Kamēr Israēla bērni bija sapulcējušies Sinaja kalna pakājē, Dievs deva viņiem Desmit baušļus. Šajā stundā ir apskatīti pēdējie pieci no Desmit baušļiem. Redzējuši Dieva klātbūtnes izpausmes Sinaja kalnā, israēlieši bija nobijušies. Tas Kungs, caur Mozu, deva papildus norādījumus, kā viņiem Viņš ir jāpielūdz.
Dievs dod israēliešiem baušļus, kas attiecas uz attiecībām ar citiem
Pirms stundas sākuma uzrakstiet Desmit baušļus uz tāfeles un sanumurējiet tos.
Uzsāciet stundu, pavaicājot:
Ja kāds jums jautātu, kurš ir vissvarīgākais bauslis, ko jūs teiktu? Kāpēc?
Paskaidrojiet, ka Glābējam Viņa laicīgās kalpošanas laikā uzdeva līdzīgu jautājumu. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mateja 22:36–40. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot Glābēja atbildi. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Uz tāfeles uzrakstiet: Mīlēt Dievu un Mīlēt savu tuvāko. Paskaidrojiet, ka Glābējs rezumēja visus Dieva baušļus šajos divos baušļos. Lūdziet studentus sagrupēt katru no Desmit baušļiem zem viena no šiem diviem virsrakstiem. Uzrakstiet baušļa numuru zem virsraksta, ko izvēlējušies studenti. (Piemēram, viņi varētu teikt, ka 1. līdz 4. bauslis ir saistīts ar Dieva mīlēšanu un 5. līdz 10. bauslis ir saistīts ar sava tuvākā mīlēšanu.)
Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: dzīvojot saskaņā ar Desmit baušļiem, mēs paužam mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. Aiciniet studentus apdomāt, turpinot studēt Desmit baušļus, kā šis princips var attiekties uz viņiem.
Tālāk dotajā aktivitātē studenti studēs un tad mācīs cits citam par vienu vai diviem no Desmit baušļiem. Sadaliet studentus četrās grupās. Katrai grupai iedodiet vienu no četriem tālāk dotajiem izdales materiāla eksemplāriem. Paskaidrojiet, ka grupām tiks dotas piecas minūtes, lai mācītos par dažiem no Desmit baušļiem un sagatavotos mācīt klases audzēkņus, izmantojot doto izklāstu. Studentiem no katras grupas būs piecas minūtes, lai mācītu klases audzēkņus par viņu studēto bausli vai studētajiem baušļiem. (Šī aktivitāte tika uzrakstīta četrām grupām ar četriem studentiem katrā grupā. Ja jums nav pietiekami daudz studentu, jūs varat pielāgot šo aktivitāti. Piemēram, jūs varat izveidot mazāku grupu skaitu un pats mācīt par vienu vai vairākiem baušļiem.)
Ja dažas grupas pabeidz savu sagatavošanos pirms laika, lūdziet viņus sameklēt kādu rakstvietu no Svētajiem Rakstiem, kas ilustrē to, cik svarīgi ir ievērot bausli vai baušļus, par kuriem viņi mācījās. Viņi var izmantot šo rakstvietu, kad māca klases audzēkņus.
2. Mozus 20:13 vārds nogalināt tika tulkots no ebreju valodas vārda, kas nozīmē noslepkavot. Noslepkavot nozīmē apzināti un nelikumīgi izbeigt kāda cilvēka dzīvi. Pēdējās dienās Tas Kungs vairoja mūsu sapratni par šo bausli, sakot: „Tev nebūs … nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam” (MD 59:6). Lai arī pēdējo dienu pravieši un apustuļi nav paziņojuši, ka aborts ir slepkavība, viņi ir mācījuši, ka „aborts, kas veikts personisku vai sociālu ērtību labad”, atbilst tam, kas Svētajos Rakstos ir raksturots kā „nedz darīt ko līdzīgu tam” (Handbook 2: Administering the Church [2010], 21.4.1). (Skat. Dalins H. Oukss, „Weightier Matters”, Ensign, 2001. g. janv., 14. lpp.; Rasels M. Nelsons, „Reverence for Life”, Ensign, 1985. g. maijs, 12., 13.–14. lpp.) Pie slepkavības netiek pieskaitīta tāda rīcība, kad kāds nogalina kādu aizstāvoties vai veicot savus dienesta pienākumus, piemēram, tiesībaizsardzībā vai militārdienestā (skat. Handbook 1: Stake Presidents and Bishops [2010], 6.7.3).
