Ievads Hozejas grāmatā

Viens no Hozejas grāmatas galvenajiem vēstījumiem māca, ka Jehova mīl Savus ļaudis pat tad, ja tie ir neuzticīgi, un Viņš žēlastīgi piedāvā tiem izlīgumu. Studējot Hozejas vārdus, studenti uzzinās: kaut arī mūsu neuzticībai ir negatīvas sekas, Tas Kungs vēlas, lai visi Viņa ļaudis atgrieztos pie Viņa un atjaunotu ar Viņu noslēgto derību.

Šajā grāmatā ir ietvertas pravieša Hozejas (jeb Hošejas) mācības. Hozeja pravietoja Israēlas ziemeļu ķēniņvalstī, tuvojoties Jerobeāma II valdīšanas beigām. Hozeja bija praviešu Jesajas, Amosa, Jonas un Mihas laikabiedrs.

Mums nav skaidri zināms, kad un kur tika sarakstīta Hozejas grāmata. Tomēr Hozejas mācības, visdrīzāk, tika pierakstītas viņa dzīves laikā (skat. Merrill F. Unger un citi, The New Unger’s Bible Dictionary (1988. g.), „Hose’a”, 589. lpp.). Hozeja, „visdrīzāk, nomira vēl pirms 736. g. pirms Kr., kad pie varas nāca Pekahs, jo viņš ne reizi nepiemin ne sīriešu-Efraima karu, ne ziemeļu cilšu deportāciju Tiglat-Pilesera vadībā, kas notika pēc diviem gadiem” (Bible Dictionary, „Hosea, or Hoshea”). Pēc ziemeļu ķēniņvalsts krišanas Hozejas pieraksti un raksti par Hozeju tika sakopoti un saglabāti Jūdejas dienvidu ķēniņvalstī.

Hozeja ir viens no nedaudziem Israēlas ziemeļu ķēniņvalsts praviešiem, kuri ir atstājuši rakstiskus pravietojumus. Šajā grāmatā ir izmantotas daudzas metaforas un simboli, kas ilustrē to, cik ļoti Dievs mīl Savus ļaudis.

Par vienu no Hozejas vēstījuma galvenajām metaforām tiek izmantota laulība. Šī metafora ir balstīta uz Hozejas personīgo pieredzi, kuru tas guva, būdams laulāts ar neuzticīgu sievu (skat. Hozejas 1:2–3; 3:1–3). Pieredzot savas sievas neuzticību un vēlāk pūloties salabt un atjaunot savstarpējās attiecības, Hozeja, visdrīzāk, guva dziļas atziņas par Tā Kunga attiecībām ar Israēla tautu, kuras grēki līdzinājās laulātā drauga neuzticībai. Izmantojot šo metaforu, Hozeja savā grāmatā liecina par Tā Kunga mīlestību pret Israēla ļaudīm, jo Tas gaida, lai neuzticīgā līgava atgrieztos.

Raksturojot To Kungu, Hozeja runāja par Viņu ne vien kā par uzticīgu un piedodošu vīru, bet mācīja arī par to, ka Tas Kungs ir kā dziednieks, kurš dziedina sasirgušos (skat. Hozejas 7:1; 11:3; 14:4), dārznieks, kurš gādā par savu vīna dārzu (Hozejas 9:10; 10:1), un gans, kurš aprūpē savu ganāmpulku (Hozejas 10:11; 13:5). Hozeja mācīja par praviešu, vīziju un līdzību lomu Tā Kunga ļaužu vadīšanā (skat. Hozejas 12:10–13). Bez tam, grāmatā tiek pieminēta Tā Kunga loma mūsu atpestīšanā no nāves un kapa (skat. Hozejas 13:14).

Hozejas 1.–3. nodaļa Tas Kungs pavēl Hozejam apprecēties, un Hozeja izvēlas par sievu Gomeru. Pēc kāzām Gomera izvēlas būt neuzticīga un pārkāpj noslēgto laulību. Tas Kungs izmanto šo laulību par simbolu Savām attiecībām ar Israēla tautu. Israēla ļaudis (sieva) ir neuzticīga Tam Kungam (vīram) un ir tiekusies pēc mīļākajiem, kas simbolizē Israēla ļaužu tiekšanos pēc viltus dievu pielūgšanas. Uzskaitot sodības, kuras derību pārkāpšanas dēļ nāks pār Israēla ļaudīm, Tas Kungs žēlastīgi aicina tos nožēlot grēkus un no jauna stāties ar Viņu derībā.

Hozejas 4.–6. nodaļa Israēla ļaudis ir noraidījuši patiesās zināšanas par evaņģēliju, kuras tika saņēmuši, un ir pastrādājuši lielus grēkus un negantības. Hozeja aicina, lai Israēla ļaudis atgrieztos pie Tā Kunga.

Hozejas 7.–14. nodaļa Tas Kungs caur Hozeju pasludina, kā Viņš sodīs Israēla ļaudis par viņu grēkiem. Taču Viņš runā arī par Savu žēlastību un laipnību. Tas Kungs piemin to, ka, lai gan Viņš izveda Israēla ļaudis no Ēģiptes, tie noraidīja savu Dievu. Tas Kungs māca un vada Savus ļaudis caur praviešiem, vīzijām un līdzībām. Tas Kungs izpirks mūs no nāves. Pēdējās dienās Efraima ļaudis nožēlos savus grēkus.