Pēc israēliešu atbrīvošanas no verdzības Mozus veda Israēla bērnus uz Sinaja kalnu. Ceļojuma laikā israēlieši kurnēja uztura trūkuma dēļ. Tas Kungs svētīja Israēla bērnus ar mannu un norādīja viņiem to salasīt katru rītu, izņemot sabata dienu. Israēla bērni kurnēja arī tāpēc, ka bija izslāpuši. Tas Kungs pavēlēja Mozum iesist pa kādu klinti Horebā, lai no tās iztecētu ūdens.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Prasmīgi pārzināmo doktrīnu atkārtošana — Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana (5 minūtes)
Uz tāfeles uzrakstiet tālāk dotos, doktrināri svarīgos apgalvojumus par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu:
Jēzus Kristus Izpirkšanas upuris nodrošināja vienīgo veidu, kā mēs varam tikt attīrīti no grēka un saņemt piedošanu par saviem grēkiem, lai varētu mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē.
Īstenojot Izpirkšanu, Jēzus Kristus ne vien cieta par mūsu grēkiem, bet arī uzņēmās visas cilvēces sāpes, kārdinājumus, slimības un vājības.
Aiciniet klases audzēkņus vienā balsī nolasīt šos doktrināri svarīgos apgalvojumus. Pajautājiet studentiem, vai viņi var atcerēties, kura Vecās Derības prasmīgi pārzināmā doktrinārā rakstvieta palīdz mācīt katru no šiem apgalvojumiem (Jesajas 1:18 un Jesajas 53:3–5). Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet šīs norādes uz tāfeles — pie atbilstošā, doktrināri svarīgā apgalvojuma.
Aiciniet studentus izlasīt katru pantu un pārrunāt pārī, kā atcerēties šos pantus un tiem atbilstošo, doktrināri svarīgo apgalvojumu. Pēc pietiekami ilga laika lūdziet studentus pastāstīt par savām idejām.
Israēls kurn pēc maizes, un Tas Kungs sūta paipalas un maizi no debesīm
Parādiet maizes klaipu vai maizes gabalu. Aiciniet kādu izsalkušu studentu iznākt klases priekšā un apēst nedaudz maizes. Kamēr students ēd, uzdodiet viņam vai viņai šādus jautājumus:
Kad tu pēdējo reizi ēdi?
Ja tu nesen paēdi, kāpēc tu tagad esi izsalcis? Kāpēc mums ir regulāri jāēd?
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs izmantoja mūsu nepieciešamību pēc regulāra uztura, lai mācītu patiesus principus par garīgā spēka izkopšanu. Aiciniet studentus, studējot 2. Mozus 16.–17. nodaļu, meklēt šīs patiesās mācības.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 16:1–3. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ar kādu problēmu Israēla bērni saskārās, turpinot ceļu uz apsolīto zemi.
Ar kādu problēmu Israēls saskārās tuksnesī?
Pret ko Israēla bērni kurnēja?
Lai arī Israēla bērni bija tikko atbrīvoti no verdzības, kāpēc viņi vēlējās, „kaut Tā Kunga roka būtu likusi [viņiem] mirt Ēģiptes zemē” (3. pants)?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 16:4–5. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Tas Kungs palīdzēja israēliešiem, sagādājot uzturu.
Kādus konkrētus norādījumus Tas Kungs deva tautai par šīs maizes, kas nākusi no debesīm, lasīšanu?
Saskaņā ar 3. pantu, israēliešiem droši vien bija tik daudz ēdiena, cik viņi vēlējās, kamēr bija Ēģiptē. Kā ierobežota daudzuma maizes iegūšana katru dienu varēja būt par pārbaudījumu Israēla bērniem?
Saskaņā ar 4. pantu, kāda viena iemesla dēļ Tas Kungs dod mums baušļus? (Studentiem vajadzētu saprast tālāk sniegtā principa būtību: viens iemesls, kāpēc Tas Kungs dod mums baušļus, — lai pārbaudītu mūsu paklausību Viņam.)
Paskaidrojiet, ka tad, kad Mozus bija saņēmis šos norādījumus no Tā Kunga, Mozus un Ārons uzrunāja Israēla tautu. Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 16:6–8. Lūdziet audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā Mozus un Ārons atbildēja israēliešiem uz viņu kurnēšanu.
