Mozus gr. 4. nodaļa palīdz saprast, kā Lucifers kļuva par Sātanu. Tajā ir ietverts arī Tā Kunga sniegtais apraksts par Ādama un Ievas Krišanu un tās sekām.Mozus gr. 4. nodaļa ir Džozefa Smita veiktais 1. Mozus 3. nodaļas tulkojums.
Ieteikumi nodarbības pasniegšanai
Prasmīgi pārzināmo mācību atkārtošana: Jesajas 5:20 (5 minūtes)
Uzrakstiet uz tāfeles šādus pretstatus:
ļauns – labs
tumsība – gaisma
rūgts – salds
Aiciniet, lai studenti klusībā izlasa Jesajas 5:20, pievēršot uzmanību šiem trim pretstatiem. Paskaidrojiet, ka ar šiem pretstatiem tiek uzsvērts vēstījums, kuru centās nodot Jesaja.
Ko Jesaja māca, izmantojot šos pretstatus?
Kā jums jūsu dzīvē varētu palīdzēt apziņa, ka daudzi centīsies jūs pārliecināt, ka ļaunais ir labs un labais ir ļauns?
Lūdziet, lai studenti uzmeklē Jesajas 5:20 ietvertās mācības atslēgas frāzi, ieskatoties Prasmīgi pārzināmo mācību uzziņu ceļvedī. Aiciniet, lai viņi padomā, kā viņi varētu paturēt prātā šo mācību, nonākot situācijās, kad tiem nāksies atšķirt labu no ļauna, veicot noteiktu izvēli.
Parādiet studentiem lietus jaku vai uzzīmējiet to uz tāfeles. Aiciniet, lai studenti iztēlojas, ka ārā ir auksts un lietains laiks.
Kādēļ, dodoties ārā uz visu dienu, būtu labi paņemt līdzi lietus jaku?
Norādiet, ka jakas līdzņemšana ir problēmas risinājums aukstos vai lietainos laikapstākļos. (Jūs varētu pielāgot šo aktivitāti, izliekot apskatei vairākas lietas, kas kalpo par risinājumu konkrētu problēmu gadījumā.) Uzrakstiet uz tāfeles šādus virsrakstus:
Laicīgi sagatavotie risinājumi
Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt
Kādus vēl piemērus vai risinājumus jūs varētu minēt, runājot par laicīgu sagatavošanos īpašiem apstākļiem?
Paskaidrojiet, ka, studējot Mozus gr. 4. nodaļu, studenti uzzinās par dažiem izaicinājumiem, ar kuriem tiem nāksies saskarties šīs dzīves laikā. Viņi uzzinās arī par Debesu Tēva laicīgi sagatavoto risinājumu, kas palīdz pārvarēt šos izaicinājumus.
Atgādiniet studentiem, ka mūsu pirmslaicīgajā dzīvē, vēl pirms nākšanas šajā pasaulē, mēs uzzinājām par Debesu Tēva laimes ieceri un to, ka tās īstenošanai būs nepieciešams glābējs. Lucifers — viens no Debesu Tēva gara bērniem — sacēlās pret Debesu Tēva ieceri. Luciferu parasti dēvē par Sātanu.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:1. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva.
Ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva?
Norādiet, ka 1. pantā Sātans vairākkārt izmanto vārdus: es un man. Jūs varētu aicināt, lai studenti tos atzīmē.
Ko mēs varam mācīties par Sātanu, spriežot pēc tā, kā viņš 1. pantā izmanto vārdus: es un man?
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:2, un aiciniet pārējos pievērst uzmanību tam, ko Debesu Tēvam teica Jēzus Kristus.
Kā Jēzus Kristus apgalvojums no 2. panta atšķiras no Sātana apgalvojuma 1. pantā?
Ko, spriežot pēc 2. panta, Debesu Tēvs teica par Jēzu Kristu? (Viņš bija izraudzīts jau no paša iesākuma.)
Kādam darbam Jēzus Kristus bija izraudzīts? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles, zem virsraksta „Laicīgi sagatavotie risinājumi”, šādu mācību: Jēzus Kristus tika izvēlēts par cilvēces Pestītāju jau pirmslaicīgajā esamībā.)
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:3–4. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas šajos pantos tiek mācīts par Sātanu.
Spriežot pēc 3. panta, par kādiem diviem nodarījumiem Sātans tika izraidīts no debesīm?