Pravieši ir apgalvojuši, ka cilvēka dzīvība ir svēta un tā ir jāciena. No tādas izklaides un medijiem, kas slavina vai parāda slepkavību un citus vardarbības veidus kā pieņemamus, ir jāizvairās. Šāda izklaide un mediji ietekmē mūsu attieksmi un domas un aizvaino Garu. (Skat. Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 11.–13., 22.–23. lpp.)
Pārrunājiet šādus jautājumus:
Kā glābšanas iecere var mums palīdzēt saprast, kāpēc ir nepareizi slepkavot un vardarbīgi izturēties?
Kā mediji vai dažādi izklaides veidi veicina vardarbību vai necieņu pret cilvēka dzīvību? Ko mēs varam darīt, lai izvairītos no šādiem medijiem vai izklaides?
Izvēlieties vienu vai vairākus cilvēkus no savas grupas, lai klases priekšā izdarītu šo: 1. Rezumētu to, ko jūs apguvāt par bausli — tev nebūs nogalināt. 2. Vadītu īsas pārrunas, izmantojot vienu vai divus iepriekš dotos jautājumus. 3. Sniegtu liecību par cilvēka dzīvības cienīšanas nozīmību.
„Fiziskā tuvība starp vīru un sievu ir skaista un svēta. To ir noteicis Dievs bērnu radīšanai un mīlestības jūtu paušanai starp vīru un sievu. Dievs ir pavēlējis, ka seksuāla tuvība ir paredzēta vienīgi laulības dzīvei” (Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 35. lpp.). Laulības pārkāpšana nozīmē seksuālas attiecības starp precētu indivīdu un kādu citu, kas nav viņa vai viņas dzīvesbiedrs. Jebkādas seksuālās attiecības ārpus likumīgas laulības starp vīrieti un sievieti, tajā skaitā homoseksuāla uzvedība, ir Tā Kunga Šķīstības likuma pārkāpums. (Skat. Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes [2005. g.], 169.–170. lpp.)
Pravieši ir arī mācījuši, ka, lai ievērotu Šķīstības likumu pirms laulības un laulībā, mēs nedrīkstam dalīties nekādos materiālos, „[skatīties, lasīt vai klausīties] neko [tādu], kas attēlo vai apraksta cilvēka ķermeni vai seksuālu uzvedību tādā veidā, kas var rosināt seksuālas izjūtas. Pornogrāfiski materiāli rada atkarību un ir postoši” (Uzticīgi ticībai, 172. lpp.). Mums ir jābūt šķīstiem savās domās, vārdos un rīcībā (skat. Uzticīgi ticībai, 169. lpp.).
Pārrunājiet šādus jautājumus:
Kādas svētības gūstamas no tā, ja esam seksuāli šķīsti? Kādas negatīvas sekas var rasties, ja neesam seksuāli šķīsti?
Kādus aizsargpasākumus jaunie vīrieši un jaunās sievietes var veikt, lai sev palīdzētu būt seksuāli šķīstiem? Kā šāda piesardzība var jums palīdzēt sagatavoties ievērot savas nākotnes laulības derības? (Skat. tematu „Seksuālā šķīstība” grāmatiņā Jaunatnes morāles stiprināšanai [brošūra, 2012. g.], 35. lpp.)
Ja kāds cilvēks ir izdarījis seksuālu pārkāpumu, kas viņam vai viņai būtu jādara, lai atkal kļūtu tīrs? (Indivīdiem, kuri ir izdarījuši seksuālu grēku, vajadzētu runāt ar savu bīskapu vai draudzes prezidentu, kurš viņiem var palīdzēt grēku nožēlošanas procesā. (Skat. tematu „Grēku nožēlošana” grāmatiņā Jaunatnes morāles stiprināšanai, 28. lpp.)