Pamatojoties uz Mozus un Ārona mācīto tautai, pret ko mēs arī kurnam vai žēlojamies, kad kurnam pret Baznīcas vadītājiem? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču pārliecinieties, ka viņi atpazīst šādu patiesu mācību: kad mēs kurnam pret Baznīcas vadītājiem, mēs patiesībā kurnam pret To Kungu. Aiciniet studentus atzīmēt frāzi 8. pantā, kas māca šo principu.)
Kāpēc, kurnot pret Baznīcas vadītājiem, mēs kurnam arī pret To Kungu?
Rezumējiet 2. Mozus 16:9–13, paskaidrojot, ka, lai arī Israēla bērni bija kurnējuši, Tas Kungs tajā vakarā sūtīja paipalas viņu nometnei.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 16:13–15. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs nākamajā rītā izdarīja israēliešu labā. Aiciniet studentus pastāstīt, ko ir atraduši. Norādiet uz vārdiem man hu15. pantā un paskaidrojiet, ka vārds manna nozīmē „kas tas ir”.
Sadaliet studentus pa pāriem. Lūdziet katru pāri kopīgi nolasīt 2. Mozus 16:16–21, 31 un pārrunāt šādus jautājumus (jūs varat uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles pirms stundas sākuma vai sagatavot tos kā izdales materiālu):
Cik daudz mannas israēliešiem tika pateikts salasīt?
Kas notika, kad viņi mēģināja to saglabāt līdz nākamajai dienai?
Cik bieži Israēla bērniem bija jālasa manna?
Saskaņā ar 21. pantu, kas notika ar mannu, kas netika salasīta?
Kādas garīgās mācības mēs varam mācīties no Tā Kunga norādījumiem par mannu?
Pēc pietiekami ilga laika aiciniet studentus dalīties savās atbildēs uz 5. jautājumu ar klases audzēkņiem. Pierakstiet viņu atbildes uz tāfeles. Kamēr studenti stāsta par principiem, ko ir atraduši, uzsveriet šādus patiesus principus: ja mēs ik dienas paļausimies uz To Kungu, Viņš mūs svētīs ar garīgo barību, kas būs pietiekama katrai dienai. Kad mēs ik dienas atcerēsimies To Kungu, mūsu paļāvība uz Viņu augs.
Lai studentiem palīdzētu ilustrēt, cik svarīgi ir katru dienu censties iegūt garīgo stiprinājumu, jūs varat parādīt video „Daily Bread: Pattern” (2:51). Šajā video elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidro, ka mūsu vajadzība — katru dienu saņemt fizisko uzturu — atgādina mums par mūsu nepieciešamību: katru dienu saņemt garīgo barību. Šis video ir pieejams vietnē LDS.org.
Video rādīšanas vietā jūs varat iedot studentiem rakstveida kopiju tam, ko tālāk teicis elders Kristofersons. Lūdziet studentus klusībā izlasīt šo izteikumu, pasvītrojot Tā Kunga iemeslus tam, kāpēc Viņš deva barību Israēla bērniem no dienas dienā.
Attēls
D. Tods Kristofersons
„Nodrošinot tos ar dienišķo uzturu no dienas dienā, Jehova centās mācīt ticību tautai, kura aptuveni 400 gadu ilgā laika posmā lielā mērā bija pazaudējusi savu tēvu ticību. Viņš mācīja viņiem uzticēties Viņam, „griez[ties] pie [Viņa] katrā domā, nešaub[ī]ties, nebaid[ī]ties” (MD 6:36). Viņš katru dienu nodrošināja viņus ar pietiekamu daudzumu barības vienai dienai. Atskaitot sesto dienu, viņi nevarēja uzglabāt mannu, lai to izmantotu nākamajā dienā vai turpmākajās dienās. Būtībā Israēla bērniem vajadzēja iet ar Viņu šodien un uzticēties, ka Viņš sagādās pietiekamu daudzumu pārtikas nākamajai dienai nākamajā dienā un tā tālāk. Šādā veidā Viņš nekad nevarēja būt pārāk tālu no viņu prātiem un sirdīm” (D. Tods Kristofersons, „Look to God Each Day”, Liahona, 2015. g. febr., 49. lpp.).
Saskaņā ar eldera Kristofersona teikto, kāpēc Tas Kungs nodrošināja mannu no dienas dienā?
Lieciniet — ja mēs atcerēsimies To Kungu katru dienu, Viņš mūs svētīs.
Ko mēs varam darīt, lai katru dienu atcerētos To Kungu? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Kāpēc Tā Kunga atcerēšanās un meklēšana tikai vienu dienu nedēļā nespētu pienācīgi nodrošināt mūsu garīgās vajadzības pārējās nedēļas laikā?