Spriežot pēc 4. panta, kā Sātans cenšas pārņemt kontroli pār mūsu dzīvi? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem vajadzētu atpazīt šo patieso principu: Sātans cenšas mūs pievilt un padarīt aklus, lai novestu gūstā pēc savas gribas. Uzrakstiet šo patieso mācību uz tāfeles, zem virsraksta „Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt”.)
Ieva un Ādams nobauda laba un ļauna atziņas koka augli
Sniedziet kopsavilkumu par Mozus gr. 4:5–11, paskaidrojot, ka Tas Kungs Sātanu simboliski nodēvēja par čūsku un mācīja, ka Sātans „centās iznīcināt pasauli”, kārdinot Ādamu un Ievu Ēdenes dārzā (6. pants).
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 3:16–17. Aiciniet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kāda izvēle Ādamam un Ievai tika dota Ēdenes dārzā.
Spriežot pēc Mozus gr. 3:17, kas notiktu, ja Ādams un Ieva izvēlētos nobaudīt laba un ļauna atziņas koka augli?
Kas notiktu, ja Ādams un Ieva izvēlētos nebaudīt laba un ļauna atziņas koka augli? (Viņi uz mūžīgiem laikiem paliktu Ēdenes dārzā (skat. 2. Nefija 2:22).)
Atgādiniet studentiem: pirms Tas Kungs izskaidroja, kāda izvēle Ādamam un Ievai tiek dota Mozus gr. 3:16–17, Viņš tiem deva ļoti būtisku bausli.
Kāds bija pirmais bauslis, kuru Tas Kungs deva Ādamam un Ievai? (Radīt bērnus (skat. Mozus gr. 2:28).)
Lai palīdzētu studentiem izprast šī baušļa būtiskumu, aiciniet, lai kāds no tiem nolasa, ko ir teicis prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Uzrunājot pirmo vīrieti un sievieti uz šīs Zemes, Tas Kungs teica: „Augļojieties un vairojieties.” (Mozus gr. 2:28; skat. arī 1. Mozus 1:28; Ābrahāma 4:28.) Tā bija pati pirmā un pati svarīgākā pavēle, kas tiem tika dota. Tam, lai Dieva bērni varētu nākt šajā laicīgajā pasaulē un pilnveidoties, iemantojot mūžīgo dzīvi, bija izšķiroša nozīme.” (Dallin H. Oaks, “The Great Plan of Happiness,” Ensign, Nov. 1993, 72.)
Kādēļ šī pavēle par bērnu radīšanu bija tik būtiska?
Kāda izvēle Ādamam un Ievai bija jāveic, lai paklausītu Tā Kunga pavēlei par bērnu radīšanu? (Ādamam un Ievai vajadzēja izvēlēties nobaudīt laba un ļauna atziņas koka augli (skat. 2. Nefija 2:22–23).)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:12. Aiciniet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā Ieva un Ādams izvēlējās rīkoties.
Paskaidrojiet, ka Ādama un Ievas izvēli attiecībā uz aizliegtā augļa nobaudīšanu mēs dēvējam par „Krišanu”.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet, lai pārinieki kopīgi izlasa Mozus gr. 4:13–14, 22–25, pievēršot uzmanību Ādama un Ievas Krišanas sekām. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē uzieto savos Svētajos Rakstos.
Kādas bija dažas no Krišanas sekām?
Kādu patiesu principu mēs varam mācīties no frāzes „tu noteikti mirsi” 25. pantā? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šādu mācību: Krišanas dēļ visai cilvēcei nāksies pieredzēt fizisko nāvi. Uzrakstiet šo mācību uz tāfeles, zem virsraksta „Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt”.)
Norādiet: tā kā mūsu ķermeņi ir mirstīgi jeb pakļauti fiziskai nāvei, pirms nāves iestāšanās mums nākas pieredzēt vēl citas Krišanas sekas, piemēram, fiziskās nepilnības un sāpes. Uzrakstiet vārdus fiziskās nepilnības un sāpes uz tāfeles, zem virsraksta „Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt”.
Kādas vēl Krišanas sekas mums nākas pieredzēt savu mirstīgo ķermeņu dēļ? (Pierakstiet studentu atbildes uz tāfeles, zem virsraksta „Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt”. To skaitā varētu būt traumas, slimības un sērgas.)
Jūs varētu norādīt uz vēl dažām Krišanas sekām. Ja Ādams un Ieva nebūtu baudījuši augli, tad viņiem šajā laicīgajā dzīvē nebūtu iespējas radīt bērnus. Līdz ar to mēs nevarētu nākt šajā pasaulē, lai iegūtu fiziskos ķermeņus, tiktu pārbaudīti un sagatavotos mūžīgajai dzīvei, un pestīšanas iecere tiktu izjaukta.