Izvēlieties vienu vai vairākus cilvēkus no savas grupas, lai klases priekšā izdarītu šo: 1. Rezumētu to, ko jūs apguvāt par bausli — tev nebūs laulību pārkāpt. 2. Vadītu īsas pārrunas, izmantojot vienu vai divus iepriekš dotos jautājumus. 3. Sniegtu liecību par Šķīstības likuma ievērošanas nozīmīgumu.
Kaut ko nozagt nozīmē paņemt kaut ko, kas likumīgi pieder kādam citam. Dot nepatiesu liecību pret savu tuvāku nozīmē apgalvot kaut ko nepatiesu par kādu citu vai atbalstīt šādu apgalvojumu.
„Vienmēr esiet godīgi pret sevi, citiem un Dievu. Būt godīgam — tā ir izvēle — nemelot, nezagt, nekrāpties un nekādā veidā nemaldināt. …
Negodīgums nodara ļaunu jums un arī citiem. Ja jūs melojat, zogat, bez maksas ņemat mantas veikalos vai krāpjaties, jūs kaitējat savam garam un savām attiecībām ar citiem. Godīgums ietekmēs jūsu nākotnes iespējas un jūsu spējas — tikt Svētā Gara vadītiem” (Jaunatnes morāles stiprināšanai, [brošūra, 2012. g.], 19. lpp.).
Pārrunājiet šādus jautājumus:
Kādās situācijās cilvēki parasti izvēlas rīkoties negodīgi? Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki šādās situācijās izvēlas rīkoties negodīgi?
Kāpēc krāpšana ir zagšanas paveids?
Kādas svētības jūs esat saņēmuši tāpēc, ka izvēlējāties būt godīgi?
Izvēlieties vienu vai vairākus cilvēkus no savas grupas, lai kopā ar klases audzēkņiem izdarītu šo: 1. Rezumētu to, ko jūs apguvāt par baušļiem — tev nebūs zagt vai tev nebūs nepatiesu liecību dot. 2. Vadītu īsas pārrunas, izmantojot vienu vai divus iepriekš dotos jautājumus. 3. Sniegtu liecību par godīgas rīcības nozīmību.
Iekārošana šajā kontekstā nozīmē savtīgas, pārmērīgas vēlmes iegūt to, kas pieder citam. Iekārošana var izraisīt greizsirdību, skaudību, lepnību un mantkārību. Iekārošana var mūs novest pie nepateicības un tā, ka nekad neesam apmierināti ar to, kas mums ir. Mēs varam apbrīnot to, kas pieder citiem, un mēs varam censties uzlabot savu dzīvi un apstākļus, taču tas mums ir jādara ar pieticīgām, pazemīgām vēlmēm un godīgām, pienācīgām pūlēm.
Kādus konkrētus piemērus jūs varat nosaukt tam, kā mūsdienās tiek pārkāpts bauslis — tev nebūs iekārot?
Kā paklausība bauslim — tev nebūs iekārot — var mums palīdzēt būt laimīgiem?
Ko mēs varam darīt, lai izvairītos no citu mantas, apstākļu, panākumu vai bagātības iekārošanas?
Izvēlieties vienu vai vairākus cilvēkus no savas grupas, lai kopā ar klases audzēkņiem izdarītu šo: 1. Rezumētu to, ko jūs apguvāt par bausli — tev nebūs iekārot. 2. Vadītu īsas pārrunas, izmantojot vienu vai divus iepriekš dotos jautājumus. 3. Sniegtu liecību par neiekārošanas nozīmību.
Kad studentiem ir bijis laiks, lai savā grupā pārrunātu viņiem uzdotos baušļus, aiciniet viņus uzrakstīt skaitļus 1 līdz 4 savā piezīmju kladē vai studiju dienasgrāmatā. Lūdziet viņus uzrakstīt kaut ko no tā, ko viņi iemācījās no katras grupas.
Aiciniet studentu vai studentus no pirmās grupas nākt klases priekšā un mācīt atbilstoši norādījumiem ne vairāk kā piecas minūtes. Tādā pašā veidā aiciniet studentus no katras grupas. Pateicieties studentiem par viņu piedalīšanos stundā.
