pareizo prasmīgi pārzināmo doktrināro rakstvietu, aiciniet viņus atvērt Jesajas 1:18 un vienā balsī kopā nolasīt šo rakstvietu, beigās pasakot arī Svēto Rakstu norādi. Ja atļauj laiks, jūs varat nolasīt šo pantu skaļi vairākas reizes.
Lūdziet studentus padomāt par situācijām, kādās viņi ir bijuši, kad citi vēlējās, lai viņi darītu kaut ko, kas bija pretrunā Debesu Tēva gribai.
Kāpēc dažkārt ir grūti vai biedējoši ievērot baušļus, kad citi vēlas, lai jūs darītu kaut ko citu?
Kad studenti studē 2. Mozus 1. nodaļu, aiciniet viņus meklēt principu, kas viņiem palīdzēs izprast iegūstamās svētības no Dieva baušļu ievērošanas, pat tad, kad ir grūti tos ievērot.
Lūdziet kādu studentu īsumā pastāstīt pārējiem audzēkņiem, kādi apstākļi noveda pie tā, ka Israēla bērni dzīvoja Ēģiptē (skat. 1. Mozus 37.–47. nodaļu). Rezumējiet 2. Mozus 1:1–14, paskaidrojot, ka galu galā Jāzeps un viņa paaudze nomira un jauns faraons nāca pie varas. Līdz tam laikam Israēla bērnu pulks bija kļuvis daudz lielāks. Baidoties no israēliešu pieaugošā spēka, jaunais faraons norīkoja pār viņiem darba uzraugus un „darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem” (2. Mozus 1:14). Kad israēlieši turpināja pieaugt skaitā, faraons centās iznīcināt ebreju bērnus. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 1:15–19 un lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot to, ko faraons pavēlēja vecmātēm darīt un kā viņas uz to reaģēja. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Ko nozīmē tas, ka vecmātes „bijās Dieva”? (Bīties Dievu nozīmē godāt Viņu un izjust dziļu cieņu pret Viņu.)
Kā vecmātes parādīja, ka godāja Dievu?
Ar ko vecmātes varēja riskēt, izvēloties Dievu godāt vairāk nekā faraonu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 1:20–21 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt to, ko Dievs izdarīja tāpēc, ka vecmātes izvēlējās godāt Viņu, nevis klausīt faraona pavēlei. Aiciniet studentus dalīties tajā, ko ir atraduši.
Saskaņā ar šiem pantiem, kā Tas Kungs vecmātēm „darīja labu”? (Jūs varat norādīt, ka ķēniņa Jēkaba Bībeles versijā angļu valodā 21. pantā ir teikts, ka Tas Kungs svētīja vecmātes ar namiem jeb pēcnācējiem.)
Kādu principu mēs varam mācīties no šī stāsta par to, ko Dievs darīs, kad mēs godāsim Viņu un liksim Viņa gribu augstāk par citu cilvēku gribu? (Studenti var izteikties saviem vārdiem, bet viņiem vajadzētu atpazīt šādu principu: kad mēs godāsim Dievu, liekot Viņa gribu augstāk par citu cilvēku gribu, Viņš mūs svētīs.)
Kādus izaicinājumus mūsdienās var salīdzināt ar to, ar ko saskārās israēliešu vecmātes?
Kad jūs vai kāds, ko pazīstat, ir izvēlējies godāt Dievu, liekot Viņa gribu augstāk par citu cilvēku gribu? Kā Dievs „darīja labu” (20. pants) jums vai šim cilvēkam?
Paskaidrojiet, ka tāpēc, ka faraons nevarēja pārliecināt vecmātes nogalināt jaundzimušos ebreju zēnus, viņš savai tautai izdeva pavēli. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 1:21 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt faraona pavēli. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko ir atraduši.
Mozus piedzimst, tiek faraona meitas uzaudzināts un aizbēg uz Midiānu
Paskaidrojiet, ka viena ebreju māte rīkojās, lai pasargātu sava dēla dzīvību. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 2. Mozus 2:1–4 un lūdziet klases audzēkņus sameklēt, ko šī māte izdarīja, lai izglābtu savu dēlu.
Ko šī māte izdarīja, lai izglābtu savu dēlu?
Aiciniet studentus pāros pēc kārtas nolasīt 2. Mozus 2:5–10 un lūdziet viņus sameklēt atbildes uz šādiem jautājumiem (jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles):
Kurš atrada bērnu? Kā viņa to nosauca?
Kā šī bērna māte vēl varēja piedalīties viņa audzināšanā?
Atvēliet audzēkņiem pietiekami daudz laika un aiciniet, lai viņi pastāsta savas atbildes uz šiem jautājumiem.