Paskaidrojiet, ka Ēdenes dārzā atradās vēl kāds svarīgs koks, kas tika dēvēts par dzīvības koku. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:28. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kas, saskaņā ar Tā Kunga teikto, notiktu, ja pēc aizliegtā augļa nobaudīšanas Ādams un Ieva nobaudītu dzīvības koka augli.
Kas notiktu, ja pēc aizliegtā augļa nobaudīšanas Ādams un Ieva nobaudītu dzīvības koka augli? (Viņi mūžīgi dzīvotu savā pārkāpumā, nerodot iespēju nožēlot grēkus un pilnveidoties.)
Jūs varētu paskaidrot: ja Ādams un Ieva „dzīvotu mūžīgi, … [nerodot laiku] grēku nožēlošanai; … diženā pestīšanas iecere būtu tikusi izjaukta” (Almas 42:5).
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 4:29–31. Lūdziet pārējos sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs darīja, lai liegtu Ādamam un Ievai baudīt dzīvības koka augli. Lūdziet, lai viņi pastāsta par uzieto. Jūs varētu paskaidrot, ka ar vārdu ķerubi tiek apzīmēti „tēli, kas simbolizē debesu radības un kuru noteiktais veidols nav zināms” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Ķerubi”).
Norādiet: kopš brīža, kad Ādams un Ieva tika padzīti no Ēdenes dārza, viņi vairs neatradās Dieva klātbūtnē (skat. Mozus gr. 5:4).
Kā mēs dēvējam atšķirtību no Dieva klātbūtnes? (Garīgā nāve.)
Kādu mācību par Krišanu mēs varam uzzināt no 29. un 31. panta? (Kad studenti būs atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles, zem virsraksta „Apstākļi, kurus mums nākas pieredzēt”, šādu mācību: Krišanas dēļ visai cilvēcei nāksies pieredzēt garīgo nāvi.)
Lai palīdzētu studentiem izprast mācību par garīgo nāvi, aiciniet, lai kāds no tiem nolasa pārējiem to, ko, kalpojot Septiņdesmito prezidijā, par šo tēmu teica elders Erls K. Tingijs:
Attēls
Erls K. Tinglijs
„Šobrīd mēs visi atrodamies garīgās nāves stāvoklī. Mēs esam atšķirti no Dieva. Viņš mājo debesīs; mēs dzīvojam uz Zemes. Mēs vēlamies atgriezties pie Viņa.” (Earl C. Tingey, “The Great Plan of Happiness,” Ensign or Liahona, May 2006, 73.)
Vēl jūs varētu aicināt, lai studenti pieraksta savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās vienu vai divus veidus, kā tie ir pieredzējuši Krišanas sekas savā personīgajā dzīvē. Lai palīdzētu viņiem, jūs varētu ieteikt uzrakstīt par kāda mīļa cilvēka zaudējumu, slimošanu vai to, kā viņi jūtas, esot atšķirti no sava Debesu Tēva.
Jūs varētu aicināt, lai viens vai pāris studentu pastāsta pārējiem, ko viņi ir uzrakstījuši. Jūs varētu paskaidrot studentiem, ka viņiem nevajadzētu dalīties pārāk personiskā vai privātā pieredzē.
Kādu risinājumu Debesu Tēvs sagatavoja, lai laikus palīdzētu mums pārvarēt fizisko un garīgo nāvi?
Norādiet uz pirmo mācību, ko pierakstījāt uz tāfeles: Jēzus Kristus tika izraudzīts par cilvēces Pestītāju jau pirmslaicīgajā esamībā. Pajautājiet, vai kāds no studentiem vēlētos dalīties savā liecībā par šo mācību un to, kādēļ tā viņam šķiet tik būtiska. Arī jūs varētu dalīties savās izjūtās par šo mācību.
Paskaidrojiet, ka nākamajā nodarbībā studenti iegūs vairāk informācijas par Debesu Tēva pestīšanas ieceri, kas tika sagatavota caur Viņa Dēlu, Jēzu Kristu.