Lūdziet dažus studentus pastāstīt, ko viņi uzrakstīja no tā, ko apguva no savu vienaudžu mācītā. Tad pajautājiet studentiem:
Kā dzīvošana saskaņā ar baušļiem, ko esam pārrunājuši, palīdz mums izrādīt mīlestību pret saviem tuvākajiem?
Kā dzīvošana saskaņā ar šiem baušļiem ļauj mums izrādīt mīlestību pret Dievu?
Tas Kungs dod papildus norādījumus par Viņa pielūgšanu
Rezumējiet 2. Mozus 20:18–26, paskaidrojot, ka tad, kad israēlieši redzēja pērkonu un zibeņus Sinaja kalnā un dzirdēja Tā Kunga balsi paziņojam Desmit baušļus (skat. 5. Mozus 4:10–13), viņi bija nobijušies. Mozus viņiem pateica nebīties (20. pants). Mozus ar saviem vārdiem par „[bijību Dieva] priekšā” vēlējās viņos iedvest godbijību pret Dievu un rosināt viņus pretoties grēkam. No Mozus atbildes mēs uzzinām, ka godbijība pret Dievu palīdz mums pretoties grēkam. Tas Kungs tad deva norādījumus par to, kā israēliešiem bija Viņš jāpielūdz.
Noslēgumā lieciniet par patiesajām mācībām un baušļiem, ko studenti šodien pārrunāja. Aiciniet studentus uzrakstīt savā studiju dienasgrāmatā, ko viņi darīs citādāk, pateicoties tam, ko ir apguvuši.
Ir situācijas, kad kāds var nogalināt citu cilvēku — ne slepkavniecisku nodomu vadīts. Šādas situācijas var būt, piemēram, pašaizsardzības vai kara gadījumā (lai arī dažiem karā tik un tā var būt slepkavnieciski nodomi). Nogalināšana šādās situācijās nav slepkavošana. Par nogalināšanu karā prezidents Herolds B. Lī (1899–1973) paskaidroja: „Ir … liela atšķirība starp dzīvības iznīcināšanu, rīkojoties suverēnas valsts uzdevumā, kam mums ir pienākums paklausīt, un negantu nogalināšanu uz mūsu pašu atbildību” (Herolds B. Lī, „The Sixth Commandment—Part Two”, citēts no The Ten Commandments Today: A Discussion of the Decalog [1955], 94. lpp.; skat. arī Almas 43:45–47).
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„[Kāpēc] Alma … brīdināja savu dēlu, Koriantonu, ka seksuāls grēks ir „negantība Tā Kunga acīs; jā, vislielākā negantība no visiem grēkiem, izņemot nevainīgu asiņu izliešanu vai Svētā Gara noliegšanu”? [Almas 39:5.]
Piešķirdams tik lielu nopietnību fiziskajai iekārei, kas tik plaši dāvāta, ko Dievs cenšas mums pastāstīt par tās vietu Viņa plānā visiem vīriešiem un sievietēm? Es domāju, ka Viņš izsakās tieši par dzīves plāna būtību. Neapšaubāmi starp Viņa lielākajām rūpēm attiecībā uz mirstību ir tas, kā cilvēks ienāk šajā pasaulē un kā viņš no tās aiziet. Viņš ir noteicis ļoti stingrus ierobežojumus šajās lietās” (Džefrijs R. Holands, „Personal Purity”, Ensign, 1998. g. nov., 76. lpp.).
2. Mozus 20:16. „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku”
Prezidents Hovards V. Hanters (1907–1995) mācīja par to, kā var tikt pārkāpts bauslis — tev nebūs nepatiesu liecību dot:
Attēls
Hovards V. Hanters
„Galvenokārt šis bauslis attiecas uz nepatiesu liecību tiesas sēdē, taču tas savā nozīmē ir plašāks un ietver visus apgalvojumus, kas būtībā ir nepatiesi. Katra nepatiesība ar tendenci uz cita cilvēka mantas, personas vai rakstura aizskaršanu ir pretrunā ar šī likuma garu un burtu. Patiesības noklusēšana, kas izraisa šādu pašu kaitējumu, arī ir šī baušļa pārkāpums” (Hovards V. Hanters, citēts no Conference Report, 1965. g. apr., 57. lpp.).