Rezumējiet 2. Mozus 2:11–25, paskaidrojot, ka tad, kad Mozus bija pieaudzis, viņš aizstāvēja kādu ebreju vergu, nogalinot ēģiptieti, kurš mēģināja sist vai nogalināt šo vergu. Kad faraons uzzināja par šī ēģiptieša nāvi, viņš vēlējās Mozu nogalināt, taču Mozus aizbēga uz Midiānu. Dzīvodams Midiānā, viņš apprecēja kādu sievieti, vārdā Cipora, kura viņam dzemdēja dēlu. Israēla bērni Ēģiptē brēca uz To Kungu pēc atbrīvošanas no verdzības.
Parādiet attēlu Mozus un degošais krūms (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2008. g.], nr. 13).
Kas ir atainots šajā attēlā?
Kad studenti ir atbildējuši, aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 3:1–3. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Mozus redzēja, kamēr bija šajā kalnā.
Saskaņā ar 3. pantu, kas no Mozus redzētā lika „[iet] tuvāk” un apskatīties?
Saskaņā ar 2. pantu, kas parādījās Mozum degošā krūma liesmās?
Paskaidrojiet, ka Džozefa Smita tulkojumā, 2. Mozus 3:2, frāze „Tā Kunga eņģelis” ir nomainīta pret „Tā Kunga klātbūtne”.
Kas parādījās Mozum eņģeļa vietā? (Tas Kungs, Jēzus Kristus [Jehova], Savā pirmsmirstīgajā stāvoklī, pirms Savas piedzimšanas pasaulē.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 3:4–7. Lūdziet studentus sekot līdzi, meklējot to, kāpēc Tas Kungs parādījās Mozum. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši.
Lai studentiem palīdzētu noteikt patieso principu 7. pantā, uz tāfeles uzrakstiet šādu apgalvojumu un lūdziet viņus aizpildīt tukšās vietas, kad būs pārskatījuši 7. pantu: Dievs redz mūsu,dzird mūsuun zina mūsu. Šim patiesajam principam vajadzētu skanēt šādi: Dievs redz mūsu bēdas, dzird mūsu lūgšanas un zina mūsu ciešanas. Aiciniet studentus atzīmēt vārdus, kas māca šo patieso principu, savos Svētajos Rakstos.
Kādas pieredzes jums ir bijušas, kas jums ir apliecinājušas šī principa patiesumu?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 3:8, meklējot to, ko Tas Kungs plānoja darīt Israēla bērnu labā. Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto. Tad aiciniet viņus klusībā izlasīt 2. Mozus 3:10, meklējot to, kā (vai caur kuru) Tas Kungs plānoja atbrīvot Israēla bērnus no verdzības Ēģiptē.
Saskaņā ar 10. pantu, kā Tas Kungs plānoja atbildēt uz Israēla bērnu lūgšanām? (Aicinot Mozu, lai viņus atbrīvotu.)
Mozus pauž bažas par savu aicinājumu un tiek Tā Kunga nomierināts
Paskaidrojiet, ka Mozus pauda Tam Kungam vairākas bažas par savām spējām — atbrīvot Israēlu, uz ko Tas Kungs bija viņu aicinājis. Sadaliet audzēkņus grupās pa trīs un uzdodiet katram studentam grupā vienu no tālāk dotajām rakstvietām: 2. Mozus 3:11–15; 4:1–5; 4:10–17. Lūdziet studentus izlasīt viņiem uzdotos pantus, meklējot to, kādas bija Mozus bažas un kā Tas Kungs uz tām reaģēja. Aiciniet grupas locekļus pastāstīt cits citam, ko viņi ir atraduši.
Kādu doktrīnu un principus mēs varam mācīties no Tā Kunga reakcijas uz Mozus paustajām bažām? (Kad studenti ir atbildējuši, rezumējiet viņu atbildes, uzrakstot uz tāfeles šādu patiesu principu: Tas Kungs ir ar tiem, kurus Viņš aicina, un Viņš dod tiem spēku, lai viņi varētu paveikt Viņa darbu.)
Lai palīdzētu studentiem labāk izprast šo principu, aiciniet, lai viens no viņiem nolasa, ko teicis prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018):
Attēls
Tomass S. Monsons
„Daži no jums, iespējams, pēc dabas esat kautrīgi un uzskatāt sevi par nepiemērotiem, lai pieņemtu aicinājumu. Atcerieties, ka šis nav tikai jūsu vai mans darbs. Šis ir Tā Kunga darbs, un, kad mēs strādājam Tā Kunga uzdevumā, mēs esam tiesīgi saņemt Tā Kunga palīdzību. Atcerieties, ka to, kuru Tas Kungs aicina, to Tas Kungs sagatavo” (Tomass S. Monsons, „Duty Calls”, Ensign, 1996. g. maijs, 44. lpp.).