Aiciniet studentus apdomāt, kā atšķīrās laiks, kad viņi katru dienu atcerējās un meklēja To Kungu, no laika, kad viņi aizmirsa Viņu vai nemeklēja Viņa spēku un vadību katru dienu.
Kādu atšķirību savā dzīvē jūs pamanāt, kad katru dienu atceraties To Kungu un meklējat Viņu?
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi dara, lai atcerētos To Kungu. Lūdziet viņus pārskatīt uz tāfeles doto sarakstu un apdomāt, kas viņiem ir jādara katru dienu, lai atcerētos un meklētu To Kungu. Mudiniet studentus izvirzīt mērķi — katru dienu atcerēties To Kungu un meklēt Viņu.
Aiciniet vairākus studentus pēc kārtas pa vienam vai dažiem pantiem nolasīt 2. Mozus 16:22–26. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot iemeslus, kāpēc israēliešiem bija jāsalasa divtik mannas sestajā dienā.
Kāpēc israēliešiem bija jāsalasa divtik mannas sestajā dienā?
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 16:27–31. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kā daži cilvēki reaģēja uz Tā Kunga pavēli.
Ko daži cilvēki darīja, kad bija saņēmuši norādījumu — salasīt divreiz vairāk mannas sestajā dienā? Ko šāda rīcība atklāj par šiem cilvēkiem?
Kā atpūta sabatā var mums palīdzēt atcerēties To Kungu?
Rezumējiet 2. Mozus 16:32–36, paskaidrojot, ka Mozus pavēlēja Āronam ielikt nedaudz mannas traukā, lai tā būtu par liecību vai atgādinājumu nākamajām paaudzēm, ka Tas Kungs fiziski izglāba Israēla bērnus un ka Israēlam bija nepieciešams paļauties uz To Kungu, lai saņemtu garīgo barību. Vēlāk šo trauku ielika derības šķirstā. Tas Kungs turpināja svētīt Israēla bērnus ar mannu, kamēr viņi 40 gadu klejoja pa tuksnesi.
Aiciniet kādu studentu nolasīt 2. Mozus 17:1–4. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi, meklējot, ar kādām vēl grūtībām Israēla bērni saskārās tuksnesī.
Ar kādām vēl grūtībām Israēla bērni saskārās?
Ņemot vērā israēliešu pieredzes ar mannu un paipalām, kā citādāk, jūsuprāt, israēlieši varēja reaģēt uz šo pārbaudījumu?
Aiciniet studentus klusībā izlasīt 2. Mozus 17:5–7 un noskaidrot, ko Tas Kungs lika Mozum darīt. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Paskaidrojiet, ka, tāpat kā prasība salasīt mannu var simbolizēt to, ko Tas Kungs no mums prasa mūsdienās, arī stāstam par to, kā Mozus sita klinti, ir simboliska nozīme. Svētajos Rakstos Jēzus Kristus dažreiz tiek saukts par „klinti” (skat. 1. korintiešiem 10:4; Helamana 5:12). Kristus arī sauc Sevi par „dzīvības maizi” (Jāņa 6:35) un „dzīvā ūdens” (Jāņa 4:10) devēju.
Kādā ziņā Jēzus Kristus līdzinās klintij? Kādā ziņā Viņš līdzinās maizei? Ko Jēzus Kristus dāvā, kas līdzinās dzīvam ūdenim? Ko šie simboli mums māca par Glābēju?
Kādus principus, jūsuprāt, Israēla bērni varēja mācīties par Glābēju no savas pieredzes ar mannu un ūdeni? (Studenti var atpazīt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet, ka Tas Kungs ir visas garīgās barības avots. Uzrakstiet šo principu uz tāfeles.)
Aiciniet studentus pastāstīt, kā garīgās barības baudīšana, ko viņiem ir piedāvājis Jēzus Kristus, ir viņus svētījusi.
Mudiniet studentus izvirzīt mērķi — pieņemt garīgo barību, ko Glābējs piedāvā, pieliekot lielākas pūles, lai katru dienu meklētu To Kungu un tiktu baroti ar Dieva vārdu, lai kalpotu Viņam un paklausītu Viņa baušļiem.
Piezīme!54. stundā (2. Mozus 20. nodaļa, 1. daļa) trīs studentiem ir dota iespēja mācīt stundas daļu. Jūs tagad varat izvēlēties trīs studentus un iedot viņiem kopiju no 54. stundas paredzētajām daļām, lai viņi varētu sagatavoties tās mācīt. Mudiniet viņus ar lūgšanu izstudēt stundas materiālu un meklēt Svētā Gara vadību, gatavojoties mācīt un pielāgojot stundu savu klasesbiedru vajadzībām.
