Ievads 5. Mozus grāmatā

5. Mozus grāmatā ir ietverti Mozus pēdējie vārdi Israēla bērniem pirms viņu ieiešanas Kanaāna zemē, kas notika Jozuas vadībā. Grāmatas nosaukums „Deuteronomium” ebreju valodā nozīmē „otrais likums” jeb „atkārtotais likums” (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Deuteronomium”), jo šajos pēdējos sprediķos Mozus atkārtoja Israēla ļaudīm daudzus likumus un baušļus, kas bija ietverti viņu derībā ar To Kungu. Vēl Mozus mudināja, lai Israēla tauta atcerētos un ievērotu savu derību, mācot tiem par to, kas notiks, ja tie paklausīs vai nepaklausīs Tā Kunga likumiem un pavēlēm. Studējot 5. Mozus grāmatu, studenti mācīsies par to, cik svarīgi ir atcerēties savas garīgās pieredzes un ievērot Tā Kunga likumus, derības un pavēles, lai tie varētu iegūt tādus pašus apsolījumus par pārticību un aizsardzību kā senie Israēla ļaudis.

5. Mozus grāmatas autors ir Mozus. Šajā grāmatā mēs redzam, kā Mozus īsteno savu dievišķi noteikto lomu, kļūdams par „diženo baušļu devēju Israēlam” (M&D 138:41). Mozus kalpoja arī par Mesijas jeb Jēzus Kristus prototipu (skat. 5. Mozus 18:15–19). Lai gan 5. Mozus grāmatas pēdējā nodaļā tiek vēstīts par Mozus nāvi, citās rakstvietās tiek paskaidrots, ka Mozus nenomira, bet tika pārveidots. Mozus „ieradās Pārveidošanas kalnā un nodeva priesterības atslēgas Pēterim, Jēkabam un Jānim (Mateja 17:3–4; Marka 9:4–9; Lūkas 9:30; M&D 63:21; HC 3:387). Spriežot pēc šī gadījuma, kas notika vēl pirms Jēzus Augšāmcelšanās, mēs varam saprast, ka Mozus bija pārveidota būtne un ka viņš nebija miris, kā tas vēstīts 5. Mozus 34. nodaļā (skat. Almas 45:19).” (Bible Dictionary, „Moses”.) Arī šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā Mozus kā augšāmcelta būtne (pirms Ēlijas un Elijas) parādījās Kērtlandes templī, kur viņš nodeva priesterības atslēgas Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam (skat. M&D 110:11–16). Paskaidrojums par Mozus šķietamo nāvi un turpmākais pēcnāves slavinājums (skat. 5. Mozus 34:10) tika iekļauts šajā grāmatā pēc tam, kad Mozus bija ticis pārveidots.

Ar sprediķiem, kas pierakstīti 5. Mozus grāmatā, Mozus nāca klajā aptuveni 40 gadus pēc tam, kad Tas Kungs bija izvedis Israēla bērnus no Ēģiptes. Uzstājoties ar šiem sprediķiem, Mozus, līdz ar Israēla bērniem, bija apmeties Jordānas upes austrumu krastā, tieši pie apsolītās zemes robežas (skat. 5. Mozus 1:1–5). Pastāv dažādi viedokļi par to, kad tika apkopota 5. Mozus grāmata un pārējās Mozus grāmatas.

5. Mozus grāmatā ir ietverti pēdējie trīs no Mozus varenajiem sprediķiem Israēla bērniem. „Pirmā no šīm runām ir ietverta 5. Mozus 1.–4. nodaļā un kalpo par ievadu. Otrai runai (5. Mozus 5.–26. nodaļa) ir divas sadaļas: (1) 5.–11. nodaļā tiek runāts par Desmit baušļiem un to piemērošanu dzīvē; (2) 12.–26. nodaļā ir ietverts likumu kodekss, kas veido visas grāmatas kodolu. … Trešajā runā (5. Mozus 27.–30. nodaļa) ir ietverta svētsvinīga derības atjaunošana [starp Dievu un Israēla tautu], un tajā tiek sludināts par svētībām, kas sekos paklausībai, un lāstiem, kas sekos nepaklausībai.” (Skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Deuteronomium”.) Šajos sprediķos ir ietverti Mozus izjustie lūgumi par to, lai Israēla bērni atcerētos To Kungu un ievērotu Viņa likumus, dzīvojot apsolītajā zemē. 5. Mozus grāmatā aprakstītie norādījumi tika doti, vēršoties tieši pie jaunās paaudzes, kuru vecāki pēc savas sacelšanās bija miruši tuksnesī (skat. 4. Mozus 14:26–33; 26:63–65).