Kādas pieredzes jūsu dzīvē ir jums parādījušas, ka Tas Kungs dod Saviem kalpiem, tajā skaitā jums, spēku, lai jūs varētu paveikt Viņa darbu?
Lieciniet, ka tieši tāpat, kā Tas Kungs apsolīja būt ar Mozu un stiprināt viņu, Viņš būs arī ar mums un stiprinās mūs, kad mēs centīsimies darīt Viņa darbu atbilstoši Viņa gribai.
Mozus un Ārons dodas uz Ēģipti un runā ar Israēla elderiem
Rezumējiet 2. Mozus 4:18–31, paskaidrojot, ka pēc sastapšanās ar To Kungu Mozus pameta Midiānu, satika Āronu un devās ar viņu uz Ēģipti. Kopā viņi pateica Israēla elderiem visu, ko Tas Kungs bija pavēlējis. Israēla bērni ticēja Mozum un Āronam un pielūdza To Kungu.
Paskaidrojiet, ka tad, kad Mozus tika aicināts par pravieti, Tas Kungs viņam pateica: „Tu esi pēc Mana Vienpiedzimušā līdzības” (Mozus 1:6). Līdzības starp Mozus dzīvi un Jēzus Kristus dzīvi ir interesantas un pamācošas. Tālāk dotajā tabulā ir uzskaitīti daudzi veidi, kā Mozus ir pielīdzināms Jēzus Kristus atveidam. Ja atļauj laiks, jūs varat iedot studentiem šīs tabulas eksemplāru, kurā būtu norādītas Svēto Rakstu norādes, taču aile ar „Līdzībām” būtu atstāta tukša. Aiciniet studentus darboties pa pāriem, lasot norādes un ierakstot vidējā ailē līdzības starp Mozu un Jēzu Kristu.
Abi tika Gara aiznesti uz augstu kalnu, kur viņiem tika parādītas pasaules valstības.
Džozefa Smita tulkojums, Mateja 4:8: „Un atkal, Jēzus bija Garā, un Tas aiznesa Viņu kādā ārkārtīgi augstā kalnā, un parādīja Viņam visas pasaules valstības un to godību.”
„Ķēniņa Jēkaba Bībeles versijā angļu valodā vārdi „smote” un „slew” ir tulkoti no ebreju valodas vārda nakhah, kas nozīmē „nosist”; šis vārds tiek izmantots, lai raksturotu karavīru rīcību, kad viņi ir kaujā cits pret citu. Būtu pareizi teikt, ka Mozus nosita kādu vīru, kurš centās nosist kādu citu vīru, jeb atņēma dzīvību, lai izglābtu dzīvību. Tas, ka viņš „[paraudzījās visapkārt]”, vienkārši norāda uz to, ka ēģiptieši viņam nepiedotu šādu verga aizstāvēšanu” (Ellis T. Rasmussen, An Introduction to the Old Testament and Its Teachings, 2 vols., 2nd ed. [1972], 1:74).
„Reguēla vietā biežāk lietots vārds ir Jetrus (skat. 2. Mozus 3:1; 4. Mozus 10:29). Jetrus bija Midiāna, kas bija Ābrahāma un Ketūras dēls, pēctecis (skat. 1. Mozus 25:1–6). Caur šo līniju Mozus saņēma priesterību (skat. MD 84:6–13)” (Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3rd ed. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 105. lpp.).
Ebreju valodas vārds, kas apzīmē Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu, ir Yahweh, kas angļu valodā ir atveidots kā „Jehovah”. Šis vārds ir saistīts ar darbības vārdu „būt” un tādā veidā tas ir saistīts ar izteicienu ES ESMU. Tādējādi viens no sentēvu Dieva vārdiem ir ES ESMU. Ebreju pētnieki tādēļ ir izteikuši domu, ka Jehova ir Tas, kurš bija un ir, Tas, kurš rada. Dievs ir mūžīgs un nav cilvēku radīts, pretstatā citiem dieviem, ko cilvēki bija darinājuši. Israēlieši sāka godāt šo vārdu un uzsvēra, ka, pateicoties tā svētajai dabai, šī vārda izrunāšana tika pielīdzināta zaimošanai (skat. Jāņa 8:56–59). Kad tabernakls bija uzcelts, vienīgi augstais priesteris drīkstēja izrunāt šo vārdu vissvētākajā vietā reizi gadā Izpirkšanas dienā.
Kad vien vārds Es Esmu vai Jehova parādās Vecās Derības ebreju tekstā, tas gandrīz vienmēr ir atveidots kā „KUNGS”. Jaunajā Derībā vairāki jūdi centās nogalināt Jēzu tāpēc, ka Viņš teica: „Pirms Ābrahāms tapa, [Es esmu]” (Jāņa 8:58). Šī Jaunās Derības rakstvieta apliecina, ka Jēzus Kristus ir Jehova, Vecās Derības Dievs.