Komentāri un skaidrojumi
2. Mozus 16. nodaļa. Jēzus Kristus ir tā Dzīvības maize, kurš deva mannu Israēla bērniem
Jēzus Kristus bija „dzīvības maize” (Jāņa 6:35), kas „nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību” (skat. Jāņa 6:31–35). Manna, ko Jehova deva, lai pabarotu un izglābtu Israēla bērnus, simboliski vēstīja par Jēzu Kristu. Drīz pēc tam, kad Glābējs fiziski pabaroja 5000 cilvēku (skat. Jāņa 6. nodaļu), Viņš atsaucās uz stāstu par to, kā Dievs deva mannu, lai mācītu, ka visiem cilvēkiem ir jāsaņem garīgā barība no „dzīvās maizes” (Jāņa 6:51), lai iegūtu mūžīgo dzīvi. Glābējs mācīja: „Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība” (Jāņa 6:54). Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja: „Ēst Dieva Dēla miesu un dzert Viņa asinis, pirmkārt, nozīmē bez jebkādām atrunām, visburtiskākajā un vispilnīgākajā nozīmē pieņemt Viņu kā Mūžīgā Tēva personīgo atvasi miesā; un, otrkārt, ievērot Dēla pavēles, pieņemot Viņa evaņģēliju, pievienojoties Viņa Baznīcai un paklausībā un taisnīgumā pastāvot līdz galam. Tie, kas šādā veidā ēdīs Viņa miesu un dzers Viņa asinis, iemantos mūžīgo dzīvi, kas nozīmē paaugstināšanu celestiālās valstības visaugstākajā pakāpē” (Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary [1965. g.], 1:358).
Prezidents Rasels M. Nelsons izmantoja šādu līdzību, lai mācītu par mūsu atkarību no Dieva:
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Nesen Māsai Nelsonei un man bija iespēja baudīt tropisko zivju skaistumu, kas peldēja kādā nelielā, privātā akvārijā. Dažādu veidu un lieluma zivis, spilgtās krāsās, šaudījās šurp un turp. Es vaicāju tuvumā esošajai apkalpotājai: „Kurš baro šīs skaistās zivis?”
Viņa atbildēja: „Es to daru.”
Tad es pajautāju: „Vai tās jebkad ir izrādījušas tev pateicību?”
Viņa atbildēja: „Vēl nē!”
Es aizdomājos par dažiem cilvēkiem, kurus pazīstu, kas ir tikpat nevērīgi pret savu Radītāju un savu patieso „dzīvības maizi” [Jāņa 6:35, 48; skat. arī 51. pantu]. Viņi dienu no dienas dzīvo bez apziņas par Dievu un Viņa labestību pret viņiem.
Cik gan labāk būtu, ja katrs varētu labāk apzināties Dieva gādību un mīlestību un izteikt Viņam pateicību. … Mūsu pateicības līmenis ir mūsu mīlestības mērs pret Viņu” (Rasels M. Nelsons, „Paldies Dievam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 77. lpp.).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Mēs zinām, ka mūsu fiziskajiem ķermeņiem ir nepieciešamas noteiktas uzturvielas, lai uzturētu dzīvību un saglabātu fizisko un mentālo veselību. Ja mēs nesaņemam šīs uzturvielas, mūsu fiziskā un mentālā vitalitāte tiek traucēta, un mums rodas stāvoklis, ko sauc par nepietiekamu uzturu. Nepietiekams uzturs izraisa tādus simptomus kā samazinātas garīgās funkcijas, gremošanas traucējumi, fiziskā spēka zudums un redzes pavājināšanās. Labs uzturs ir sevišķi svarīgs bērniem, kuru augšana tiek traucēta, ja viņiem trūkst normālai attīstībai nepieciešamās uzturvielas.
Mūsu gariem arī ir nepieciešama barība. Tāpat kā ir barība ķermenim, ir arī barība garam. Nepietiekama garīgā uztura sekas ir tik pat kaitīgas mūsu garīgajai dzīvei, kā nepietiekama fiziskā uztura sekas mūsu fiziskajiem ķermeņiem. Nepietiekama garīgā uztura simptomi sevī ietver pavājinātas spējas sagremot garīgo barību, novājinātu garīgo spēku un garīgās redzes pavājināšanos” (Dalins H. Oukss, „Nourishing the Spirit”, Ensign, 1998. g. dec., 7. lpp.).