Ievads 2. Mozus grāmatā

2. Mozus grāmatas nosaukums latīņu valodā exodus nozīmē „iziešana” vai „izceļošana”. 2. Mozus grāmatā ir ietverts stāsts par to, kā Israēla tauta izceļoja no Ēģiptes, atbrīvojoties no verdzības un gatavojoties iemantot zemi, kas bija apsolīta Tā Kunga derības ļaudīm. Israēla tautas atbrīvošanās no verdzības un ceļojums cauri tuksnesim var simbolizēt mūsu ceļu cauri šai kritušajai pasaulei, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē (skat. Bible Dictionary, „Pauline Epistles”, „Analysis of Hebrews”, 6b). Studējot šo grāmatu, studenti mācīsies par Tā Kunga spēku, kas var atbrīvot mūs no grēka. Viņi mācīsies arī par to, ka baušļi, priekšraksti un derības var palīdzēt tiem sagatavoties saņemt mūžīgās dzīves svētības.

2. Mozus grāmatas autors ir Mozus. Faraona meita uzaudzināja viņu karaliskajā galmā, taču viņš atteicās no savām privilēģijām, lai ciestu „kopā ar Dieva tautu” (Ebrejiem 11:25). Pēc tam, kad Mozus bija izbēdzis no Ēģiptes, viņš devās uz Midiana zemi. Tur viņa sievastēvs Jetrus deva tam Melhisedeka priesterību (skat. M&D 84:6). Pēc kāda laika Mozus saņēma arī Israēla sapulcināšanas atslēgas (skat. M&D 110:11). Mozus aizsāka Jēzus Kristus evaņģēlija atklāšanas laikmetu un kalpoja par pravieti un Dieva vārdu atklājēju (skat. 2. Mozus 3.–4. nodaļu un Mozus gr. 1. nodaļu).

Pastāv dažādi viedokļi par to, kad tika sarakstīta 2. Mozus grāmata un pārējās Mozus grāmatas, un mēs nezinām, kur tieši Mozus atradās, rakstot šo grāmatu.

2. Mozus grāmatā ir iekļauta detalizēta informācija par Mozus audzināšanu un aicināšanu par pravieti (skat. 2. Mozus 1.–4. nodaļu), Pashā svētku iedibināšanu (skat. 2. Mozus 11.–12. nodaļu)) un Tā Kunga derības slēgšanu ar Israēla tautu Sinaja kalnā, ieskaitot Viņa Desmit baušļu pasludināšanu (skat. 2. Mozus 19.–20. nodaļu). 2. Mozus grāmatā aprakstītie notikumi ir kļuvuši par būtisku daļu no Israēla tautas vēsturiskās identitātes, un pats Jēzus Kristus, kā arī Viņa pravieši ir citējuši šo grāmatu, lai mācītu dažādus evaņģēlija principus (skat. M&D 8:2–3; Jāņa 6:48–51; 1. korintiešiem 10:1–7; Ebrejiem 11:23–29; 1. Nefija 4:1–3; 17:23–31; Helamana 8:11–13).

2. Mozus 1.–4. nodaļa Tas Kungs atbild Israēla tautas saucieniem pēc palīdzības, aicinot Mozu, lai tas atbrīvo viņus no verdzības Ēģiptē.

2. Mozus 5.–12. nodaļa Mozus un Ārons lūdz, lai faraons atbrīvo Israēla bērnus. Faraons atsakās, un Tas Kungs sūta pār Ēģipti sodības. Israēla tautā tiek iedibināti Pashā svētki, lai pieminētu to, kā Dievs ir saudzējis tos jeb pagājis garām israēliešu mājām, nonāvējot ēģiptiešu pirmdzimtos.

2. Mozus 13.–15. nodaļa Israēla bērni pamet Ēģipti. Faraons ar savu armiju dzenas tiem pa pēdām. Tas Kungs pašķir Israēla ļaudīm Sarkano jūru, un faraona armija tiek noslīcināta. Israēla ļaudis slavē To Kungu, pateicoties par izglābšanos.

2. Mozus 16.–18. nodaļa Israēla ļaudis kurn par to, ka tiem tuksnesī trūkst ēdiena un ūdens. Tas Kungs sūta no debesīm mannu un paipalas, lai Iraēla ļaudīm būtu ēdiens, un pavēl Mozum uzsist pa klinti, lai no tās iztecētu ūdens. Israēla tauta sakauj Amaleka armijas. Mozus aicina Israēla tautas priekšniekus jeb pārvaldītājus.

2. Mozus 19.–24. nodaļa Tas Kungs atklāj Savas derības noteikumus Sinaja kalnā, un Israēla tauta slēdz derību, solot paklausīt Tam Kungam.

2. Mozus 25.–31. nodaļa Mozus saņem norādījumus attiecībā uz Saiešanas telts jeb Tabernakla celšanu, priesteru iesvētīšanu un upuru pienešanu. Mozum tiek dotas divas akmens plāksnes, uz kurām ir pierakstīta Tā Kunga derība ar Israēla tautu.

2. Mozus 32.–34. nodaļa Israēla ļaudis pielūdz zelta teļu. Mozus sasit akmens plāksnes un lūdzas Tam Kungam par Israēla tautu. Pēc tam, kad ļaudis nožēlo savus grēkus, Tas Kungs slēdz ar Israēla tautu citu derību un tā tiek pierakstīta uz jaunām akmens plāksnēm.

2. Mozus 35.–40. nodaļa Prasmīgi amatnieki uzbūvē Tabernaklu un pār to nāk Tā Kunga godība.