Viena no visievērojamākajām 5. Mozus grāmatas iezīmēm — tās biežais citējums citās rakstvietās. No visām piecām Mozus grāmatām Vecās Derības pravieši visbiežāk citē tieši 5. Mozus grāmatu. Tā teju 100 reizes tiek citēta vai izmantota par atsauci arī Jaunajā Derībā. Jēzus izmantoja 5. Mozus grāmatas pantus, noraidot Sātana kārdinājumus (skat. 5. Mozus 6:13, 16; 8:3; Mateja 4:1–11) un paskaidrojot, kurš no baušļiem bauslībā ir visaugstākais (skat. 5. Mozus 6:5; Mateja 22:36–38).

5. Mozus 1.–4. nodaļa Mozus uzskaita būtiskus notikumus, kas norisinājušies Israēla ļaužu dzīvē pēdējo 40 gadu laikā, pieminot derību, kuru Tas Kungs slēdza ar tiem Horeba jeb Sinaja kalnā.

5. Mozus 5.–11. nodaļa Mozus mudina, lai Israēla ļaudis mācītu saviem bērniem mīlēt To Kungu, ievērot baušļus un laulāties derībā. Viņš atgādina, ka tiem ir jābūt svētiem un Tā Kunga ieredzētiem ļaudīm. Mozus mudina Israēla ļaudis atcerēties mācības, kuras tie guvuši, klejojot tuksnesī, un brīdina par to, kas notiks, ja tie par tām aizmirsīs. Viņš uzskaita gadījumus, kad Israēla ļaudis dumpojās, stāstot par to, kā viņš bija kalpojis par to starpnieku Tā Kunga priekšā. Viņš māca Israēla ļaudīm: ja, dzīvojot apsolītajā zemē, tie mīlēs To Kungu un kalpos Viņam, tad tie tiks svētīti, bet, ja viņi to nedarīs, tad tiks nolādēti.

5. Mozus 12.–17. nodaļa Mozus dod saviem ļaudīm norādījumus par kanaāniešu viltus dievu iznīcināšanu un dzīvošanu nošķirtībā no apkārtējiem, brīviem no pasaulīgajām paražām un ietekmes. Viņš atgādina Israēla ļaudīm par Tā Kunga baušļiem. Viņš piekodina, lai Israēla ļaudis neizraudzītos sev ķēniņu, bet pēcāk dod norādījumus gadījumam, ja tie, par spīti viņa padomam, tomēr izvēlētos to darīt.

5. Mozus 18. nodaļa Mozus dod Israēla ļaudīm norādījumu — vairīties no cittautiešu māņticības un okultisma paražām. Viņš pravieto par Jēzu Kristu un pastāsta, kā Israēla ļaudis var atpazīt patiesu pravieti.

5. Mozus 19.–28. nodaļa Mozus dod īpašus likumus un pavēles attiecībā uz tiesisko kārtību un bruņotajiem konfliktiem, kā arī norādījumus ikdienas dzīvei. Viņš mudina, lai Israēla ļaudis atminētos savu parādu Tā Kunga priekšā, upurējot tam pirmos Kanaāna zemes augļus, maksājot desmito tiesu un ievērojot savas derības.

5. Mozus 29.–30. nodaļa Israēla ļaudis slēdz derību ar To Kungu. Mozus brīdina, ka tie, kuri nepaklausīs Tam Kungam, tiks nolādēti, un pravieto par to, ka tie, kuri paklausīs Tam Kungam, tiks svētīti — gan laicīgi, gan garīgi.

5. Mozus 31.–34. nodaļa Mozus iesaka Jozuam un Israēla ļaudīm būt stipriem un saglabāt drosmi. Viņš iemāca Israēla ļaudīm dziesmu, kura palīdzēs tiem atminēties par To Kungu un Viņa baušļiem. Viņš svētī katru no Israēla ciltīm un aplūko visu zemi, kuru Israēla ļaudīm būs lemts iemantot.