Sniedzot kopsavilkumu par izvēli, kas Ādamam un Ievai tika dota Ēdenes dārzā, prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) teica:
Attēls
Džozefs Fīldings Smits
„Tas Kungs Ādamam teica, ka šeit atrodas laba un ļauna atzīšanas koks. Ja tu vēlies palikt šeit, tad tu nedrīksti baudīt tā augļus. Ja tu vēlies palikt šeit, tad Es tev aizliedzu tos baudīt. Taču tu vari rīkoties pēc savas izvēles, un, ja vien vēlies, tu vari tos baudīt. Un, ja tu tos baudīsi, tu mirsi.” (Joseph Fielding Smith, “Fall—Atonement—Resurrection—Sacrament” [address given at LDS Institute of Religion, Salt Lake City, Utah, Jan. 14, 1961], in Charge to Religious Educators,2nd ed. [1982], 124.)
Tas Kungs paziņoja: „Tu pats vari izvēlēties” (Mozus gr. 3:17), norādot, ka Krišanai ir jānotiek saskaņā ar paša cilvēka izvēli.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Elohims [mūsu Debesu Tēvs] pavisam noteikti nevarēja izdzīt nevainīgas personas no dārza, tajā pašā laikā esot taisnīgs Dievs. …
Ādams un Ieva, tāpat kā mēs visi, apzināti un mīloši atbrīvoja Dievu no atbildības par kritušās pasaules „ērkšķiem un dadžiem”, veicot personīgu izvēli, kas netika untumaini uzspiesta no Viņa puses.” (Jeffrey R. Holland, Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 203, 204.)
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Pagaidām vēl neatklātu iemeslu dēļ šīs pārmaiņas jeb „krišana” nevarētu notikt, ja nebūtu bijis pārkāpuma — tikumiskās rīcības brīvības izpausmes, kas noveda pie labprātīga likuma pārkāpuma (skat. Mozus gr. 6:59). Tam bija jābūt plānotam pārkāpumam, formalitātei, kas kalpotu mūžības mērķim. …
Tā bija Ieva, kas pirmā pārkāpa Ēdenes ierobežojumus, lai aizsāktu laicīgās dzīves apstākļu iestāšanos. Kaut arī viņas rīcība, lai kāds būtu bijis tās raksturs, formāli bija uzskatāma par pārkāpumu, raugoties mūžīgajā skatījumā, tā bija godības pilnas vajadzības īstenošana, lai pavērtu ceļu uz mūžīgo dzīvi. Ādams apliecināja savu gudrību, darot to pašu. Un tādējādi Ieva un „Ādams krita, lai cilvēki varētu būt” [2. Nefija 2:25].
Daži kristieši nosoda Ievu par šo rīcību, secinot, ka tādējādi viņa, līdz ar savām meitām, ir zināmā mērā aptraipīta. Taču tikai ne pēdējo dienu svētie! Smēlušies zināšanas no atklāsmes, mēs cildinām Ievas rīcību un godinām gudrību un drosmi, ko viņa izrādīja, piedaloties šajā diženajā epizodē, ko sauc par Krišanu.” (Skat. Bruce R. McConkie, “Eve and the Fall,” Woman, Salt Lake City: Deseret Book Co., 1979, pp. 67–68.) Džozefs Smits mācīja, ka tas nebija „grēks”, jo to bija noteicis Dievs (skat. The Words of Joseph Smith, ed. Andrew F. Ehat and Lyndon W. Cook, Provo, Utah: Religious Studies Center, Brigham Young University, 1980, p. 63). Brigams Jangs pasludināja: „Mums nevajadzētu vainot māti Ievu ne vismazākajā mērā.” (Citāts no Journal of Discourses, 13:145.) Elders Džozefs Fīldings Smits ir teicis: „Es nekad nerunāju par Ievas līdzdalību šajā krišanā kā par grēku, un es neapsūdzu grēkā Ādamu. … Lai gan tas bija likuma pārkāpums, tas nebija grēks …, jo tas bija kaut kas tāds, kas Ādamam un Ievai bija jāpaveic!” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie, 3 vols., Salt Lake City: Bookcraft, 1954–56, 1:114–15.)” (Dallin H. Oaks, “The Great Plan of Happiness,” Ensign, Nov. 1993, 73.)
Elders Orsons F. Vitnejs (1855–1931) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Orsons F. Vitnejs
„Krišanai bija divējāds virziens — lejup, tomēr uz priekšu. Tas ieveda cilvēku pasaulē, liekot tam nostāties uz pilnveidošanās lielceļa.” (Orson F. Whitney, in Cowley and Whitney on Doctrine, comp. Forace Green [1963], 287.)
Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, ka pirms Ādama un Ievas Krišanas uz šīs Zemes nebija nāves, sakot:
Attēls
Brūss R. Makonkijs
„Mirstība un pēcnācēju radīšana, un nāve — tas viss aizsākās līdz ar Krišanu. …
Bezgalīgais Radītājs pirmatnējās dienās izveidoja Zemi un cilvēku, un visas dzīvības formas tādā stāvoklī, ka tās varēja „krist”. Šī krišana nozīmēja esošā stāvokļa izmaiņas. Visas lietas tika radītas tā, lai tās varētu krist jeb mainīties. …
Sākotnēji, Ēdenes dārza dienās, visas dzīvības formas dzīvoja augstākā un atšķirīgā stāvoklī, nekā tas ir tagad. … Pasaulē vēl bija jāienāk nāvei un iespējai radīt pēcnācējus.” (Bruce R. McConkie, “Christ and the Creation,” Ensign, June 1982, 9.)
Sātana vārds nozīmē „mēlnesis” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Sātans”). „Angļu valodā vārds devil jeb velns [karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā] tiek izmantots, lai apzīmētu vairākus grieķu valodas vārdus (mēlnesis, dēmons un pretinieks) un ebreju vārdu (maitātājs).” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Velns”.)
Pirms sacelšanās Sātans tika saukts par „Luciferu, rītausmas dēlu” (M&D 76:26), un viņš bija „Dieva eņģelis, kuram bija vara Dieva klātbūtnē” (M&D 76:25). Pirmslaicīgajā dzīvē Lucifers tiecās pēc Jēzus Kristus, Tēva Vienpiedzimušā, pirmdzimtības statusa (skat. M&D 76:25; 93:21), zinot, ka Jēzus kļūs par Dieva, Mūžīgā Tēva, troņa mantinieku. Mēģinot pamatot to, ka viņš ir pelnījis Pirmdzimtā statusu, Lucifers apgalvoja, ka nepazaudēs nevienu no Dieva gara bērniem (skat. Mozus gr. 4:1–3). Lucifera piedāvājums — atpestīt visu cilvēci — nebija nevainīga un nesavtīga rīcība, tā bija sacelšanās pret Dievu, caur ko Lucifers centās iegūt sev sekotājus (skat. M&D 29:36–37).
Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) mācīja:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Debesīs sākās strīds, jo Jēzus teica, ka būs atsevišķas dvēseles, kuras netiks glābtas; un velns teica, ka viņš izglābs tās visas, un izklāstīja savus plānus lielās padomes priekšā, kas lēma par labu Jēzum Kristum. Tāpēc velns sacēlās pret Dievu un tika gāzts kopā ar visiem tiem, kuri bija iestājušies par viņu.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 17. nod.)
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Tēva iecere … piedāvāja viņa gara bērniem neviltotu iespēju iemantot to, ko viņš tiem vēlēja — nemirstību un mūžīgo dzīvi. …
Ierosinot grozījumus, Lucifers [tikai] izlikās, ka tiecas pēc tāda paša iznākuma. [Pretēji Jēzum Kristum (pirmlaicīgajam, mīļotajam Dēlam, kurš tiecās sekmēt Tēva darbu un vairot Viņa godību), Lucifers tiecās iemantot Tēva varu.]” (Dallin H. Oaks, The Lord’s Way [1991], viii; kvadrātiekavās iekļautais teksts ir ņemts no citētās lappuses zemteksta piezīmēm.)
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma runāja par diviem patiesiem principiem, ko mums ir svarīgi atcerēties attiecībā uz Sātanu, sakot:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Pirmkārt, Sātans, Lucifers jeb melu tēvs — sauciet, kā gribat — ir reāls, viņš ir visīstākais ļaunuma iemiesojums. Viņa motīvi allaž ir ļaunprātīgi, un, parādoties pestīšanas gaismai, jau iedomājoties vien par patiesību, viņš saraujas. Otrkārt, viņš ir mūžīgs pretinieks Dieva mīlestībai, Jēzus Kristus Izpirkšanai un miera un glābšanas darbam. Viņš cīnīsies pret to visu, kad un kur vien iespējams. Viņš zina, ka beigu beigās tiks sakauts un izraidīts, taču ir cieši apņēmies aizraut sev līdzi tik daudzus, cik vien iespējams.” (Džefrijs R. Holands, „Visi esam kareivji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 44. lpp.)
Mozus gr. 4:9. „Jums nebūs ēst no tā, nedz pat tam pieskarties, citādi jūs mirsit”
Tas Kungs nav atklājis laba un ļauna atziņas koka augļa iedabu, un Viņš nav izklāstījis to, kā tieši norisinājās process, caur kuru Ādams un Ieva kļuva mirstīgi.
